Pārlekt uz galveno saturu
Tiešraides

Rīgas Stradiņa universitāte aicina uz konferenci "Veiksmes stāsts: Latvijas iedzīvotāju versija", kas notiks 3. decembrī plkst. 12.00 – 14.00 Rīgas Stradiņa universitātes Hipokrāta auditorijā (Dzirciema ielā 16).

Kā esam pārdzīvojuši krīzi, ko no tās esam mācījušies? 2013. un 2014. gadā Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki izvērtēja ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem. Socioloģiskās aptaujas un uzņēmumu darbības rezultāti sniedz ne visai optimistiskas atbildes uz šiem jautājumiem. Konferencē ekonomikas, socioloģijas un komunikācijas jomas pētnieki iepazīstinās ar iegūtajiem empīriskajiem datiem un par secinājumiem diskutēs ar auditoriju. Referātus lasīs socioloģes Taņa Lāce un Ritma Rungule, ekonomikas zinātnieces Inna Dovladbekova un Anželika Berķe-Berga, kā arī komunikācijas zinātnieks Sergejs Kruks.

Konferences diskusiju vadīs sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Konferences laikā būs apskatāmas Gata Šļūkas karikatūras par ekonomisko krīzi Latvijā.

Latvijas sabiedrības saliedētība pēc krīzes

Taņa Lāce, RSU lektore (socioloģija)
Ritma Rungule, RSU asociētā profesore (socioloģija)

Teorētiski var pieņemt, ka krīzes pārvarēšana prasīja lielāku savstarpēju palīdzību un atbalstu, kā arī lielāku nepieciešamību pēc valsts un pašvaldību institūciju palīdzības un atbalsta, kas kopumā liecina par sociālās saliedētības palielināšanos krīzes laikā. Savukārt statistikas un pētījumu datu analīze liecina, ka krīzes laikā palielinājusies ienākumu nevienlīdzība Latvijas sabiedrībā. Tas apstiprina pretēju pieņēmumu, ka krīzes pārvarēšana ir vairāk sašķēlusi nekā vienojusi sabiedrību, katrs vairāk paļāvies uz sevi, nevis uz kolektīviem un valstiskiem krīzes problēmu risinājumiem.

Lielākā daļa (78 %) iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā krīze vēl nav beigusies. Vērtējot krīzes ietekmi, 77 % aptaujāto atzinuši, ka krīze ir ietekmējusi viņu pašu un ģimenes dzīvi, savukārt 20% izjutuši nelielu krīzes ietekmi vai uzskata, ka tās nav bijis vispār. Vairākums domā (70 %), ka krīze ir palielinājusi atšķirības starp cilvēkiem ienākumu un pārticības ziņā – bagātie kļuvuši bagātāki, nabadzīgie nabadzīgāki. Arī saliedētība tiek vērtēta kā visai zema: 59 % aptaujāto uzskata, ka tā ir mazinājusies, bet 7 % atzīst, ka cilvēki kļuvuši vienotāki, pārvarot grūtības. Vairākums aptaujāto (61 %) drošāko atbalstu atrada ģimenē un radinieku vidū; personiskos uzkrājumus kā drošāko atbalstu atzina 51 %, valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas atbalstu – 32 %, 16 % kā drošu vērtēja pašvaldību sniegto atbalstu, bet 16 % atzina, ka ne uz ko nevar paļauties. Iedzīvotāju skatījumā lielākās plaisas sabiedrībā veido varas un naudas attiecības, jo pastāvošās nesaskaņas kā ļoti lielas un lielas starp valdošos eliti un iedzīvotājiem vērtē 74 %, starp nabadzīgajiem un bagātajiem 68 %, starp vadītājiem un darbiniekiem 46 %, starp latviešiem un krieviem 28 %, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem 20 %, lauciniekiem un pilsētniekiem, ārzemniekiem un vietējiem – 18 %.

Tādējādi krīze nav veicinājusi Latvijas sabiedrības saliedētību kopumā, bet vairāk stiprinājusi individuālismu un paļaušanos uz sevi un ģimenes atbalstu. Sociālās nevienlīdzības palielināšanās ir viens no galvenajiem sabiedrības šķelšanās faktoriem.

Vai ekonomiskā krīze ir beigusies? Latvijas iedzīvotāju vērtējums

Inna Dovladbekova, RSU profesore (ekonomika)

Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa uzskata, ka krīze turpinās. Tas lielā mērā skaidrojams ar privātā patēriņa (maksātspējīgā pieprasījuma) nepietiekamo pieaugumu, nopietnām problēmām nodarbinātībā. Iedzīvotāji negatīvi novērtēja krīzes pārvarēšanas instrumentus, norādot, ka valdība nebija spējīga veikt savas funkcijas īpaši sociālās aizsardzības jomā. Joprojām saglabājas problēmas darbaspēka tirgū, jo nodarbinātības politika nebija pietiekami efektīva. Krīze palielināja atšķirības starp cilvēkiem Latvijā ienākumu un pārticības ziņā, mazināja sabiedrības saliedētību. Kritiski tiek vērtēta fiskālā politika – pašreizēja nodokļu sistēma nav godīga, un iekasētie nodokļi tiek izlietoti nepareizi. Gandrīz puse iedzīvotāju pauž neuzticību valdības politikai ilgtermiņā, un, domājot par nākotni, cilvēki izjūt bailes, nevis cerības.

Krīzes ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā

Anželika Berķe-Berga, RSU docente (ekonomika)

Uzņēmumu darbības finanšu analīze izkristalizēja šādas problēmas: apgrozījuma un neto peļņas apjomi vēl nav sasnieguši pirmskrīzes līmeni; nepietiekams finanšu resursu apjoms, zems likviditātes līmenis u.c. Kvalitatīvā pētījuma rezultāti liecina, ka uzņēmēji nesajuta valsts atbalstu un tā instrumentu pieejamību krīzes laikā. Drīzāk otrādi – ir pieaudzis nodokļu slogs, un vērojama pasivitāte attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos. Tiek kritizēta nodarbinātības politika, tā joprojām nav devusi nepieciešamo rezultātu – tie, kuri pabeiguši profesionālās pilnveides kursus, uzņēmējiem nav derīgi, tās nav profesijas, pēc kurām ir nepieciešamība. Valsts atbalsta programmas ir nākušas novēloti, taču labāka sadarbība esot ar pašvaldībām, tās vairāk uzklausa uzņēmējus un palīdz. Par sociālo partneru lomu viedokļi dalās. Daļa uzņēmēju saskata to lomu izmaiņu veicināšanai vai vismaz lobēšanā, citi atzīmē, ka šīs institūcijas ir samērā bezspēcīgas un pārāk pasīvi iesaistījušās valdības darbā, pārstāvot uzņēmēju intereses.

Kālab diskutēt?

Sergejs Kruks, RSU profesors (komunikācijas zinātne)

Veiksmīgai demokrātijai ir nepieciešams, lai pilsoņi apvienojas daudzveidīgās grupās, diskusijā cenšoties saskaņot savas atšķirīgās intereses un veidojot sabiedrības viedokli ar nolūku ietekmēt valstisku lēmumu pieņemšanu. Šo koncepciju pazīstam kā pilsonisko sabiedrību. Postkomunistiskajās valstīs tomēr sociālā aktivitāte ir ļoti zema. 2008. gadā sākusies ekonomiskā krīze ir skaidri uzrādījusi vairākus Latvijas valsts politiskās un ekonomiskās organizācijas trūkumus. Dabas zinātnēs ir zināma ķīmiķa Iļjas Prigožina formula – kārtība rodas no haosa. Bija pamats uzskatīt, ka tas varētu notikt Latvijas sabiedrībā. Taču cilvēku kopienās lēmumus pieņem konkrētie cilvēki, balstoties savās zināšanās un prasmēs. Aptaujas liecina, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar valdības politiku, taču viņi arī nevēlas rīkoties kolektīvi kā pilsoniskā sabiedrība, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Sociālās aktivitātes rādītāji nav palielinājušies – cilvēki deva priekšroku individuālajām taktikām un neuzskatīja sadarbību ar citiem kā rīcības sekmētāju. Arī interaktīvie mediji nav izmantoti kā rīki diskusijas uzturēšanai – vairākums interneta lietotāju meklē informāciju, bet nedalās ar savu; veiksmīgāka ir komunikācija par preču un pakalpojumu patērēšanas jautājumiem. Galvenā krīzes mācība – neuzticēties citiem. Uzņēmēji intervijās atzīst, ka komunikācija ar valdību ir vāja un, ja arī viņu viedokli uzklausa, tad ignorē lēmumu pieņemšanā. Kritiski darījumu cilvēki vērtē komunikāciju valsts un pašvaldību institūcijās: kompetences jomas ir sadrumstalotas starp vairākiem ierēdņiem, kuri izvairās no atbildības pieņemt operatīvus lēmumus. Taču paši biznesmeņi nav gatavi solidārai rīcībai savu interešu aizstāvībā.

Tajā pašā laikā ne mazums Latvijas iedzīvotāju ir pametuši dzimteni un veiksmīgi iekļāvušies Rietumeiropas sabiedrībā. Kā var skaidrot sociālo pasivitāti dzimtenē? Pētījums norāda uz dažiem šķēršļiem publiskajā komunikācijā, kas kavē solidaritāti un sociālo rīcību

Zinātnisko projektu Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti finansē Rīgas Stradiņa universitāte.

Empīriskās informācijas avoti:

  • Reprezentatīvā aptauja, kurā piedalījušies 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas metode – tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās. Aptauju veica pētījumu centrs SKDS.
  • Intervijas ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem.
  • Lursoft un CSP datu bāžu uzņēmējdarbības indikatori.