Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība
Doktorantiem

6. jūlijā Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Aleksandrs Maļcevs aizstāvēs promocijas darbu Nieru transplantācija no donoriem pēc sirdsdarbības apstāšanās.

Orgānu transplantācija ir viena no augsti tehnoloģiskām metodēm, ko var izmantot, ārstējot pacientus, kuriem ir neatgriezeniski orgānu bojājumi.

Viens no orgānu transplantācijas veidiem ir nieru transplantācija. Tā ir hroniskas nieru slimības pēdējās (beigu) stadijas ārstēšanas metode, kas nodrošina ne tikai pacienta dzīvildzi, bet arī labāku dzīves kvalitāti salīdzinājumā ar citām nieru aizstājterapijas metodēm.

Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, ir pastāvīgs donororgānu trūkums, kas liek meklēt citus resursus. Viens no risinājumiem ir nieru izmantošana, iegūstot tās no donoriem pēc sirdsdarbības apstāšanās. Izmantojot nieres no donoriem pēc sirdsdarbības apstāšanās, būtiski mainās vērtēšanas algoritms vairākiem faktoriem, kas ietekmē transplantāta funkciju pēctransplantācijas periodā. Rodas papildu grūtības, novērtējot siltuma išēmijas (asinsrites pārtraukuma) un aukstuma konservācijas (orgānu saglabāšana aukstumā) laika ietekmi uz transplantāta funkcionālo pilnvērtību.

Darbā ir atbildēts uz vienu no svarīgākiem jautājumiem – nieres transplantācijas rezultāts būtiski neatšķiras, ja nieres iegūtas no donoriem pēc diagnosticētas smadzeņu nāves, kuras gadījumā ir saglabāta asinsrite un orgānu apgāde ar skābekli, vai no donoriem pēc sirdsdarbības apstāšanās, kad orgāni tiek pakļauti siltuma išēmijai.

Pētījumā analizēts jautājums par iespējām izmantot klīniski bioķīmiskos un morfoloģiskos kritērijus transplantāta funkcionālas pilnvērtības noteikšanai un identificēti faktori, kas ietekmē nieru transplantācijas rezultātu, izmantojot orgānus no šiem donoriem.

Tika izstrādāta arī nevēlamo notikumu (atlikta transplantāta funkcija, akūta atgrūšanas reakcija un slikta transplantāta funkcija) riska aprēķina formulas, kas ļauj precīzāk piemeklēt donoru un recipientu (orgāna saņēmējs) pāri tā, lai veidotos vismazāks nevēlamo notikumu risks.

Aleksandra Maļceva disertāciju atradīsiet šeit.