Pētījums par kariesu un tā riska faktoriem maziem bērniem
15. februārī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Simona Skrīvele aizstāvēs promocijas darbu Kariess un tā riska faktori 2−3 gadus veciem bērniem Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs.
Kariess ir viena no izplatītākajām hroniskajām slimībām visā pasaulē, un indivīdi ir uzņēmīgi pret šo slimību visā dzīves laikā. Kariesa riska noteikšanai svarīgs ir pacienta vecums. Īpaša uzmanība bērna mutes veselībai jāpievērš tad, kad sāk šķilties piena zobi, kā arī bērna 2−3 gadu vecumā, kad ir noformējies piena sakodiens.
Kariesa riska faktori jāskata kopumā, jo katram faktoram atsevišķi piemīt mazāka spēja ietekmēt kariesa attīstību.
Lai noteiktu kariesa risku, jāizvērtē vairāki aspekti: vispārējā medicīniskā anamnēze, klīniskā izmeklēšana, ēšanas ieradumi, fluorīda lietošana, kariogēno baktēriju daudzums siekalās, siekalu funkcija un sociāli demogrāfiskie faktori. Pēdējā laikā pasaulē uzmanība tiek pievērsta arī sociālajam, ekonomiskajam un uzvedības faktoram, jo tie, iespējams, ir kariesu veicinoši faktori.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kariesa izplatība un intensitāte 2−3 gadus veciem bērniem Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs ir augsta un aplikums un gingivīts (smaganu iekaisums) ietekmē kariesa veidošanos. Savukārt Streptococcus mutans un Lactobacillus daudzums siekalās 2−3 gadus veciem bērniem ir augsts, kas var veicināt kariesa attīstību. Kariesa attīstībā 2−3 gadus veciem bērniem būtiska nozīme ir sociālajiem faktoriem – vecāku izglītībai un nodarbinātībai, kā arī attieksmei pret mutes veselību. Svarīgākie kariesa riska faktori 2−3 gadus veciem bērniem ir kariesu veicinošu produktu un dzērienu lietošana, kā arī neregulāra zobu tīrīšana.
Pētījuma rezultāti liecina, ka mātēm ir nepietiekama informācija un zināšanas par bērna zobu kopšanu, uzturu un kariesa riska faktoriem.
Sadarbojoties ar citām valstīm (Vāciju, Brazīliju, Baltkrieviju un Krieviju), pēc vienas metodikas iegūtie dati par mutes veselību un sociālajiem apstākļiem pierādīja, ka Rīgā iegūtie dati būtiski neatšķiras no pētījumā iekļauto citu valstu datiem.
