Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Pētniecība

15. maijā plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā, Inga Urtāne aizstāvēs promocijas darbu Ģenētisko faktoru ietekme uz papildus klopidogrela devu efektivitāti personalizētas terapijas nodrošināšanai pacientiem ar hiporesponsivitāti.

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir nozīmīga veselības aprūpes problēma Latvijā un pasaulē, ko apliecina augstie mirstības, saslimstības un hospitalizācijas rādītāji. Konstatējot sašaurinājumu sirds artērijās, tiek veikta stenta (biometāliska protēze, kas neļauj asinsvadam sašaurināties) ievietošana. Šīs procedūras rezultātā bojātā asinsvada iekšējās sieniņas notiek trombocītu pielipšana un savstarpēja salipšana, veidojot trombu, kas var atkārtoti aizsprostot asinsvadu. Tādēļ pacientiem pēc šīs procedūras jālieto asinsreci mazinošie līdzekļi, piemēram, klopidogrels, kas pacientiem iedarbojas atšķirīgi – vairāk vai mazāk efektīvi.

Lai gan klopidogrela samazināto efektivitāti ir mēģināts pārvarēt ar papildus piesātinošām devām (PD) un lielākām uzturošām devām (UD), joprojām nav skaidrības, kā gēni ietekmē pacienta reakciju uz klopidogrelu.

Promocijas darba mērķis bija noskaidrot, kā pacientu ģenētiskās īpatnības ietekmē reakciju pret medikamentu klopidogrelu, respektīvi, vai pacientiem sastopamie gēnu (citohroma (CYP) 2C19, CYP2C9 un ABCB1) varianti (atšķirības gēnos) ietekmē papildus klopidogrela PD (600 mg) un palielinātu UD (150 mg) efektu samazinātas efektivitātes pārvarēšanai.

Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti vairāki uzdevumi – analizēt klopidogrela standarta PD un UD, papildu PD un palielinātu UD efektivitātes atšķirības gēnos, identificēt pacientus ar īstu klopidogrela rezistenci (neefektivitāti), noskaidrot fizioloģisko faktoru un vienlaicīgi saņemtās medikamentozās terapijas ietekmi uz klopidogrela standarta un papildu PD un UD.

Pētījumā tika atklāts, ka pacientiem ar atsevišķu gēnu variantu (CYP2C19*2) klopidogrela standarta PD un papildus PD efektivitāte ir pazemināta. Šiem pacientiem augstāka 150 mg klopidogrela UD ir efektīvāka, bet joprojām nav pietiekama 29 % gadījumu. Īstu klopidogrela rezistenci novēro reti – 2,1 % pacientu, kuriem pārliecinoši efektīvs ir jaunākās paaudzes medikaments trombocītu salipšanas kavēšanai – tikagrelors. Augstāks ķermeņa masas indekss un citu vienlaicīgi saņemto medikamentu terapija asociējas ar tendenci uz samazinātu klopidogrela efektivitāti.

Pētījuma dati atspoguļo iespēju izstrādāt ģenētikas testus ar mērķi katram pacientam izvēlēties efektīvākās zāles, optimizējot to devu saskaņā ar viņa genotipu.

Ingas Urtānes disertāciju atradīsiet šeit.