RSU eksperts: Insults jeb smadzeņu trieka ir novēršama un ārstējama!

Latvijā katru dienu no insulta mirst vidēji septiņi cilvēki, un 15 % no insulta pacientiem ir līdz 45 gadu vecumam. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs, profesors un ārsts Andrejs Millers aicina novērst insulta risku, regulāri pārbaudot savu veselību, un rīkoties ātri, kad ir aizdomas, ka tuviniekam ir insults.

Insults jeb smadzeņu trieka ir negaidīts smadzeņu asinsrites traucējums, kas rodas tad, kad nosprostojas vai plīst asinsvadi, rezultātā rodas neatgriezenisks galvas smadzeņu bojājums.

"Katru gadu pasaulē ar insultu saslimst 15 miljoni pacientu. Viena trešdaļa no viņiem mirst, vēl viena trešdaļa paliek par invalīdiem. Tas ir liels sociālais slogs un nopietna problēma gan tiem, kuru ģimenē ir pacients ar insultu, gan sabiedrībai kopumā. Arī Latvijā dati nav iepriecinoši – mūsu valstī ik dienu ar insultu mirst aptuveni septiņi cilvēki," stāsta profesors Andrejs Millers. "Turklāt bieži vien insults ir slimība, ko asociējam ar gados veciem pacientiem, taču 15 % insulta pacientu ir līdz 45 gadiem."

Ja kādam no tuviniekiem ir insults, svarīgi atcerēties, ka mediķi viņam var palīdzēt tikai pirmajās 4,5 stundās. Jo ātrāk tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo ātrāk pacients nonāk medicīnas iestādē un saņem medicīnisko palīdzību, jo labāks ir rezultāts pacienta atveseļošanās periodā.

Ir viegli pārbaudīt, vai vājiniekam ir kāds no insulta simptomiem, izmantojot testu ĀTRI.

• A – liekam slimniekam atsmaidīt, pārliecinoties, vai viņam nav sejas asimetrijas.
• T – liekam pacelt un turēt roku vai kāju, pārliecinoties, vai nav nespēka pazīmes.
• R – lūdzam runāt vai atkārtot vārdus, kādu teikumu.
• I – izsaucam neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no iepriekš minētajām darbībām.

Insults ir nopietna saslimšana, taču to var izārstēt, agrīni diagnosticējot un sniedzot pareizu medicīnisko palīdzību. Bieži vien ir pacienti, kuriem ir tā sauktie pārejošie asinsrites traucējumi – miglošanās, reiboņi, nespēks u. c. –, kas bieži uzreiz pāriet, taču pacients tos ignorē, nevēršas pie ģimenes ārsta un neveic veselības pārbaudes, tāpēc bieži vien pēc tam nonāk slimnīcā ar insultu.

Lai izvairītos no insulta, ikvienam "varam palīdzēt izmeklēt asinsvadus, noteikt holesterīna un cukura līmeni, kā arī arteriālo spiedienu. Un ne tikai noteikt, bet arī ārstēt šo spiedienu un mirdzaritmiju, kas bieži vien ir cerebrālā infarkta faktors", atgādina profesors Andrejs Millers.

"Šogad Pasaules insulta dienas devīze ir Insults ir ārstējama slimība!, tāpēc svarīgi atcerēties: ja mēs šo slimību agrīni diagnosticējam un pareizi rīkojamies, tad varam izglābt daudzu cilvēku dzīvību un palīdzēt izvairīties no invaliditātes, kad slimnieks paliek uz gultas un ir kopjams."