100 sekundes ārpolitikas fokusā: diskusijas par un ap Irānas kodolvienošanos
Lai arī ir sācies svētākais musulmaņu mēnesis ramadāns, nepieklust ne politiskās ambīcijas, ne starptautisko attiecību skaidrošana. Diskusijas saistībā ar Irānas kodolvienošanos un to, ko tas nozīmē Latvijai, komentē Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorante Sintija Broka.
"Irānas prezidents Hasans Ruhani iepriekš paziņojis, ka kodolvienošanos var glābt, ja to atbalstīs pārējās valstis, kas to parakstīja – Francija, Lielbritānija, Vācija, Krievija un Ķīna. 15. maijā Irānas ārlietu ministrs Mohamads Džavads Zarifs tikās gan ar Eiropas Savienības (ES) augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jomā Federiku Mogerīni, gan ar Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ārlietu ministriem. Mogerīni Teherānai izteica garantiju, ka Eiropas valdības centīsies aizsargāt ES uzņēmumus, kas šobrīd darbojas Irānā, no ASV atjaunotajām sankcijām. Savukārt Lielbritānija norādīja, ka kodolvienošanās ar Irānu ir nozīmīgs aspekts Eiropas kopējās drošības kontekstā; arī Vācijas pārstāvji, uzsvēra, ka meklēs veidus, kā šī vienošanās var tikt saglabāta. Arī Ķīna un Krievija tikšanās laikā ar Irānas ārlietu ministru atkārtoti pauda savu atbalstu kodolvienošanās saglabāšanai un apliecināja, ka ir ieinteresētas sadarbībai ar visam iesaistītajām pusēm, jo īpaši uzsverot, cik grūti bija šo vienošanos panākt.
Savukārt Saūda Arābija kā ilggadējais sadarbības partneris ASV kopā ar saviem sabiedrotajiem – Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Bahreinu – pauž neslēptu atbalstu un ir gandarīti par sankciju potenciālo atjaunošanu. AAE ārlietu ministrija savā paziņojumā aicina arī pārējās puses atbalstīt D. Trampa mēģinājumus Tuvo Austrumu reģionu padarīt brīvu no kodolieročiem un citiem masu iznīcināšanas ieročiem, tādējādi saglabājot starptautisko drošību un stabilitāti. Lai arī sākotnēji AAE bija par vienošanos starp Irānu un pārējām sešām iesaistītajām pusēm, tomēr šobrīd uzskata, ka Irāna izmanto ekonomiskos resursus, lai veicinātu nestabilitāti reģionā.
Šis apgalvojums nepārprotami norāda, ka kodolvienošanās pārtraukšanas draudi nav stāsts par Irānai piešķirto ierobežojumu neievērošanu. Šādi ASV ar sabiedrotajiem reģionā cenšas sodīt Irānu par tās aktivitātēm reģionā, tostarp par atbalstu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam, Irānas lomu Jemenas konfliktā, saikni ar Hezbollah un Hamas grupējumu nemierniekiem, kā arī Irānas Revolucionārās gvardes aktivitātes reģionā.
Ko tas nozīmē Latvijai? Aizvadītajā nedēļā Latvijā viesojās AAE uzņēmēju delegācija Dubaijas tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētāja Madžida Saida Al Guraira vadībā. Tāpat 2. maijā Latvijā viesojās AAE ekonomikas ministrs. Transporta un loģistikas jomā sadarbības iespējas saskata gan viesi no AAE, gan Latvijas, jo īpaši Rīgas ostas uzņēmēji. Nav šaubu par to, ka AAE jau šobrīd ir nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris starp Līča valstīm. Tomēr vienlaikus Latvijas vadošais dzelzceļa infrastruktūras uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) ir aktīvi aizsācis sadarbības sarunas ar Irānas transporta un loģistikas sektoru. Pērn decembrī tika parakstīts sadarbības memorands starp LDz meitas uzņēmumu LDz loģistika un Irānas loģistikas uzņēmumu Railway Transportation Co, kas paredz kopīgu darbu jaunu maršrutu izstrādē no Indijas un Irānas, kas savukārt veiksmīgi iet roku rokā ar Latvijas interesēm Jaunā Zīda ceļa kontekstā.
Lai arī Latvija atbalsta turpmāku Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) saglabāšanu, tomēr ES nostāja kodolvienošanās saglabāšanas jautājumā būs nozīmīga arī Latvijas uzņēmēju nākotnes iespējām sadarbībai ar Irānu."
Komentārs tapis LĀI un RSU kopīgā projekta 100 sekundes ārpolitikas fokusā ietvaros.
