Pārlekt uz galveno saturu
Viedoklis

Šonedēļ Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ieradīsies vairāk nekā 300 jauno ārvalstu studentu, lai pirms studiju uzsākšanas piedalītos Iepazīšanās nedēļas (Orientation week) pasākumos. Jaunie ārvalstu studenti pārstāv dažādas valstis, un viņu iepriekšējā pieredze ir atšķirīga, taču viņus visus vieno spēcīga motivācija kļūt par medicīnas un veselības aprūpes speciālistiem.

Attīstīt medicīnas nozari un palīdzēt apkārtējiem

Savos studiju pieteikumos jaunieši ir aprakstījuši dažādus iedvesmas avotus profesijas izvēlē. Vairāki vēlas palīdzēt uzveikt slimības jaunattīstības valstīs un krīzes reģionos, darbojoties tādās bezpeļņas organizācijās kā Sarkanais Krusts un Ārsti bez robežām. Citi ir nolēmuši apgūt padziļinātas zināšanas par medicīnu, lai nākotnē iesaistītos zinātniskajā pētniecībā. Jaunie studenti saredz sevi kā nākotnes inovatorus, kuri attīsta medicīnas tehnoloģijas, lai izprastu slimības fizioloģiskos, psiholoģiskos un sociālkultūras aspektus. Ir arī pieteikumi, kuru iesniedzēji plāno kļūt par administratoriem, lai varētu pieņemt lēmumus, kas spēj visiem nodrošināt vienlīdzīgu pieeju medicīnas pakalpojumiem.

Arī personīgā pieredze ir iedvesmojusi daudzus jauniešus. Saskaroties ar tuvinieku smagām saslimšanām, studenti ir nolēmuši kļūt par ārstu. Nozīmīgs skaits pieteikumu apraksta veselības iestādēs un aprūpes centros veikto praksi un darbu, kas pamudinājuši apgūt padziļinātas zināšanas par medicīnu. Ir arī studenti, kuri vēlas turpināt paaudzēs iekoptās medicīnas profesionāļu ģimenes tradīcijas.

Starptautiskā studentu plūsma uz izglītības centriem

Jau vairākas dekādes pasaulē ir vērojams starptautiskās studentu plūsmas pieaugums. Aizvien vairāk jauniešu izvēlās iegūt izglītību ārpus savas mītnes zemes. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunāko ziņojumu Education at a Glance 2015 un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2016. gada statistiku Global Flow of Tertiary-Level Students kopš 2000. gada starptautiski mobilo studentu skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %, t. i., no 2 līdz 5 miljoniem. OECD prognozē, ka šī tendence turpināsies arī nākotnē, sasniedzot astoņus miljonus starptautiski mobilo studentu 2025. gadā.

Kaut arī lielākā daļa pasaules studentu dod priekšroku ar izglītības tradīcijām bagātām Rietumvalstīm – ASV, Kanādai, Lielbritānijai, Francijai un Vācijai – nozīmīgais ārvalstu studentu īpatsvars RSU liecina par universitātes veiksmīgo iekļaušanos starptautiskajā studentu plūsmā. Ar katru semestri pieaug ārvalstu reflektantu skaits, kas ļauj secināt, ka RSU piedāvātā izglītība un universitātes vide ir starptautiski konkurētspējīga.

Ārvalstu studentu klātbūtne augstskolās

Ir pats par sevi saprotams, ka, sniedzot kvalitatīvu izglītību, augstskola nodrošina visplašāko ārvalstu studenta profesionālo un personīgo nākotni. Tomēr arī augstskolu ieguvumi no ārvalstu studentu klātbūtnes ir nozīmīgi.

Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā tiek regulāri diskutēts par ārvalstu studentu pievienoto ekonomisko vērtību ne tikai augstskolām, bet arī Latvijas tautsaimniecībai.

Tāpat ārvalstu studentu kontekstā Latvijā tiek runāts par tā sauktā demogrāfiskā satricinājuma novēršanu. Sarūkot vietējo studentu skaitam, Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam paredz "[izglītības] eksportspējas kāpināšanu" kā vienu no prioritārajiem augstākās izglītības attīstības rīcības virzieniem.

Bet bez šiem kvantificējamiem ekonomiskiem un studentu skaita rādītājiem pastāv arī nozīmīgas kvalitatīvas vērtības, kuras sniedz ārvalstu studentu klātbūtne Latvijas augstskolās. Raksta noslēgumā par šīm vērtībām, jo tās ir vērstas uz ilglaicīgumu un turpina rezonēt pēc tam, kad ārvalstu students ir jau absolvējis augstskolu. No tām iegūst visplašākais iesaistīto pušu loks, jo tās sekmē attīstību vairākos līmeņos – indivīda, institucionālā, valstiskā un starptautiskā. Šīs vērtības arī veicina augstskolas padziļinātu internacionalizāciju un starptautisko prestižu.

Ārvalstu studenti pārstāv dažādas valstis, reģionus un kultūras. Arī viņu akadēmiskās vajadzības ir atšķirīgas, tādēļ ir nepieciešams paplašināt mācību programmu saturu, lai spētu šīs atšķirīgās vajadzības integrēt studiju procesā. Rezultātā tiek radīta kompleksa un padziļināta izpratne par konkrēto izglītības jomu un nākotnes profesiju. Šāda izpratne veicina ne tikai ārvalstu studentu akadēmisko izaugsmi, bet arī nodrošina paplašinātas izglītības iespējas vietējiem studentiem, jo kopējā studiju telpā tiek apskatīts visplašākais jautājumu loks.

Papildus akadēmiskajām un profesionālajām zināšanām ārvalstu studentu klātbūtne veicina visu, arī vietējo studentu, starpkultūru, sociālo un kognitīvo iemaņu pilnveidošanu. Šis faktors ir īpaši nozīmīgs mūsdienu savstarpēji saistītā un dinamiskā sabiedrībā. Prestižās ASV Djūka universitātes (Duke University) zinātnieki savā pētījumā Journal of International Students ir secinājuši, ka vietējie studenti, kuri regulāri komunicē ar ārvalstu kolēģiem, (a) veiksmīgi lasa un runā svešvalodās, (b) izprot dažādas rases, reliģijas un nācijas, (c) neatkarīgi apgūst jaunas prasmes un zināšanas, (d) efektīvi formulē oriģinālas, radošas idejas un risinājumus, (e) sintezē un integrē plašu informāciju, (f) attīsta savas kvantitatīvās spējas, (g) apzinās zinātnes un tehnoloģijas nozīmi sabiedrībā, (h) veiksmīgi strādā ar datoru un tehnoloģijām un (i) apgūst padziļinātas zināšanas par savu profesionālo jomu.

Spēcīgas akadēmiskās zināšanas un profesionālās prasmes kombinācijā ar augsti attīstītām starpkutūru un sociālām iemaņām nodrošina visu universitāšu absolventu – ārvalstu un vietējo – veiksmīgu konkurētspēju un integrāciju darba vidē.

Ārvalstu studentu klātbūtne ir arī dzinulis akadēmiskā personāla nepārtrauktai tālākizglītībai, jo studiju kursu saturs un profesionālās kompetences ir regulāri jāatjauno un jāpilnveido.

Absolventi no ārvalstīm stiprina augstskolas starptautisko ietekmi. Darbojoties dažādās nacionālās un starpvalstu nozares institūcijās, viņi pieņem lēmumus, kas ir atbilstoši augstskolas interesēm. Tāpat ārvalstu absolventi iesaistās profesionālā sadarbībā un zinātniskā pētniecībā ar kolēģiem no valsts, kurā tie isavā laikā ir studējuši.

Nodrošinot kvalitatīvu izglītību ārvalstu studentiem, universitāte aktīvi piedalās globālos procesos. Valstīs, kas atrodas ekonomiskās attīstības stadijā, ir nepieciešamība pēc kvalificētiem speciālistiem, t. sk. veselības aprūpes jomās. Vietējā izglītības institūcijas šajās valstīs vēl nav pietiekami spēcīgas, tādēļ ģimenes investē bērnu studijās ārvalstīs. Iesaiste globālajos procesos ir aktuāla arī RSU. Universitātes Attīstības koncepcijas 2013. – 2017. gadam ieskicē kopējo vīziju kļūt par "mūsdienīgu, prestižu, Eiropā un pasaulē atpazīstamu universitāti, kurā galvenā vērtība ir cilvēks".

Ārvalstu studenti sekmē ne tikai universitātes, bet arī valsts starptautisko reputāciju. Viņu pieredze Latvijas augstskolās ir daudz uzticamāks apliecinājums valsts attīstībai, drošībai un sasniegumiem nekā īpaši veidotas un dārgas publicitātes kampaņas.

Tāpat kā citur pasaulē, arī RSU ārvalstu studentu klātbūtne turpinās būt nozīmīgs faktors universitātes ikdienas dzīvē un nākotnes attīstībā. Uzsākot jauno mācību gadu, ir patīkami apzināties, ka RSU pievienojas jaunieši, kuri ir augsti motivēti kļūt par labākajiem savas nozares speciālistiem, un ka šī mērķa sasniegšanai viņi ir izvēlējušies tieši RSU. Sniedzot izglītības iespējas šiem jauniešiem, arī pati universitāte kļūst par prestižu centru, kas aktīvi piedalās starptautisko izglītības un veselības aprūpes procesu veidošanā un virzīšanā.