Pārlekt uz galveno saturu

Darba drošības un vides veselības institūta darbības virzieni saistīti ar darba vides apstākļu, arodslimību agrīnās diagnostikas izpēti un strādājošo veselības stāvokļa, darbaspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanu. 

Darba drošības un vides veselības institūts (DDVVI) ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pārraudzībā esoša zinātniska iestāde, kura izveidota ar RSU Senāta 2007. gada 17. aprīļa lēmumu nr. 1-2/17.04.07.

Funkcijas

  • Publisku pakalpojumu sniegšana valsts un pašvaldību iestādēm, RSU un tās struktūrvienībām, kā arī privātpersonām darba drošības un veselības jomā;
  • Zinātniskā darbība, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un paaugstināšanu saistīta darbība darba drošības un veselības jomā;
  • RSU, valsts un starptautisku, teorētisku un praktisku pētījumu projektu un programmu sagatavošana, pieteikšana un dalība to īstenošana.

Lai īstenotu noteiktās funkcijas, DDVVI

  • nodrošina studentu kvalitatīvu apmācību darba drošības un veselības jomā;
  • veic ārstu pēcdiploma apmācību, doktorantu apmācību, ārstu un aroda medicīnas māsu kvalifikācijas paaugstināšanu;
  • veic pētījumus darbinieku darba drošības un veselības profilakses jomā;
  • veido un uzturēt datu bāzi par arodslimnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļauto personu veselības stāvokli;
  • veic regulāru darba vides stāvokļa uzraudzību RSU darba telpās, informēt darbiniekus par darba drošības un veselības jautājumiem un kaitīgo faktoru ietekmi uz veselību un arodslimību profilaksi;
  • sniedz informāciju valsts un pašvaldības institūcijām, darbiniekiem un citām personām par ar darba drošību un veselību saistītiem jautājumiem.

Vēsture

Darba drošības un vides veselības institūta izveidošanās ir vairāku aroda veselības un drošības jomā strādājošu institūciju ilgstošas sadarbības rezultāts. Šīs institūcijas ir Higiēnas un arodslimību laboratorija, Aroda un vides medicīnas katedra Latvijas Medicīnas akadēmijā un Valsts aroda un radiācijas medicīnas centrs Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Lasīt vairāk

1949. gadā toreizējā Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk pārdēvēts par Latvijas Medicīnas akadēmiju) tika izveidota Higiēnas katedra (vēlāk tā tika pārdēvēta par Aroda un vides medicīnas katedru). 1966. gadā Rīgas Medicīnas institūtā tiek dibināta Higiēnas un arodslimību laboratorija. Laika gaitā šīs abas struktūrvienības ir piedzīvojušas lielas izmaiņas, bet nav zaudējušas savus sākotnējos mērķus un uzdevumus: nodrošināt studentu apmācību un veikt zinātniskos pētījumus. Abas struktūrvienības 1992. gadā tiek apvienotas Darba medicīnas institūtā.

1964. gadā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiek izveidota Arodslimību nodaļa. Tai seko Valsts arodslimību reģistra izveidošana 1974. gadā. 1975. gadā tiek izveidota poliklīnikas Arodslimību nodaļa un Laboratorija smago metālu noteikšanai biovidēs. Šīs struktūrvienības kopīgiem spēkiem nodrošināja Latvijas arodslimnieku diagnostiku un ārstēšanu. 1976. gadā visas šīs struktūras tiek apvienotas Valsts arodslimību un radiācijas medicīnas centrā.

Mainoties laikmeta prasībām pret arodslimību diagnostikas un ārstēšanas metodēm, zinātnisko pētījumu un apmācības nodrošināšanu, rodas doma par moderna, visus minētos aspektus apvienojoša institūta dibināšanu. Tiek nolemts apvienot visas iesaistītās struktūras ar mērķi veidot spēcīgu un modernu institūciju, kura spētu nodrošināt jauno prasību īstenošanu dzīvē. Reorganizācija notiek no 1995. līdz 1997. gadam, kad tiek dibināts Darba un vides veselības institūts.

2007. gadā (19.06.2007.), realizējot ES pārejas projekta Nr. 2004/006-245-03-01 Darba drošības un veselības aizsardzības sistēmas turpmāka attīstība (Occupational Health and Safety System (further development)) ekspertu sagatavotos ieteikumus par Latvijas darba aizsardzības institucionālās sistēmas pilnveidošanu, Darba un vides veselības institūts tiek pārveidots par RSU aģentūru Darba drošības un vides veselības institūts (skatīt institūta nolikumu).

Sīkāk par Darba drošības un vides veselības institūta vēsturi varat uzzināt profesores M. Eglītes grāmatā Darba medicīna, kas izdota Rīgā 2000. gadā (9.–13. lpp.).