| 2006 |
5.aprīlī Latvijas RSU Bibliotēkas direktorei Inārai Aplokai par mērķtiecīgu veikumu universitātes bibliotēkas darba attīstībā un informācijas pakalpojumu pilnveidošanā tika pasniegta LR Kultūras ministrijas prēmija bibliotēku, muzeju un tautas mākslas nozarē. |
| 2005 |
Aprīlī Bibliotēkā uzsākta automatizētā literatūras izsniegšana un saņemšana (Mācību literatūras abonementā).
RSU bibliotēka ir akreditēta un tai piešķirts valsts nozīmes bibliotēkas statuss 9. septembrī ar RSU bibliotēkas resursiem un pakalpojumiem iepazinās KM Latvijas Bibliotēku padomes Bibliotēku akreditācijas komisija. Latvijas Bibliotēku padomes 2005. gada 20. septembra sēdē tika apstiprināts LBP Bibliotēku akreditācijas komisijas atzinums par Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas akreditāciju un tās atbilstību valsts nozīmes bibliotēkas statusam (LR Kultūras ministrijas Akreditācijas apliecība Nr. 7., 26.09.2005). |
| 2004 |
15. janvārī Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēka reģistrēta LR Kultūras ministrijas Bibliotēku reģistrā. Reģ. apliecība Nr. 523, reģ. Nr. BLB0523.
Īpaši aktīva sadarbība ar English Speaking Union (ESU) pārstāvniecību Latvijā (uzsākta 2001.gadā). Saņemto dāvinājumu kopsumma – 7558,95 Ls. Pēdējā – lielākajā dāvinājumā iekļauta daiļliteratūra un daudz angļu valodas apguves materiālu.
Gada nogalē tiek parakstīts līgums un PVO Dokumentācijas un informācijas centrs Latvijā, kas ir RSU bibliotēkas struktūrvienība, oficiāli iegūst PVO Depozitārija bibliotēkas Latvijā statusu.
“LATLIBNET” projekta bibliotēkas (tai skaitā RSU bibliotēka) iesaistās VVBIS (“Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”) projektā. |
| 2002 |
Lasītāju skaits - 4036, darbinieki - 32, fonds - 316511 vienības.
Mainīts nosaukums uz Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bibliotēku.
Bibliotēka aktīvi iesaistās kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas darbā RSU (standarti LVS EN ISO 9001:2000 un LVS EN 45013:1989). |
| 2001 |
Pirmo projekta "LATLIBNET" bibliotēku Vienoto lasītāja karti saņem AML profesors, AML bibliotēkas konsultants Haralds Voskis. |
| 2000 |
24. martā bibliotēku kopkataloga atklāšana Latvijas Nacionālajā bibliotekā.
Pirmais sagatavotais un nolasītais referāts 8. Starptautiskajā Medicīnas Bibliotēku kongresā Londonā (arī EAHIL 7.konference jūlijā). |
| 1999 |
Lai uzlabotu informācijas ieguves un apmaiņas ātrumu bibliotēkā, tiek uzstādīts jauns, jaudīgāks (2 Mb/sek.) radiolinks visai augstskolai no projekta "LATLIBNET" līdzekļiem. Projekta ietvaros tiek saņemti arī 30 datori, printeri u.c. tehnika jauno informācijas tehnoloģiju nodrošināšanai bibliotēkā.
PVO Dokumentācijas un informācijas centra prezentācija. |
| 1998 |
Septembrī atklāts bibliotēkas Informācijas centrs (IC).
Informācijas centrā atrod mājvietu Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) Dokumentācijas un informācijas centrs Latvijā.
Oktobrī bibliotēka valsts vienotā bibliotēku informācijas tīkla - "LATLIBNET" projekta ietvaros uzsāk darbu pie jaunas bibliotēku informācijas sistēmas ALEPH-500 (Automated Library Expendable Program) (tiek lietota apm. 500 bibliotēkās 40 pasaules valstīs) ieviešanas. Sistēmai jānodrošina Latvijas bibliotēku kopkataloga un Vienotās lasītāju datubāzes (VLDB) izveide, Vienotās lasītāja kartes ieviešana, kā arī informācijas apmaiņas iespējas akadēmiskajās bibliotēkās. |
| 1997 |
Izveidota bibliotēkas mājaslapa internetā (trešā aiz Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas un Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskās bibliotēkas). |
| 1996 |
Bibliotēka iestājas EAHIL (European Association for Health Information and Libraries) kā institucionāls biedrs.
Bibliotēka uzsāk darbību ilgtermiņa valsts nozīmes projektā "LATLIBNET" kopā ar vēl 7 lielākajām Latvijas bibliotēkām.
Projekta mērķis - izveidot vienotu bibliotēku informācijas tīklu valstī. |
| 1995 |
Bibliotēka kļūst par Britu Medicīnas asociācijas (BMA) bibliotēkas institucionālo biedru (INST 838) . Īpaša sadarbība fotokopiju jomā.
Nodibināts bibliotēkas "Lasītāju klubiņš". |
| 1994 |
Pirmais bibliotēkas projekts Sorosa fondam. Iegūts interneta pieslēgums (radiolinks) bibliotēkai un visai augstskolai un pirmās CD-ROM datu bāzes.
Pirmā piedalīšanās starptautiska mēroga konferencē Oslo (EAHIL 4. konference).
Bibliotēka kļūst par jaundibinātās Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) biedru. |
| 1993 |
Uzsākta bibliotēkas datorizācija (trešā bibliotēka Latvijā), ieviešot Latvijā izveidoto bibliogrāfiskās informācijas sistēmu ALISE (Advanced Library Information Service). |
| 1992 |
Bibliotēkā pirmais dators (programma grāmatu komplektēšanai un kataloģizācijai -"Compas").
Atvērta bibliotēkas filiāle AML klīnikā "Linezers" (ļoti drīz pārveidojusies par patstāvīgu klīnikas bibliotēku). |
| 1990 |
Mainīts nosaukums uz Latvijas Medicīnas akadēmijas (AML = Academia Medicinae Latviensis) bibliotēku.
Rudenī uzsāk mācības pirmie ārzemju studenti. |
| 1988 |
Bibliotēka pārceļas uz jaunuzcelto RMI ēku Dzirciema ielā 16 (arhitekts - V.Čikste, interjeristi - D.Mote un V.Vilks).
Paliek tikai viena filiāle - Mārupes ielā 17. |
| 1980 |
Atvērtas divas jaunas filiāles:
- Nr.2 - bibliotēka stomatologiem Dzirciema ielā 20,
- Nr.3 - Anatomikumā (Kronvalda bulv. 9) - mācību grāmatas jaunākajiem kursiem. |
| 60/70 gadi |
Bibliotēkai viena filiāle studentu kopmītnēs – Mārupes ielā 17.
59 katedru un laboratoriju (uz sabiedriskiem pārvaldes principiem) bibliotēkas-filiāles.
Bibliotēkā darbojas Starpbibliotēku abonements. |
| 1951 |
Lasītāju skaits – 782, 2 štata vienības, fonds – 25 304 vienības. |
| 1950 |
Decembra vidū uz Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes bibliotēkas fonda bāzes, fakultātei atdaloties no universitātes un nodibinoties Rīgas Medicīnas institūtam (RMI), izveidojas Rīgas Medicīnas institūta bibliotēka. Pirmā bibliotekāre Auguste Labane. Adrese: Padomju (tagad Basteja) bulvāris 12, dz. 5 - bijušā namīpašnieka Kristapa Morberga (1844-1928) personīgais dzīvoklis. |
