RSU studenti un darbinieki labo Latvijas rekordus Pasaules čempionātā uz slēpošanas trenažiera
RSU studenti un darbinieki piedalījās Pasaules čempionātā uz slēpošanas trenažiera – ergometra Concept 2 SkiErg, un laboja absolūtos Latvijas rekordus gan sievietēm, gan vīriešiem, kā arī vairākus vecuma grupu rekordus, izcīnīja otro vietu Pasaules čempionātā un daudzas godalgotas vietas Latvijas vērtējumā.
Pasaules čempionāts notika vienlaikus daudzās valstīs jau astoto reizi. Latvija šajā čempionātā piedalās trešo gadu, bet RSU – sportisti otro reizi. Čempionātā bija jāveic 1000 metru distance, kuru uzskaita un reģistrē trenažiera dators un sacensību rezultātu reģistrē speciāla dartorprogramma. Pasaules čempionāts notika trīs dienas, no 11. līdz 13. novembrim, un pēc tam rezultāti tika sūtīti uz Amerikas Savienotajām valstīm apkopošanai; vēl divas dienas tika apkopoti rezultāti.
Pasaules čempionātā piedalījās 1622 dalībnieki (948 vīrieši un 667 sievietes) no vairāk nekā 20 valstīm. Latviju pārsāvēja 54 dalībnieki, no kuriem 10 bija RSU sportisti. Sacensībās piedalījās gan studenti, gan darbinieki. RSU sportisti uzstādīja jaunus absolūtos Latvijas rekordus un četrus dažādu vecuma grupu rekordus, izcīnīja vienu otro vietu Pasaules čempionātā, četras pirmās vietas un divas otrās vietas Latvijas vērtējumā. Dažādās sieviešu vecuma grupās pirmās vietas izcīnīja Velga Gaļanska (Rehabilitācijas katedras lektore); viņa izcīnīja arī otro vietu Pasaules čempionātā savā vecuma grupā. Juridiskās fakultātes sekretāre Inga Bēniņa uzstādīja jaunu absolūto Latvijas rekordu un izcīnīja pirmo vietu Latvijas vērtējumā. RSU basketbola izlases trenere, VSS studente Daina Lazdeniece-Auniņa izcīnīja pirmo vietu savā vecuma grupā un arī pārsniedza iepriekšējo Latvijas rekordu, tikai 1,03 sekundes atpaliekot no I. Bēniņas. Otro vietu izcīnīja Evita Bole (VSS studente). Vīriešiem jaunu Latvijas absolūto rekordu uzstādīja Didzis Krogzems (VSS students), par divām sekundēm apsteidzot daudzkārtējo Latvijas čempionu airēšanā (arī 2016. gada čempionu) un iepriekšējā rekorda īpašnieku sporta meistaru Aigaru Kotānu. Viņš arī sasniedza devīto labāko rezultātu Pasaulē savā vecuma grupā. Otro vietu savā vecuma grupā izcīnīja fizioterapeits, RSU Sporta kluba darbinieks Mārtiņš Markovs. Viņš sasniedza 15 labāko rezultātu pasaulē savā vecuma grupā. Jāatzīmē, ka pasaules vērtējumā katrā vecuma grupā bija vairāk nekā 100 dalībnieku, tai skaitā daudzi Olimpisko spēļu dalībnieki.
RSU Sporta un uztura katedras vadītājs asoc. prof. Voldemārs Arnis informēja, ka panākumu pamatā ir tas, ka katedrā tika iegādāti šādi ergometri. Ar to iespējams notestēt maksimālo aerobo un anaerobo jaudu, rezultātus dažāda garuma distancēs un sastādīt dažādas slodžu dozēšanas programmas. Tika veikts vairāk nekā 100 dažādu testu, iesaistot studentus un darbiniekus un izanalizēti faktori, kas ietekmē sporta rezultātu dažāda garuma distancēs.
Lai uzrādītu labu rezultātu 1000 metru distancē ir nepieciešami labi spēka un izturības rādītāji, kā arī vispusīga fiziskā sagatavotība. Pēc testu rezultātiem tika atlasīti sacensību dalībnieki, kuriem tika sastādīta efektīva augstas intensitātes intervālu treniņu programma. Katedrā ir apkopoti un izanalizēti pēdējo gadu zinatnisko pētījumu dati par dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu ietekmi uz sportistu un maztrenētu cilvēku darbaspējām. Augstas intensitātes intervālu treniņi arvien vairāk tiek pielietoti ne tikai sacensību sportā, bet arī veselības sportā un rehabilitācijā. Sacensību dalībniekiem tika notestēta aerobā un anaerobā jauda un sastādīta precīzi dozēta augstas intensitātes intervālu treniņu programma. Šādu treniņu ietekmē, pat trenējoties tikai trīs reizes nedēļā pa 10 minūtēm, ļoti strauji pieaug gan aerobās, gan anaerobās darbaspējas un maksimālā jauda. Pasaules čempionāta otrās vietas ieguvēja Velga Gaļanska un abi Latvijas absolūto rekordu uzstādītāji Inga Bēniņa un Didzis Krogzems augstas intensitātes precīzi dozētus intervālu treniņus sāka jau pirms gada, bet treniņu procesā bija arī ilgstoši pārtraukumi. Daļa no dalībniekiem intervālu treniņus veica tikai dažas nedēļas. Mūsdienās ir ļoti aktuāli atrast fizisku slodžu dozējumu veidus un metodes, lai ar minimālu laika patēriņu varētu sasniegt un uzturēt labu fizisko sagatavotību un nostiprināt veselību. Jāatzīmē, ka Latvijas rekorda uzstādītāja Inga Bēniņa iepriekš ar sportu nebija nodarbojusies. Regulāru treniņu ietekmē, neraugoties uz ievērojamu muskuļu masas un spēka rādītāju pieaugumu, kopējā ķermeņa masa samazinājās par 18 kilogramiem. Aerobās darbaspējas pieauga vairāk nekā divas reizes, bet anaerobās darbaspējas un maksimālā jauda – vairāk nekā par 50 %. Arī pārējiem dalībniekiem, kuri veica augstas intensitātes intervālu treniņus kombinācijā ar spēka treniņiem, darbaspējas jau mēneša laikā pieauga vairāk nekā par 30 %. Jāatzīmē, ka ar augstas intenitātes intervālu treniņiem iegūta fiziskā sagatavotība saglabājas arī pārtraucot intensīvus treniņus. Sacensību dalībnieki turpinās treniņus uz slēpošanas un airēšanas trenažieriem. Iespējams, jau pēc dažām nedēļām tiks laboti vairāki pasaules rekordi.
