Pārlekt uz galveno saturu
Jaunais pētnieks
Pētniecība
Studentiem
Ziņas

Ieva Dzelme-Romanovska ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes akadēmiskās maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija absolvente, kura 2016. gada pavasarī aizstāvēja maģistra darbu Laid mums tur laimē diet....

Darba vadītājs: Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras docents Klāvs Sedlenieks.

Ieva Dzelme-Romanovska par darba tēmas izvēli: "Pēdējā laikā par laimi publiskajā telpā tiek runāts ļoti daudz. Par to tiek rakstīts žurnālos un speciāli šai tēmai veltītās grāmatās, to piemin reklāmas kampaņās, un šķiet, ka visi kā viens uz to tiecas. Pirmajā mirklī varētu domāt, ka tas taču ir pats par sevi saprotams un ka laimes sajūtu visiem cilvēkiem raisa vieni un tie paši faktori. Taču man bija interesanti palūkoties, kas ir Latvijas iedzīvotāju laimīgas dzīves nosacījumi. Vai esam līdzīgi kā citu valstu laimes meklētāji? Vai laime tiešām visur ir tik universāla?"

Ieva-Dzelme-Romanovska02-rsu-lead.jpg

Ieva Dzelme-Romanovska maģistra darbā secināja, ka cilvēki Latvijā laimi piedzīvo mijiedarbībā ar citiem un iekļaujoties pastāvošajā sabiedrības kārtībā. Šī mijiedarbība ietver savstarpējas sacensības elementu, kas paredz, ka viens no būtiskiem laimes priekšnoteikumiem ir uzvarēt un būt labākam nekā citi.

Par saviem panākumiem un laimi daļa cilvēku Latvijā labprāt vēlētos palepoties publiski, tomēr to ierobežo tādi bremzējoši mehānismi kā aizspriedums, ka lielīties ir slikti, un bažas par maģijas postošo spēku (ļauna acs un noskaušana). Var pieņemt, ka šādi mehānismi eksistē, lai kāds sabiedrības loceklis pārāk neizceltos un tādējādi nesadusmotu un neskumdinātu pārējos.

Daloties ar savu laimi, uz pozitīvu reakciju var cerēt no tuvāko cilvēku loka. Šis tuvāko loks ir drošības saliņa, kur nedarbojas savstarpējās sacensības mehānisms un kur laimi var iemantot bez cīņas.

Taču ar laimi, kas rodas uzvaru un kopā būšanas rezultātā, vien nepietiek. Vēl ir nepieciešams tas, kas dēvējams par kolektīvo jēgu. Un šajā sabiedrībā tā ir ļoti pozitīvi vērtētā došanas tradīcija.

Cilvēki Latvijā uzskata – lai dzīve būtu vērtējama kā izdevusies, ir vajadzīga laime un ikdienā viņiem vajadzētu būt laimīgākiem. Savukārt par nejušanos gana laimīgiem cilvēki mēdz justies vainīgi.

Šādi secinājumi latviešiem, iespējams, radušies tāpēc, ka publiskajā telpā laimes tematikai ir atvēlēta ievērojama vieta. Tā bieži pamanāma gan Latvijas medijos, gan citur publiskajā telpā. Par laimi tiek runāts kā par ļoti būtisku un pat būtiskāko faktoru, kas cilvēkam dzīvē nepieciešams un pēc kā katram mērķtiecīgi jātiecas. Līdz ar to publiskā spiediena ietekmē cilvēki izmisīgi cenšas būt laimīgi un uzskata, ka tas, vai viņiem izdosies tikt pie laimes, lielākoties ir viņu pašu rokās. Taču vēlamais no reālā atšķiras, un daudzkārt laimes brīžus cilvēkiem sagādā nevis viņu pašu centienu rezultāti, bet gan citu cilvēku sniegtā uzmanība un attieksme.

Ziemas uzņemšana akadēmiskajā maģistra studiju programmā Sociālā antropoloģija ir no 2017. gada 1. līdz 20. janvārim.