Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Intervijas

Vladislavs Podvinskis ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu medija Skaļāk vadītājs jeb radītājs, kā viņš pats sevi nodēvējis medija mājaslapā. Viņš kopā ar savu komandu stāsta, rāda un skaidro jauniešiem un plašākai sabiedrībai aktuālus jautājumus un norises, nodrošinot studentu interneta radio Runā skaļāk! darbību, veidojot televīzijas raidījumu Runā TV, kā arī publicējot rakstus tīmekļa vietnē skalak.rsu.lv.

Pabeidzis RSU Komunikācijas fakultātes akadēmiskā bakalaura studiju programmu Žurnālistika un studē RSU akadēmiskajā maģistra studiju programmā Tiesību zinātne.

Rīgas puika. 23 gadus vecs. Vārds viņam dots par godu poļu vectēvam. Draugi viņu sauc vārdā vai saīsināti – par Vladi, kā viņu jau 8. klasē sākusi saukt vācu valodas skolotāja. Viņa dzīve ir piepildīta un raita. Mērķtiecīgs, ar augstu pašapziņu un ambīcijām. Pēc dabas slinks, taču daudz dara, un uzskata, ka viss ir izdarāms. Vislabāk viņam padodas producēšana – Vladislavs zina, ko grib un kas jādara, lai to sasniegtu. Taču, ja vajag, arī grīdu studijā izslauka.

Pamatstudiju laikā ticis salīdzināts ar Aināru Šleseru, jo runājot daudz un gudri. Radošs no matu galiem līdz papēžiem. Jūt sevī neremdināmu vēlmi atšķirties no pūļa un būt citādam. Žurnālistikas 1. kursā, kad bijusi jāsagatavo prezentācija par savu aizraušanos, viņš kursabiedriem stāstījis par alus dzeršanu. Kaut arī tas nebūt nav viņa vaļasprieks, galvenais esot bijis radīt izbrīnu un raisīt kursabiedru un lektores Rutas Siliņas emocijas.

Vladislavs jau kādu pusgadu neizmanto tviteri, jo tajā esot pārāk daudz negatīvisma, un no nerimtīga grāmatu tārpa kļuvis par interneta rakstu lasītāju – lasa par biznesu, dzīves līmeņa paaugstināšanu, pašattīstību u. tml.

Medija Skaļāk pirmsākumi meklējami līdz ar RSU studentu interneta radio Runā skaļāk! rašanos. Kurā gadā tas tika izveidots?

2010. gadā. Tad es biju žurnālistikas students. Biju otrajā kursā, kad radio sāka darboties.

Pēc tam tapa studentu interneta televīzija Runā TV, un kopš šā gada janvāra ir raidījums, ko var skatīties televīzijā Re:TV. Kā radās ideja par mediju Skaļāk?

Kad pusgadu biju nostrādājis par radio Runā skaļāk! vadītāju, sapratu, ka vajag jaunu, stilīgāku, modernāku mājaslapu, kurā viss būtu apvienots.

Man parasti ir tā – es gribu, un man tas būs! Tas bija pagājušā gada janvārī. Pats domāju mājaslapas dizainu, logo, krāsas, koncepciju un pēc tam piesaistīju cilvēkus, kas to realizēja – izstrādāja mājaslapu, to izveidoja un pašlaik uztur.

Cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai to izdarītu?

Ļoti ilgs! No 2013. gada maija līdz šā gada maijam. Vesels gads! Jo universitātē neko nevar izdarīt bez papīriem, zīmogiem, līgumiem, iepirkuma. Liela birokrātija! Tas visu palēnina un sarežģī.

Kas ir jūsu medija mērķauditorija?

Jaunieši vecumā no 18 līdz 26 gadiem. Pārsvarā tie ir studenti, taču ne tikai, arī visi pārējie. Runā TV auditoriju nezinām, jo šo raidījumu skatās visi.

Medija Skaļāk sauklis ir „Mēs tevi knapi dzirdam, runā skaļāk!”...

Jā, mēs aicinām jauniešus neklusēt un runāt par savām problēmām, piemēram, par jauniešu bezdarbu.

Vai radio un televīzijas tehniskais nodrošinājums ir pietiekams?

Radio studijas nodrošinājumā ir ieguldīta milzīga nauda. Tur ir visa profesionālā tehnika. Ne visās radiostacijās Latvijā ir tādi mikrofoni kā mums. Pašā sākumā, kad tapa interneta radio, ar finansēm palīdzēja Frīdriha Eberta fonds un universitāte.

Runājot par televīziju... Videokameras, kas tiek izmantotas arī Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras studiju darbā un ko izmantojām mēs, ir morāli novecojušas, un tas neļauj nodrošināt augstu kvalitāti, tāpēc pašlaik izmantojam savas privātās spoguļkameras. Nākamgad ceram tikt pie diviem jauniem tā sauktajiem reportiera komplektiem, kur ietilpst soma, videokamera, mikrofoni, gaisma, statīvs un divi objektīvi.

Vai medijā Skaļāk darbojas tikai RSU studenti? No visām fakultātēm?

Tie ir RSU studenti un absolventi. Vairāk gan tās ir meitenes. Pārsvarā no Komunikācijas fakultātes, taču nāk arī no citām fakultātēm. Piemēram, pašlaik radio raidījumu Vakara narkoze lieliski vada students Ardis no Medicīnas fakultātes. Viņam ir laba balss, un puisis cītīgi gatavojas. Ļoti interesanti raidījumi.

Starp citu, pagājušā studiju gada sākumā rudenī aicināju pirmā kursa studentus iesaistīties medijā Skaļāk. Interesi, pierakstoties uz apkārt palaistās lapas, izrādīja aptuveni 70 studenti, uz tikšanos atnāca kādi 50, reāli sāka darboties 20, no tiem ir palikuši septiņi, un tagad aktīvi ir kādi trīs cilvēki. Daži saprot, ka negrib to darīt, ka tas nav viņa, citiem tam neatliek laika – aiziet.

Mēs aicinām ikvienu nākt pie mums un darboties, iegūstot lielisku pieredzi. Daudzi pēc tam aiziet strādāt radio un televīzijā, jo šeit gūtās iemaņas palīdz atrast darbu. Piemēram, bijušais mūsējais ir Mārtiņš Kļavenieks, kas Latvijas Radio 1 stāsta par sportu.

Cik autorraidījumu pašlaik ir radio Runā skaļāk!?

Visi radio cilvēki bija paklīduši, tāpēc ka nebija apraides atļaujas. Pašlaik ir divi raidījumi – Buduārs un Vakara narkoze. Nākamajam gadam jau ir izstrādāti vairāki raidījumu formāti. Tiks izsludināts konkurss, un varēs pieteikties uz raidījumu vadīšanu.

Kā sadzīvo tava medija komanda?

Varbūt izklausīsies augstprātīgi, taču ir ļoti grūti vadīt kolektīvu, kur visi ir jauni, ar ambīcijām, daudz ko grib, un tas ir labi, bet jāsaprot, vai tas, kas viņiem ir interesanti, ir interesanti arī auditorijai.

Pirms es pieņemu lēmumu, es ilgi izvērtēju un apdomāju, un saku, ka tā būs vai nebūs. Nav nozīmes strīdēties! Es zinu, ko vajag un ko ne. Ar laiku viņi saprot, ka man ir bijusi taisnība.

Agrāk mēs daudz strīdējāmies, tagad dzīvojam draudzīgi. Vecākie kursi palīdz un atbalsta jaunāko kursu studentus studiju darbā.

Mājaslapas redkolēģijā darbojas pieci jaunieši, televīzijā – 12, radio – aptuveni 15. Jaunajā studiju gadā viss būs vairāk un plašāk, jo ir nokārtotas licences un serveri, kas pirms tam nebija izdarīts.

Diemžēl mums – studentu radio – nedod atļauju raidīt mūziku par brīvu. No mums prasa tādu pašu naudu kā no komerciālajiem radio. Cīnījos, bet nekas nesanāca... Tas, manuprāt, ir aplami.

Kas veido tavas komandas kodolu?

Tie ir pieci aktīvākie studenti, kas grib vairāk nekā pārējie.

Kāda ir tevis vadītā medija kvalitātes latiņa?

Gala kritērijs ir mans perfekcionisms – es zinu, kā tam ir jābūt, kā jāizskatās. Tagad komanda ļoti labi strādā. Agrāk bija problēmas ar to, ka daudzi nesaprata – ir jāiegulda daudz laika, lai dabūtu kvalitatīvu produktu.

Vai mediji ir ceturtā vara?

Jā, mediji ir ceturtā vara! Mediji var nozombēt. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kas tic visam, ko saka un raksta mediji. Ja jau televīzijā teica, tad tā ir patiesība. Ja avīzē rakstīts, tad tā ir patiesība. Bet pašam vajag domāt un meklēt informāciju!

Kam, tavuprāt, būs ilgāks mūžs – radio vai televīzijai?

Domāju, ka ilgāk būs televīzija, jo tur ne tikai var nodrošināt informāciju ātri un īsi, bet ir bilde un var parādīt atmosfēru. Radio varbūt pavisam nepazudīs, tomēr būs citā formātā, kā tas notiek ārzemēs, – cilvēks ielādē mobilajā ierīcē un noklausās, kad viņam ir laiks.

Kāpēc medija Skaļāk mājaslapā publicējat rakstus? Pastāv priekšstats, ka jaunieši taču mūsdienās neko garāku par tvitera ziņu nelasa...

Galvenais, lai studentiem studiju laikā būtu praktiskā pieredze. Tie ir raksti, kas tapuši studiju procesā. Raksta topošie žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti un citi. Rakstus rediģē paši studenti – trešā kursa studiju programmas Žurnālistika studenti.

Jā, nelasa garus raktus! Arī mēs centīsimies ievērot principu, ka raksts nedrīkst būt garāks par A4 lapu.

Kas tevi mudina darboties medijā Skaļāk?

Visi grib ēst un pelnīt naudu, un naudu var pelnīt dažādi. Sākumā gan es par naudu nedomāju, nebija tik aktuāli kā tagad – palieku vecāks, mainās vērtības.

Kad sāku strādāt radio, redzēju tik daudz nepilnību, ko var uzlabot, – autortiesības, mājaslapa, radioraidījumu organizēšana, efektīvāka darba vadība.

Vai mūsdienu pasaulē pār visu valda nauda?

Nē, nauda dod iespējas. Nauda ir apmaiņas līdzeklis, pašai par sevi tai nav nekādas vērtības.

Kādas idejas, domājot par RSU studentu mediju Skaļāk, pašlaik nodarbina tavu prātu?

Televīzijas raidījums Runā TV ir divas reizes mēnesī. Man gribētos, ka raidījums būtu katru nedēļu. Taču tam nepietiek cilvēkresursu. Tad vajag lielāku kolektīvu. Sarežģīti ir arī motivēt cilvēkus palikt medijā.

Otra lieta ir medija mājaslapa – tagad mēs testējam, tikko ieskrienamies. Jādomā, kāds ir optimālais formāts, kas uzrunātu jauniešus.

Kādas ir grūtības, vadot mediju?

Jauniešu bezatbildība, bezrūpīga dzīve. Viņi domā, ka kāds cits izdarīs viņa vietā.

Darba devēji tāpēc negrib ņemt jaunos, jo viņi savas neizdarības dēļ var iegāzt vairākus tūkstošus vērtu projektu.

Kad tavā darbā ir gandarījuma brīži?

Mazā eiforija ir tad, kad izdodas kaut ko sasniegt. Kad ir izvirzīts mērķis un termiņš, un tas ir izdarīts.

Kas ir būtiskākais, ko tev deva studijas žurnālistikā?

Kad sāku studēt, es biju bailīgs, kluss, nepārliecināts... Aptuveni otrā kursa vidū notika lūzuma punkts, kad sapratu, ka tas, ko pieņemu kā patiesību, nav realitāte, tas ir tas, ko esmu ieskaidrojis sev. Sapratu, ka varu vairāk, nekā domāju.

Kāpēc pēc žurnālistikas studijām izvēlējies tiesību zinātni?

Lai gūtu zināšanas! Priekš sevis. Turklāt maģistra grādu vajag, lai es varētu lasīt lekcijas. Žurnālistiem. Tas arī bija pamatmērķis, kāpēc turpināju studijas maģistrantūrā. Man šķiet, ka es viņiem varu daudz interesanta pastāstīt.

Kāpēc tu vispār nolēmi studēt un joprojām studē?

Studijas māca domāt, iemāca atrast informāciju, apkopot, izklāstīt.

Es jau 8. klasē zināju, ka studēšu žurnālistiku. Vidusskolā zināju, ka tie būs stradiņi, un iesniedzu dokumentus tikai stradiņos. Stradiņi ir moderni, novatoriski. Patika un joprojām patīk moduļu sistēma.

Kad sāku studēt, bija ļoti grūti. Bija tik daudz kopsavilkumu jāraksta. Tik daudz stresa un pārdzīvojumu! Pirmajos divos kuros pārdzīvoju par sliktajiem vērtējumiem atsevišķos studiju kursos, bet trešajā kursā viss mainījās un bija tikai labas atzīmes.

Kas, tavuprāt, ir ļaunums?

Nerēķināšanās ar citiem.

Vai marihuāna Latvijā būtu jālegalizē?

Nē! Es nelietoju un neplānoju to darīt, un tie, kas grib to darīt, tāpat to dabūs. Manas narkotikas ir kaut kā sasniegšana vai sporta treniņš, piemēram, velotreniņā nobraukti 150 kilometri ir mana bauda.

Ja tu būtu Rīgas Stradiņa universitātes rektors, kāds būtu pirmais darbs, ko tu gribētu paveikt?

Vajag vairāk un visiem pieejamas autostāvvietas, un jānodrošina universitātē interneta pieejamība un kvalitāte. RSU ir vairākas vietas, kur internets nav pieejams. Un vēl – kāpēc vajag pieejas datus, lai RSU piekļūtu WiFi? Būtu labi, ja ikviens, kas ierodas universitātē, bez problēmām varētu piekļūt internetam.