RSU vēsture |
|
|
|
1920.gada 2.februārī Theatrum Anathomicum Rigense, Anatomikuma ēkā, Latvijas Augstskolā notika pirmā anatomijas lekcija Latvijā, ko nolasīja zviedru izcelsmes profesors Gastons Bakmans. Ar šo lekciju sākās augstākā medicīniskā izglītība Latvijā. Profesors G.Bakmans uzskatīja, ka šis ir arī Anatomijas un histoloģijas institūta un Anatomijas muzeja sākums. Pēc 2. Pasaules kara Rīgā bija palikuši tikai divi profesori medicīnā, viens to viņiem ir profesors Pauls Stradiņš, kurš kā Medicīnas fakultātes dekāns no nulles īsā laikā un ļoti labā līmenī atjauno medicīnas izglītību un zinātni. 1950. gadā uz Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts. Tā dibināšanas iniciatori bija Pauls Stradiņš, pirmais Rīgas Medicīnas institūta direktors Ernests Burtnieks (1950−1958) un ministrs Ādolfs Krauss. Sākotnēji institūta sastāvā bija Ārstniecības, Stomatoloģijas, Farmācijas fakultāte un 45 katedras. 1990.gadā institūts tika pārdēvēts par Latvijas Medicīnas akadēmiju (Academia Medicinae Latviensis jeb AML). 1998. gada 5. aprīlī Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce pieņēma lēmumu Latvijas Medicīnas akadēmiju, atbilstoši tās reālajai darbībai, pārdēvēt par Rīgas Stradiņa universitāti. Rīgas Stradiņa universitāte laika gaitā bija izveidojusies kā universitātes tipa augstskola, jo sagatavo speciālistus ne tikai visās medicīnas un farmācijas jomās, bet nodrošina studijas dažādās sociālajās zinātnēs, dabas zinātnēs un sabiedrības veselības zinību jomā. 2002. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma likumu par Rīgas Stradiņa universitātes Satversmi. Rīgas Stradiņa universitāte ir valsts dibināta pētniecības universitāte un īsteno daudzveidīgas studiju programmas un nodrošina zinātnisko projektu realizāciju, sagatavo augstas kvalitātes speciālistus veselības aprūpes un sociālo zinātņu jomā Latvijai, Eiropas Savienībai un visai pasaules sabiedrībai, kā arī attīsta pētniecisko darbību. Rīgas Stradiņa universitāte ir vienīgā universitāte Latvijā, kas tradicionāli ir integrēta veselības aprūpes sistēmā, tādēļ arī universitātes sekmīga darbība ir priekšnoteikums efektīvai Latvijas veselības aprūpes sistēmas pastāvēšanai ilgtermiņā. Darbojoties neatkarīgā Latvijā, augstskolai ir dota autonomija un akadēmiskā brīvība, kas vienmēr jāsamēro ar uzdevumiem, strādājot valsts labā, piedāvājot un realizējot plašu universitātes akadēmisko un profesionālo izglītību, pētnieciskā darba iespējas, medicīnas, veselības un sociālās aprūpes, sociālo zinātņu un dabaszinātņu jomā.
|
| Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 21 jūlijs 2009 07:35 |
| Cet Mar 11 @18:00 Koncerts "Baroka Burvība" nedēļas ietvaros |
| Tr Mar 17 59. Medicīnas nozares studentu zinātniskā konference |
| Cet Mar 18 RSU Zinātniskā konference |
| Se Mar 20 @16:00 "Nāc sadziedāt" koncerts |