Pētījums par rehabilitācijas rezultātu pēc insulta Latvijā un Zviedrijā

19. decembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 26a, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra konferenču zālē (130. telpa), Guna Bērziņa aizstāvēs promocijas darbu Rehabilitācijas rezultātu salīdzinājums personām pēc insulta Latvijā un Zviedrijā.

Insults ir viens no visbiežāk sastopamajiem ilgstošas invaliditātes iemesliem pieaugušajiem. Tas rada ievērojamas ekonomiskas un sociālas problēmas indivīdiem, viņu ģimenēm un sabiedrībai. Rehabilitācijas mērķis ir uzlabot personas funkcionēšanu un mazināt insulta nelabvēlīgās sekas jebkurā aprūpes līmenī. Šī iemesla dēļ gan pacientu, gan veselības aprūpes profesionāļu, kā arī pētnieku un politiķu interesēs ir atrast optimālu insulta aprūpes modeli. Viens no veidiem, kā šim modelim tuvoties, ir izpētīt un salīdzināt insulta aprūpes iznākumus, kas tiek izmantoti pašlaik.

Gunas Bērziņas pētījuma mērķis bija salīdzināt rehabilitācijas rezultātus personām pēc insulta Latvijā un Zviedrijā, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas ieteikto biopsihosociālo modeli. Darbā ir salīdzināta Latvijas un Zviedrijas stacionārās rehabilitācijas sistēma, kā arī neatkarības līmeņa atšķirības rehabilitācijas beigās starp Latvijā un Zviedrijā dzīvojošiem pacientiem pēc insulta. Tika pētīta arī neatkarības līmeņa ietekme uz personu vērtējumu par viņu invaliditātes pakāpi hroniskā insulta fāzē personām no Latvijas un personālo faktoru (vecuma, dzimuma, dzīvesvietas un laika kopš insulta) nozīme, nosakot funkcionēšanas ierobežojumus personas pašvērtējumā Zviedrijā un Latvijā.

Latvijas un Zviedrijas sistēmās insulta aprūpes komponenti šķiet līdzīgi. Tomēr pētījuma rezultāti rāda, ka abas populācijas atšķiras ar pamata medicīniskajiem rādītājiem, sociāli demogrāfisko raksturojumu un neatkarības līmeni rehabilitācijas sākumā un beigās. Iespējams, ka tās savā starpā atšķiras arī ar rehabilitācijas saturu un organizatoriskajiem aspektiem. Neatkarības līmenis ikdienas aktivitāšu veikšanā rehabilitācijas kursa beigās ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē personas pašvērtējumu par viņa invaliditātes līmeni hroniskā insulta fāzē. Tādi personālie faktori kā vecums, dzimums, dzīvesvieta un laiks kopš insulta ietekmē personu pašvērtējumu par funkcionēšanu un ir nozīmīgi gan Latvijā, gan Zviedrijā.

Pētnieciskā darba rezultāti apstiprina, ka dažādi Pasaules Veselības organizācijas ieteiktā biopsihosociālā modeļa aspekti ietekmē rehabilitācijas rezultātus personām pēc insulta, turklāt tie atšķiras atkarībā no valsts, kurā persona dzīvo (Latvijā vai Zviedrijā). Svarīgi ir gan funkcionālie, gan sociālie, gan personālie faktori. Dažus no šiem faktoriem var ietekmēt, izmantojot veselības aprūpes sistēmu, bet citi ir visas sabiedrības atbildība.