Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Pētniecība

23. martā Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Astra Zviedre aizstāvēs promocijas darbu Seruma citokīnu pārmaiņas akūta apendicīta un akūta mezenteriāla limfadenīta gadījumā bērniem.

Vēdera sāpēm bērnu vecumā ir dažāda izcelsme, sākot no vienkāršām vēdera izejas problēmām līdz potenciāli bīstamiem neatliekamiem ķirurģiskiem gadījumiem. Visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, vieni no biežākajiem akūtiem vēdera dobuma iekaisuma procesiem bērnu vecumā ir akūts apendicīts un akūts mezenteriāls limfadenīts (nespecifisks iekaisums apzarņa limfmezglos). Minēto veselības traucējumu gadījumā svarīgi nodrošināt steidzamu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu.

Akūta apendicīta un akūta mezenteriāla limfadenīta klīniskā gaita ir līdzīga, taču ārstēšanas taktika abos saslimšanas gadījumos, iespējams, būs atšķirīga. Akūta mezenteriāla limfadenīta gadījumā ārstēšana ir konservatīva un nav nepieciešama neatliekama pacienta hospitalizācija, taču akūta apendicīta gadījumā pacientam visbiežāk jānodrošina neatliekama hospitalizācija un ķirurģiskā palīdzība.

Pētījumā pirmo reizi Latvijā analizēti akūta apendicīta un akūta mezenteriāla limfadenīta diagnostiskie dati, kuri balstīti uz pašlaik pasaulē atzītām, pierādītām laboratoriskām metodēm, klīniskajiem kritērijiem un radioloģiskiem izmeklējumiem bērniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Papildus pētīta citokīnu grupas seruma iekaisuma marķieru diferenciāli diagnostiskā nozīme un to saistība ar citām diagnostikas metodēm abu slimību gadījumos.

Promocijas pētījuma dati atspoguļo būtiskas atšķirības dažādu diagnostisko metožu rezultātos akūta apendicīta gadījumā salīdzinājumā ar akūta mezenteriāla limfadenīta gadījumiem bērniem. Nosakot būtiskākos citokīnu grupas seruma iekaisuma marķierus un to robežvērtības un kombinējot tos ar citām diagnostiskām metodēm, tika iegūta augstāka diagnostiskā precizitāte minēto slimību diferenciālā diagnostikā.

Akūta apendicīta komplikāciju biežums, novēlotu akūta apendicīta gadījumu un negatīvu apendektomiju (strukturāli neizmainīta aklās zarnas piedēkļa izņemšana) skaits raksturo valsts veselības aprūpes sistēmas kvalitāti bērniem ar akūtu apendicītu. Tāpēc darbā analizētā informācija varētu būt noderīga dažādu diagnostisko algoritmu izstrādē neatliekamās medicīnas palīdzības nodaļās, bērnu ķirurgu, ģimenes ārstu un pediatru klīniskajās praksēs Latvijā.

Astras Zviedres disertāciju atradīsiet šeit.