Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mājas lapas rsu.lv pārlūkošanu tiek izmantotas sīkdatnes (Cookies).
Turpinot lietot mājas lapu rsu.lv, Jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanas noteikumiem.

Mēs izmantojam sīkdatnes (Cookies), lai:
- nodrošinātu mājaslapas funkcionalitāti;
- iegūtu statistikas datus par lapas apmeklētāju plūsmu – apmeklētāju skaitu, lapā pavadīto laiku u.c.;

Rīgas Stradiņa universitāte

Doktora studiju reglaments

  • Google plus

Izdots saskaņā ar Augstskolu likuma 15. panta pirmo daļu un Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes 3.9. punktu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1.  Rīgas Stradiņa universitātes Studiju reglaments III – Doktora studiju reglaments (turpmāk – Reglaments) nosaka studiju norises kārtību doktora studiju programmās.

1.2.  Doktora studijas Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) ir zinātniskā darba vadītāja un akadēmiskā personāla vadīts doktoranta patstāvīgs darbs doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

2. Izmantotie termini

2.1.  Akadēmiskais parāds – studiju kursa programmā paredzēto doktoranta akadēmisko saistību neizpilde un / vai pārbaudījumu nenokārtošana.

2.2.  Atskaites – doktoranta aizpildīti apkopojumi ar pamatojošiem dokumentiem par studiju gadā īstenoto zinātnisko, pētniecisko un pedagoģisko darbību.

2.3.  Doktoranta grāmata – individuāls studiju uzskaites dokuments, kurā doktorants konkretizē doktora studiju laikā veicamos uzdevumus, kā arī sniedz pārskatu par plānotā darba izpildi.

2.4.  Lekcija – studiju kursa apguves veids, kurā docētājs izklāsta studiju kursa programmas teorētisko materiālu. Lekcija ir studiju informācijas avots, doktoranta izziņas darbības vadīšanas līdzeklis.

2.5.  Nodarbība – studiju procesa darbības veids, kurā doktoranti akadēmiskā personāla vadībā konkretizē lekcijās un patstāvīgi apgūtās teorētiskās zināšanas, kā arī apgūst atbilstošas praktiskās iemaņas.

2.6.  Seminārs – studiju kursa apguves veids, kurā doktoranti akadēmiskā personāla vadībā uzklausa un apspriež patstāvīgi sagatavotas iestrādes promocijas darba sekmīgai realizēšanai.

2.7.  Studiju gads – studiju posms augstskolā noteiktas studiju programmas daļas īstenošanai (piemēram, 1. studiju gads), kura ilgums ir 11 mēneši.

2.8.  Studiju kursa apraksts (programma) – dokumentā formulēts organizētas studiju pieredzes kopums konkrēta studiju kursa satura apguvei.

2.9.  Studiju kurss – noteiktā līmenī un apjomā organizēts studiju programmai atbilstošu zināšanu, prasmju un kompetences sistēmas izklāsts, kam ir definēti studiju mērķis, uzdevumi un rezultāti, par kuru sasniegšanu tiek piešķirti kredītpunkti (piemēram, Matemātiskā statistika ir studiju kurss doktora studiju programmā “Medicīna”).

2.10.   Doktora studiju programma – studiju organizācijas forma ar noteiktām prasībām, kuru sekmīga izpilde ļauj doktorantam iegūt apliecinājumu par doktora studiju programmas sekmīgu pabeigšanu.

3. Zināšanu pārbaudes un vērtēšanas veidi un formas

3.1.  Doktorantu zināšanu un prasmju pārbaude atkarībā no studiju kursa specifikas var tikt organizēta dažādos pārbaudījumu veidos. Tie var būt kontroldarbi, referāti, ieskaites un eksāmeni.

3.2.  Kontroldarbs – rakstiska zināšanu pārbaude lekciju, nodarbību, semināru ietvaros.

3.3.  Referāts – doktoranta rakstiski sagatavots apkopojošs materiāls atbilstoši studiju kursa aprakstā izvirzītajām prasībām un saistībā ar promocijas darba tēmu.

3.4.  Ieskaite – zināšanu pārbaudes forma, kura tiek kārtota, pabeidzot studiju kursu vai arī svarīgu studiju kursa posmu. Teorētisko ieskaiti organizē līdzīgi eksāmenam, vērtējums tajā var būt –„ieskaitīts” vai „neieskaitīts”. Vērtējumu ieraksta doktoranta grāmatā.

3.5.  Eksāmens – zināšanu un prasmju par studiju priekšmetu (vai tā daļu) pārbaudes forma, kurā zināšanu vērtēšana tiek veikta ballēs, izmantojot 10 ballu skalu.

3.6.  Eksāmenos un ieskaitēs var izmantot dažādus pārbaudes veidus:

3.6.1.   rakstveidā;

3.6.2.   mutvārdos;

3.6.3.   datorizēti;

3.6.4.   kombinētā formā (piemēram, rakstveidā un mutvārdos).

4. Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma

4.1.  Doktorantu zināšanu un prasmju vērtēšanai lieto 10 ballu skalu vai vērtējumu „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

4.2.  Ar “izcili” (10 balles) novērtē, ja doktorants:

4.2.1.   apguvis zināšanas un iemaņas ļoti augstā līmenī, kas liecina, ka vielu kopumā ir ne tikai pilnībā pareizi uztvēris, iegaumējis, spēj reproducēt un izmantot līdzīgās situācijās, bet arī spēj savas zināšanas pielietot studiju priekšmeta programmā neiekļautās situācijās un uzdevumos;

4.2.2.   tipveida uzdevumiem un situācijām spēj atrast alternatīvus vai nestandarta risinājumus.

4.3.  Ar “teicami” (9 balles) novērtē, ja doktorants:

4.3.1.   uzrāda augstu studiju vielas apguves līmeni (90% no studiju vielas apjoma), bez grūtībām to reproducē un adekvāti izmanto uzdevumu (situāciju) risināšanā;

4.3.2.   spēj savas atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt, lai izdarītu pareizus secinājumus, kuri izriet no uzdevumu vai reālo situāciju nosacījumiem;

4.3.3.   bez grūtībām spēj saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

4.3.4.   spēj teikto loģiski argumentēt, izmantojot apgūtos jēdzienus un teorijas.

4.4.  Ar “ļoti labi” (8 balles) novērtē, ja doktorants:

4.4.1.   apguvis 85% no studiju vielas apjoma, atbildes lielā mērā atbilst prasībām, kas izvirzītas vērtējumam “teicami” (9 balles), tomēr savā atbildē pieļauj dažas nepilnības un neprecizitātes;

4.4.2.   vai arī, ja viņa atbildes ir vērtējamas nedaudz zemāk par “teicami”, bet ievērojami augstāk par “labi”.

4.5.  Ar “labi” (7 balles) novērtē, ja doktorants:

4.5.1.   labi apguvis studiju vielu (75% no studiju vielas apjoma), ar izpratni var to reproducēt pilnā apjomā vai tuvu tam, labi zina jēdzienus, likumus, teorijas un var tos izskaidrot;

4.5.2.   saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no nebūtiskā;

4.5.3.   spēj labi izmantot zināšanas tipveida uzdevumu un klīnisku situāciju risināšanā;

4.5.4.   pieļauj dažas kļūdas;

4.5.5.   spēj izdarīt loģiskus spriedumus, pamatojoties uz likumsakarībām un faktiem, kas apgūti studiju procesā.

4.6.  Ar “gandrīz labi” (6 balles) novērtē, ja doktoranta zināšanas un prasme vairāk atbilst vērtējumam “labi” (7 balles) nekā “viduvēji” (5 balles) un viņš ir apguvis vismaz 70% no studiju vielas apjoma, taču tās ir ne tik dziļas, lai tiktu vērtētas ar “labi” (7 balles);

4.7.  Ar “viduvēji” (5 balles) novērtē, ja doktorants:

4.7.1.   pamatos studiju vielu ir apguvis sekmīgi un var reproducēt vismaz 60% no tās apjoma;

4.7.2.   prot atšķirt būtisko no nebūtiskā;

4.7.3.   risina tipveida uzdevumus (situācijas), bet izmanto tikai plaši pazīstamas izziņas metodes;

4.7.4.   zina teorijas, galvenos jēdzienus un likumus.

4.8.  Ar “gandrīz viduvēji” (4 balles) novērtē:

4.8.1.   ja doktoranta sasniegumi ir ievērojami labāki par “vājiem” (3 balles), bet nedaudz sliktāki par “viduvējiem” (5 balles) un viņš ir apguvis ne mazāk kā 55% no studiju vielas apjoma;

4.8.2.   ja doktorants kļūdās, taču kļūdu būtiskuma pakāpe un skaits ir pieļaujams atbilstoši studiju disciplīnas specifikai;

4.8.3.   ja doktorants risina uzdevumus (situācijas), kas analogi jau pazīstamiem.

4.9.  Ar “vāji” (3 balles) novērtē, ja doktorants:

4.9.1.   studiju vielu apguvis vāji, bet ne mazāk kā 30% apjomā, zina galvenos jēdzienus un definīcijas, likumus zina tikai aptuveni;

4.9.2.   izvirzītajā problēmā vāji atšķir būtisko no nebūtiskā;

4.9.3.   spēj risināt tikai vienkāršus uzdevumus (situācijas);

4.9.4.   pieļauj daudz kļūdu (to skaits atkarīgs no studiju disciplīnas specifikas).

4.10.   Ar “ļoti vāji” (2 balles) novērtē, ja doktorants:

4.10.1.  studiju vielu ir apguvis ļoti vāji, bet ne mazāk kā 20% no apjoma;

4.10.2.  spēj risināt tikai ļoti vienkāršus uzdevumus (situācijas), vai arī spēj risināt uzdevumus tikai pēc parauga;

4.10.3.  pieļauj daudz rupju kļūdu;

4.10.4.  izvirzītajās problēmās neatšķir būtisko no nebūtiskā.

4.11.   Ar “ļoti, ļoti vāji” (1 balli) novērtē, ja doktorants:

4.11.1.  uz pārbaudījumu ir ieradies, taču studiju vielu apguvis pavisam vāji (mazāk par 20% no studiju vielas apjoma ) vai vispār atsakās atbildēt;

4.11.2.  uzdevumu (situācijas) risināt nemēģina.

4.12.   Vērtējumu “ļoti, ļoti vāji” izmanto arī, ja doktorants neievēro pārbaudījuma noteikumus, izmanto neatļautus palīglīdzekļus vai citu personu palīdzību.

4.13.   Doktorants ir sekmīgs, ja viņš ir saņēmis vērtējumu “gandrīz viduvēji” (4 balles) desmit ballu skalā vai augstāku.

4.14.   Ieskaite ir nokārtota un doktorants saņem vērtējumu “ieskaitīts”, ja viņa zināšanas un prasmes atbilst vērtējuma līmenim “gandrīz viduvēji” (4 balles) un augstāk. Ja ieskaitē doktoranta zināšanas šim līmenim neatbilst, viņš saņem vērtējumu “neieskaitīts”.

5. Studiju organizācija

5.1.  Studijas doktora studiju programmās notiek valsts valodā vai svešvalodā, kas noteikta atbilstīgi Augstskolu likumam. Studijas tiek organizētas atbilstoši studiju programmas attiecīgā studiju gada plānam attiecīgajā akadēmiskajā gadā, kura ietvaros zinātniski pētnieciskā daļa tiek apgūta atbilstoši katra doktoranta individuālajam studiju plānam.

5.2.  Katra studiju gada pirmā mēneša laikā doktorants iesniedz studiju programmas vadītājam savu individuālo studiju plānu nākamajam studiju gadam, kas ir saskaņots ar zinātniskā darba vadītāju vai vadītājiem (ja ir nozīmēti divi vadītāji). Doktora studiju programmas vadītājs pārbauda plānu un, pēc vajadzības, saskaņojot ar doktorantu un zinātniskā darba vadītāju, precizē to un mēneša laikā iesniedz apstiprināšanai Doktorantūras nodaļas dekānam.

5.3.  Uzsākot katra studiju kursa īstenošanu, akadēmiskās struktūrvienības docētāji iepazīstina doktorantus ar studiju kursa saturu un tā apguvei nepieciešamo literatūras sarakstu, izpildāmajiem darbiem un prasībām nodarbību ieskaites saņemšanai, kā arī ar zināšanu un prasmju pārbaudes formu un veidu.

5.4.  Visi studiju kursa aprakstā (programmā) paredzētie kontroldarbi u.c. pārbaudījumi katrā studiju kursā doktorantam jāizpilda studiju laika sadalījumā un lekciju, semināru un nodarbību sarakstā paredzētajos termiņos, kā arī atbilstoši individuālajam studiju plānam.

5.5.  Doktorantu rakstveida darbus akadēmiskais personāls pārbauda un novērtē ne ilgāk kā vienas nedēļas laikā pēc darba iesniegšanas. Doktoranti ar darba izvērtējumu var iepazīties Doktorantūras nodaļā. Mutvārdu pārbaudījumos novērtējumu paziņo pārbaudījuma dienā. Mutvārdu pārbaudījumos ir jāveic doktoranta atbildes audioieraksts, kas jāsaglabā ne mazāk kā trīs darba dienas, bet apelācijas sūdzības saņemšanas gadījumā – līdz galīgā lēmuma spēkā stāšanās dienai.

5.6.  Nodarbību apmeklēšana un pārbaudījumu kārtošana gan obligātajā, gan izvēles daļā ir obligāta.

5.7.  Katra semestra pārbaudījuma kārtošana paredzēta ne vairāk kā divas reizes.

5.8.  Nodarbību neapmeklēšana, kurās notiek zināšanu pārbaude (kontroldarbs, kolokvijs u. c.), tiek pielīdzināta pirmajai pārbaudījuma kārtošanas reizei (izņemot 5.11. punktā minētos gadījumus).

5.9.     Ja doktorants iepriekš plāno neapmeklēt nodarbību attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, piedalīties augstskolas vai valsts goda aizstāvēšanas pasākumos (zinātniskās konferences, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni u. c.), vai arī nodarbības nav apmeklējis slimības dēļ, doktorants saglabā iespēju šajā laikā neapmeklētos pārbaudījumus kārtot divas reizes, ja savlaicīgi pirms plānotās prombūtnes iesniedzis Doktorantūras nodaļā prombūtni apliecinošus dokumentus.

5.10.   Par iepriekš neplānotiem nodarbību neapmeklēšanas iemesliem doktorants informē attiecīgās nodarbības docētāju un dekānu piecu darba dienu laikā pēc atgriešanās studiju darbā, iesniedzot Doktorantūras nodaļā darba nespēju apliecinošu dokumentu slimības gadījumā vai arī rakstveida paskaidrojumu cita attaisnojoša iemesla gadījumā.

5.11.   Reglamenta 5.9. un 5.10. punktos norādītos dokumentus dekāns izvērtē piecu darba dienu laikā pēc to saņemšanas un nodrošina doktoranta un akadēmiskās struktūrvienības informēšanu par izvērtēšanas rezultātiem. Dekāns vai studiju programmas vadītājs ir tiesīgs pieprasīt doktorantam sniegt papildus mutvārdu un rakstveida informāciju, un doktorantam ir pienākums šo informāciju sniegt.

5.12.   Ja doktorants nav apmeklējis nodarbības neatkarīgi no iemesla divus mēnešus pēc kārtas un ilgāk studiju gada ietvaros, par iespējām turpināt studijas pēc dekāna ierosinājuma lemj Dekānu padome.

5.13.   Ja doktorants nav apmeklējis nodarbības slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ, studijas iespējams turpināt akadēmiskās struktūrvienības noteiktā kārtībā pēc individuāla studiju plāna, par ko studiju programmas vadītājs informē dekānu. Ja slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ neapmeklēto nodarbību skaits ir tik būtisks, ka neļauj turpināt studijas pēc individuāla studiju plāna, studiju programmas vadītājs informē dekānu, kurš rīkojas atbilstīgi reglamenta 5.15. punktam.

5.14.   Ja doktorants nav piedalījies kādā no nodarbībām, akadēmiskajai struktūrvienībai ir tiesības studiju kursa aprakstā (programmā) paredzētajā pārbaudījumā iekļaut papildus jautājumus par neapmeklēto nodarbību tēmām.

5.15.   Ja doktorants nav apmeklējis nodarbības un studijas šajā studiju kursā nav iespējams turpināt pēc individuāla studiju plāna vai kāds semestra pārbaudījums nav sekmīgi nokārtots divās reizēs, akadēmiskajai struktūrvienībai par to jāinformē studiju programmas vadītājs un studiju programmas vadītājam dekāns. Dekāns izvērtē situāciju (neapmeklēšanas iemeslus, apjomu, nesekmību pārbaudījumos) un ierosina:

5.15.1.  piešķirt doktorantam akadēmisko atvaļinājumu vai

5.15.2.  doktorantu eksmatrikulēt.

5.16.   Attiecīgā akadēmiskā un studiju gada programmas daļa ir uzskatāma par apgūtu, ja ir nokārtotas studiju programmas plāna, tajā skaitā, individuālā studiju plāna, prasības, ko apliecina ieraksti doktoranta grāmatā un atskaitēs. Doktoranta grāmata un atskaites jāiesniedz Doktorantūras nodaļā attiecīgā studiju gada beigās.

5.17.   Doktorantu, kurš pilnībā apguvis pirmā vai otrā studiju gada programmas daļu, pārceļ uz nākamo studiju gadu ar mācību prorektora pavēli. Doktorantu, kurš nav apguvis visu pirmā vai otrā studiju gada studiju programmas daļu, izvērtējot katru gadījumu individuāli, ar mācību prorektora pavēli var pārcelt uz nākamo studiju gadu ar nosacījumu līdz noteiktam termiņam izpildīt noteiktus akadēmiskos uzdevumus. Doktorantam ir jābūt ieguvušam vismaz 34 kredītpunktus. Doktoranta studiju programmas daļas apguvi studiju gada beigās izvērtē un ieteikumu pārcelšanai uz nākamo studiju gadu (daļējas apguves gadījumā – ar nosacījumiem) sniedz Doktorantūras nodaļas dekāns un attiecīgās doktora studiju programmas vadītājs.

6. Zinātniski pētnieciskā darba rezultātu vērtēšana

6.1.  Katra studiju gada beigās tiek organizēta doktorantu obligātā zinātniski pētnieciskā darba rezultātu izvērtēšana atbilstoši individuālajam studiju plānam. Darba rezultātus ar zinātnisko darbību pamatojošajiem dokumentiem doktorants iesniedz rakstveidā un aizstāv Doktorantūras nodaļas noteiktajā kārtībā un termiņos. Darba rezultātu aizstāvēšana pielīdzināma mutvārdu ieskaitei.

6.2.     Doktorantu zinātniski pētnieciskā darba rezultātus izvērtē un kredītpunktus piešķir attiecīgās studiju programmas zinātniskās darbības izvērtēšanas komisija. Katras komisijas sastāvu apstiprina ar rektora rīkojumu uz attiecīgās doktora studiju programmas vadītāja ierosinājuma pamata. Komisiju izveido vismaz četru locekļu sastāvā no RSU darbiniekiem – attiecīgās jomas speciālistiem, kā arī tiek nozīmēts komisijas sekretārs (bez balsstiesībām). Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk kā puse komisijas locekļu, tajā skaitā komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja (viņa vietnieka) balss. Ja komisijas loceklis vienlaicīgi ir kāda doktoranta zinātniskā darba vadītājs, viņš nepiedalās lēmuma pieņemšanā attiecībā uz šo doktorantu.

6.3.     Doktorants prezentē zinātniski pētnieciskās darbības rezultātus ar mutvārdu uzstāšanos (līdz 15 min.) un atbild uz komisijas uzdotajiem jautājumiem (līdz 15 min., bez sagatavošanās laika).

6.4.     Komisija lemj par doktoranta zinātniski pētnieciskā darba rezultātu atbilstību individuālajam studiju plānam, t.sk. zinātnisko publikāciju atbilstību Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajai zinātnisko publikāciju klasifikācijai, piešķir novērtējumu „ieskaitīts” vai „neieskaitīts” un pozitīva vērtējuma gadījumā piešķir visus individuālajā studiju plānā paredzētos kredītpunktus, kā arī izsaka norādījumus doktorantam turpmākajam zinātniski pētnieciskajam darbam nākamā studiju gada individuālajā studiju plānā.

7. Eksāmenu un ieskaišu organizēšana

7.1.  Doktorantu zināšanu pārbaudi organizē akadēmiskā struktūrvienība.

7.2.  Eksāmenu un teorētisko ieskaiti doktoranti kārto valsts valodā vai svešvalodā, kas noteikta atbilstīgi Augstskolu likumam.

7.3.  Pārbaudes principiem jāatbilst studiju kursa mācīšanas metodikai un jautājumiem jāizriet no studiju kursa apraksta (programmas) paredzētā satura.

7.4.  Akadēmiskā struktūrvienība ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms pārbaudījuma informē doktorantu par pārbaudījumu pieņemšanas grafiku, kā arī nesekmīgi kārtotu pārbaudījumu pārlikšanas datumu un laiku.

7.5.  Doktorantam ir tiesības ne vēlāk kā iepriekšējā darba dienā pirms eksāmena vai teorētiskās ieskaites saskaņot ar akadēmisko struktūrvienību pārbaudījuma sākuma laika vai datuma pārcelšanu vienu reizi studiju gada ietvaros katrā akadēmiskajā struktūrvienībā.

7.6.  Ja doktorants neatkarīgi no iemesla nav ieradies uz eksāmenu vai teorētisko ieskaiti noteiktajā laikā, eksaminācijas lapā ieraksta “neieradās”. Doktoranti, kuri uz eksāmenu vai teorētisko ieskaiti noteiktajā laikā nav ieradušies slimības dēļ, saglabā iespēju to kārtot divas reizes, pirms tam Doktorantūras nodaļā saņemot individuālo eksaminācijas lapu.

7.7.  Eksāmeni un ieskaites jākārto saskaņā ar attiecīgās studiju programmas plānu attiecīgajā akadēmiskajā un studiju gadā.

8. Eksāmenu un ieskaišu kārtošana un aizstāvēšana

8.1.  Pirms pārbaudījuma doktoranti akadēmiskajā struktūrvienībā saņem norādījumus par pārbaudījuma formu un veidu. Doktoranti tiek informēti par papildu mācību līdzekļiem, kurus atļauts izmantot.

8.2.  Ja doktorants neievēro pārbaudījuma noteikumus, izmanto neatļautus palīglīdzekļus vai citu personu palīdzību, akadēmiskajam personālam ir tiesības izraidīt doktorantu no pārbaudījuma un doktoranta grāmatā, kā arī eksaminācijas lapā ierakstīt vērtējumu “ļoti, ļoti vāji” (1 balle).

8.3.  Pārbaudījumu telpā drīkst atrasties eksaminējamie doktoranti, eksaminētāji, rektors, prorektori, Doktorantūras nodaļas dekāns, studiju programmas vadītājs, akadēmiskās struktūrvienības vadītāja pieaicinātie speciālisti un RSU darbinieki.

8.4.  Rakstveida un datorizētā pārbaudījuma ilgumu nosaka akadēmiskā struktūrvienība.

8.5.  Pārbaudījuma mutvārdu daļā doktoranta atbildes sagatavošanas laiks nav mazāks par 30 minūtēm.

8.6.  Viena doktoranta mutvārdu eksaminēšanas laiks jebkurā pārbaudījumā nepārsniedz 30 minūtes.

8.7.  Ja pārbaudījumā ir vairāki atsevišķi jautājumi, doktorantam ir tiesības atbildēt tos tādā secībā, kā viņš vēlas.

8.8.  Mutvārdu eksāmenu un ieskaišu mutvārdu daļā ir jāveic doktoranta atbildes audioieraksts, kas jāsaglabā ne mazāk kā trīs darba dienas, bet apelācijas sūdzības saņemšanas gadījumā – līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.

8.9.  Doktoranta zināšanu līmeņa precizēšanai var tikt uzdoti papildus jautājumi. Neskaidrā vai strīdīgā gadījumā jāpieaicina akadēmiskās struktūrvienības vadītājs vai cits eksaminētājs.

8.10.   Pārbaudījumu rezultātus eksaminētājs ieraksta doktoranta grāmatā un eksaminācijas lapā. Eksaminācijas lapās eksaminētājs ieraksta doktoranta atbilžu novērtējumu, t.sk. arī nesekmīgu, kā arī “neieradās”, ja doktorants nav ieradies iepriekš saskaņotajā laikā.

8.11.   Aizpildītās eksaminācijas lapas akadēmiskās struktūrvienības nodod Doktorantūras nodaļā piecu darba dienu laikā pēc pārbaudījuma.

8.12.   Mutvārdu pārbaudījumu rezultātus akadēmiskā struktūrvienība paziņo doktorantiem pārbaudījuma dienā. Rakstveida pārbaudījumu rezultātus paziņo ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc pārbaudījuma.

8.13.   Pēc rezultātu paziņošanas doktorantam ir tiesības saņemt paskaidrojumu par pieļautajām kļūdām.

9. Eksāmenu un ieskaišu atkārtota kārtošana vai aizstāvēšana

9.1.     Jebkura eksāmena un ieskaites kārtošana vai aizstāvēšana iespējama ne vairāk kā divas reizes.

9.2.     Pirms pārbaudījuma atkārtotas kārtošanas doktorantam Doktorantūras nodaļā jāsaņem individuālās eksaminācijas lapa.

9.3.     Par konkrētu pārbaudījumu kārtošanas laiku doktorants iepriekš vienojas ar atbilstošo akadēmisko struktūrvienību.

9.4.     Doktorants, kurš eksāmenā vai ieskaitē nav ieguvis sekmīgu vērtējumu, šo pārbaudījumu var kārtot atkārtoti studiju gada ietvaros.

9.5.     Ja doktorants studiju gada beigās nav nokārtojis studiju programmas plānā paredzētos pārbaudījumus, dekāns ierosina doktorantam piešķirt akadēmisko atvaļinājumu vai eksmatrikulēt.

9.6.     Viss minētais par eksāmena un ieskaites kārtošanas termiņiem ir saistošs arī tiem doktorantiem, kuri pārbaudījumu kārtojuši mazāk nekā divas reizes.

10. Apelācijas iesniegšana un izskatīšana

10.1.   Doktorantam ir tiesības pieprasīt, lai tiktu izskatīta pārbaudījuma jautājuma, atbildes uz jautājumu un atbildes novērtējuma savstarpējā atbilstība, bet zinātniski pētnieciskā darba rezultātu izvērtēšanas gadījumā – lai tiktu izskatīta individuālajā studiju plānā paredzēto zinātniski pētnieciskā darba rezultātu, prezentēto rezultātu un piešķirto kredītpunktu savstarpējā atbilstība.

10.2.   Apelācijas sūdzību var iesniegt triju darba dienu laikā no brīža, kad paziņots novērtējums, bet zinātniski pētnieciskā darba izvērtēšanas gadījumā – no brīža, kad paziņots novērtējums un piešķirtie kredītpunkti.

10.3.   Apelācijas sūdzība jāiesniedz akadēmiskajā struktūrvienībā, kuras docētājs izdarījis novērtējumu, vadītājam. Ja novērtējumu ir izdarījis akadēmiskās struktūrvienības vadītājs, apelācijas sūdzība jāiesniedz Doktorantūras nodaļas dekānam. Ja novērtējumu kā akadēmiskās struktūrvienības vadītājs ir izdarījis Doktorantūras nodaļas dekāns, apelācijas sūdzība jāiesniedz mācību prorektoram.

10.3.1.  Ja apelācijas sūdzība ir par pārbaudījuma kārtošanas iespējamo pēdējo reizi, tā iesniedzama dekānam. Ja novērtējumu kā akadēmiskais personāls ir izdarījis dekāns, apelācijas sūdzība jāiesniedz mācību prorektoram.

10.4.   Apelācijas sūdzība par gala pārbaudījumā saņemtu novērtējumu jāiesniedz gala pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājam. Apelācijas sūdzība par zinātniski pētnieciskā darba rezultātu izvērtējumu jāiesniedz attiecīgās komisijas priekšsēdētājam.

10.5.   Apelācijas sūdzību izskata apelācijas komisija, kuru izveido un sasauc apelācijas sūdzības saņēmējs (izņemot zinātniski pētnieciskā darba rezultātu izvērtēšanas gadījumā). Apelācijas komisijas sastāvā ietilpst apelācijas sūdzības saņēmējs un viņa atbilstīgi apelācijas sūdzības saturam pieaicināti speciālisti (izņemot personas, kuras izdarījušas novērtējumu). Apelācijas komisijas priekšsēdētājs ir apelācijas sūdzības saņēmējs. Apelācijas komisijas sastāvā ir ne mazāk kā trīs personas. Zinātniski pētnieciskā darba rezultātu izvērtēšanas gadījumā apelācijas komisiju izveido un vada Doktorantūras nodaļas dekāns. Uz komisijas sēdi uzaicina arī doktoranta zinātniskā darba vadītāju (vismaz vienu – ja doktorantam ir nozīmēti divi zinātniskā darba vadītāji). Zinātniskā darba vadītājam nav balsstiesību, un viņa neierašanās uz sēdi nav šķērslis lietas izskatīšanai.

10.6.   Apelācijas sūdzības iesniedzējam un novērtējuma izdarītājam ir tiesības piedalīties un sniegt paskaidrojumus apelācijas komisijas sēdē. Apelācijas komisijas priekšsēdētājs informē apelācijas sūdzības iesniedzēju un novērtējuma izdarītāju par viņu tiesībām piedalīties apelācijas komisijas sēdē un sniegt savus paskaidrojumus.

10.7.   Izskatot apelācijas sūdzību, Apelācijas komisija apmierina (pilnībā vai daļēji) vai noraida sūdzību.

10.8.   Apelācijas sūdzību izskata iespējami īsākā laikā (bet ne ilgāk kā 7 darba dienu laikā no saņemšanas). Apelācijas komisijas priekšsēdētājs izskatīšanas rezultātus rakstiski paziņo iesniedzējam.

11. Nobeiguma noteikumi

11.1.   Šis Reglaments ir piemērojams, ciktāl ārējie normatīvie akti nenosaka citādi.

11.2.   Jautājumus, kuri nav atrunāti Reglamentā, vai strīdus jautājumus risina atbilstīgi struktūrvienības vadītāja, studiju programmas vadītāja vai Doktorantūras nodaļas dekāna lēmumiem.

11.3.   Šis reglaments stājas spēkā nākamajā dienā pēc apstiprināšanas RSU Senātā.

 

Doktorantūras nodaļas dekāns
prof. A. Pētersons

Pēdējās izmaiņas: 16:54, 04. Decembris, 2013
Rīgas Stradiņa universitāte, Dzirciema iela 16, Rīga, LV-1007, Latvija, +371 67409105