Lasāmgabali: iesaka asociētā profesore Ilva Skulte

Kamēr rit vasaras pēdējās nedēļas, studenti vēl var paspēt iepriecināt sevi ar kādu izdevumu, kas nav studijām nepieciešamās obligātās literatūras sarakstā. Savu šābrīža grāmatu topu iesaka Ilva Skulte, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas studiju katedras asociētā profesore un maģistra studiju programmas Komunikācija un mediju studijas vadītāja.

​

Naomi Kleinas pasaules kārtības trāpīgā kritika

Naomi Klein, This Changes Everything: Capitalism vs. The Climate, Simon & Shuster, 2014.

Valdošā ekonomiskā sistēma padara neiespējamu jebkuru būtisku progresu klimata izmaiņu apturēšanā, savā jaunākajā grāmatā saka Naomi Kleina. Ir grūti rakstīt par riskiem saistībā ar globālo piesārņojumu un to, ko vajadzētu mainīt. Galvenokārt tādēļ, ka visi – kā jauns, tā vecs – jūtas vēstījumu sen jau dzirdējuši, un tas zināmā veidā devis pamatu jauniem akcentiem kā ikdienas dzīves kārtībā (atkritumu šķirošana, velosipēds pret auto utt.), tā (sociāli atbildīgā) biznesā. Ar to arī lepojamies un apmierināmies – ko gan citu viens indivīds var iesākt! Tomēr šīs grāmatas pamatā ir pavisam cita doma. Autore uzskata – lai arī rīkojamies apzinīgi un pareizi, mēs esam slazdā, jo tik un tā turpinām darbināt globālās neoliberālās kārtības pašiznīcināšanās mašīnu, kas neglābjami ved uz katastrofu. Kanādiešu sabiedrības kritiķes un aktīvistes Naomi Kleinas grāmatas, kas piedāvā āķīgu un racionāli izaicinošu stāstu, vienmēr ir bestselleri, jo katrā no tām ir kāda šokējoša atklāsme par pasauli globalizācijas laikmetā. Ja ieinteresējas par šo plašo un dziļo kritisko analīzi, noteikti vērts izlasīt arī viņas pirmo, slavenāko darbu No Logo (2001) vai arī Šoka doktrīna, kas latviešu valodā tulkota 2011. gadā.

Gundegas Repšes vēstures iemiesošana

Gundega Repše, Bogene, Dienas Grāmata, 2016.

Rakstniece Gundega Repše ne tikai sarakstījusi romānu, kurš nodarbojas ar sava veida vēstures iemiesošanu – noteikta vēsturiska posma cilvēku likteņu izprašanu caur viņu raksturiem, sajūtām, domām, idejām un izvēlēm –, bet arī iniciējusi veselu vēsturisku romānu sēriju, kas saucas Mēs. Latvija, XX. gadsimts. Šajos romānos labākie latviešu rakstnieki atveido savus varoņus dažādos vēsturiskos momentos un situācijās visa pagājušā gadsimta garumā, spēlējoties ar dažādām estētikām, stiliem un mūsu vēstures neizrunātajām patiesībām. Rezultāts ir pārsteidzošs, romāni ir dzīvi, neordināri un sniedz arī bagātu izziņas materiālu. Jaunam cilvēkam būtu ieteicams izlasīt tos visus, lai saliktu kopā šodienas Latvijas kulturālo un emocionālo mozaīku pavisam jaunā izpratnes līmenī. Tomēr pašas idejas autores darbu izvēlējos, jo tas ir par klusēšanu – un runāšanu, tomēr vairāk par klusēšanu –, kas simboliski apraksta arī pašu sērijas ideju. Ir tik ilgi klusēts, ka nevar atrast ne pareizos vārdus, ne stāsta modeli, ne sarunas kursu, un rakstnieka uzdevums ir arī to lauzt un ar daiļdarba emocionāli ekspresīvo valodu izklāstīt tādus vēstures paradoksus, pie kuriem zinātniski bezkaislīga valoda dažkārt kļūst bezpalīdzīga.

Orbītas sajūtu darbnīca

Sergejs Timofejevs, Stereo, Orbīta, 2012.
Žoržs Uaļļiks, Redzu dzirdu klusēju, Orbīta, 2013.
Artūra Puntes poētiskie veltījumi, Orbīta, 2013.
Semjons Haņins, Peldus, Orbīta, 2013.
Vladimirs Svetlovs, Lietots, Orbīta, 2014.

Toties no orbītiešiem es pat necentos izvēlēties. Katrs no sarakstā minētajiem izdevumiem ir lielisks mūsdienīgas dzejas tekstu krājums vairāk nekā vienā valodā. Tekstu grupa Orbīta Rīgā pastāv kopš 1999. gada un apvieno pamatā krievvalodīgus dzejniekus, kas labi pazīstami arī latviešu publikā, sevišķi uzstājoties dažādās akcijās, performancēs, mākslas un mūzikas festivālos, tādējādi padarot dzeju par norisi, izrādi, notikumu, un uzrunā savu auditoriju ar pavisam citiem un daudzveidīgākiem līdzekļiem nekā rīmētas rindiņas drukātā grāmatā. Toties tās – rindiņas – kļūst relatīvi nozīmīgas, izplūst, sabrūk, tiek dekonstruētas, kodētas vairāk nekā vienā valodā. Dzeja Orbītas autoriem ir multimāksla, kas radoši ļauj izmantot multimedijus savas domas vai emociju paušanai, un tad vārdi un tēli kļūst tik caurspīdīgi, ka ir nepieciešama visu jutekļu darbība, lai pilnībā uztvertu informāciju, kas ietverta darbā – labs treniņš ieinteresētam multimediju komunikācijas studentam, lai saprastu visus kanālus, kuros vēstījums var tikt un tiek nodots.

Velbeka literārā bumba

Mišels Velbeks, Pakļaušanās, Jāņa Rozes apgāds, 2016.

Grāmatas iznākšana Francijā pirms pusotra gada tika saistīta ar asiņainajiem Charlie Hebdo notikumiem – laikraksts romāna iznākšanas kontekstā publicēja karikatūru, kas patiesībā nav glaimojoša ne autoram, ne viņa aprakstītajam varonim, bet īsi raksturo arī islāma uzvaras gājienu Eiropā. Romāns vēsta par Franciju 2022. gadā, kad tajā notiekošajās vēlēšanās uzvar musulmaņu kandidāts, un izvēlēm, kas jāpieņem franču intelektuāļiem, kuru vājuma un dezorientētības satīriskam atveidojumam tad arī Velbeks sev raksturīgā manierē izvēršas. Domāju, ka noteikti vērts šo darbu izlasīt (pati vēl to neesmu izdarījusi, bet noteikti vasaras gaitā ķeršos tam klāt), ja ne politisku, tad estētisku apsvērumu dēļ, jo Mišela Velbeka romāni Dena Dimiņa tulkojumā vienmēr ir intelektuāli un emocionāli izcilas mūsdienu literatūras paraugs.

Svētie raksti

Bībele (jaunais tulkojums), Latvijas Bībeles biedrība, 2012.

Vasarā, kad ir vairāk laika, gribētu noteikti ieteikt studentiem pievērsties Bībeles lasīšanai. Pie tam es nedomāju, ka tā būtu jāizlasa no viena gala līdz otram vai jālasa tikai tās vietas, kur ir stāsts (lielākoties jau kaut kur dzirdēts) un pat neiesaku metodi, kas Bībeles sakarā arī ir izplatīta prakse – atvērt kādu nejaušu vietu un lasīt, kas pagadās. Drīzāk es domāju tādas kā Bībeles studijas, jo sarunās ar studentiem atklājas, ka viņu uzskati par šo fantastisko tekstu krājumu, kas ir ne tikai vairāku reliģiju tekstuālā bāze, bet arī literatūras vēstures piemineklis, ir, maigi izsakoties, stereotipiski. Bet tas patiešām ir kultūras pamats – neizsmeļams atsauču un alūziju avots vairāku gadsimtu garumā, sava veida kompass eiropeiskajā kultūrā. Nepazīstot Bībeles tekstu dažādību, neiedziļinoties tās paradoksos un intelektuālajos izaicinājumos nozīmē atņemt sev ļoti būtisku inteliģences elementu. Izvēlējos jaunāko Bībeles latviskojumu arī tādēļ, ka tas tapis ilgi un grūti, dažādām konfesijām vienojoties un padarot tekstu mūsdienīgāku.