RSU eksperts: Latvijas 12 gadi ES – starp iespējām un pienākumiem

9. maijs ir Eiropas diena. Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras lektors un bakalaura studiju programmas Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas vadītājs Māris Cepurītis atgādina, ka šogad 1. maijā aprit divpadsmit gadi, kopš Latvija ir Eiropas Savienībā, un aicina neaizmirst, ka šajā laikā esam sasnieguši tādu brieduma pakāpi, kad ne tikai jāprasa un jāņem no Eiropas Savienības, bet arī jādod pretī un jāiesaistās Eiropas kopējās politikas veidošanā.

"Šogad paliek divpadsmit gadi, kopš Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, un tas ir bijis viens no stratēģiski svarīgākajiem Latvijas politikas lēmumiem. Raugoties uz to, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, varam teikt, ka Eiropa un Baltijas valstis ir stabilitātes saliņas, jo, pateicoties Eiropas Savienībai, esam piedzīvojuši ekonomisko izaugsmi, un tas ir palīdzējis nostiprināt mūsu demokrātiju, demokrātisko sistēmu un vērtības. Ja mēs salīdzinām kaut vai Baltiju un citas valstis, kā Ukraina, Gruzija un Baltkrievija, redzamas ievērojamas atšķirības gan ekonomiskās attīstības līmenī, gan sabiedrības iesaistē valsts dzīvē,” komentē lektors Māris Cepurītis.

Eiropas Savienībā, protams, neiztikt bez izaicinājumiem. "Pēdējos gados Eiropas Savienība saskaras ar vairākām problēmām, piemēram, kas saistītas ar Grieķijas finanšu krīzi. Bēgļu pieplūdums ir vēl viens svarīgs Eiropas Savienības kopējais jautājums. Arī diskusijas par Lielbritānijas potenciālo izstāšanos no Eiropas Savienības.

Tie ir jautājumi, kas dažkārt mums – Latvijas sabiedrībai – liek uzdot jautājumu, vai Latvijai ir jābūt Eiropas Savienībā un vai mums tur ir vērts palikt. Bet, skatoties uz aizvadītajiem divpadsmit gadiem, varam teikt, ka Latvija ir sasniegusi zināmu brieduma pakāpi un briedums prasa, lai mēs ne tikai saņemtu no Eiropas Savienības, bet arī iesaistītos kopējās diskusijās un kopējās politikas veidošanā. Tā Latvijai ir kā papildu atbildības pakāpe."