Ziemassvētkos atbalstām dienas centru "Roku rokā" – vietu, kur bērnu sapņiem ļauj lidot

15. decembrī Rīgas Stradiņa universitātē notiks darbinieku un studentu Ziemassvētku labdarības tirdziņš. Daļu no tirdziņa ienākumiem ziedosim atbalsta centram bērniem un ģimenēm Roku rokā.

Centrs Roku rokā atrodas pašā Maskavas priekšpilsētas sirdī, vien 15 minūšu braucienā no mūsu universitātes – tas ir izvietojies daudzstāvu ēkas pirmajā stāvā un sākumā nemaz neatgādina oficiālu iestādi. Telpas ir mājīgas. Apskatot bērnu zīmējumus un rokdarbus, kā arī redzot, cik asprātīgi un skaisti ir nokrāsotas sienas un iekārtotas telpas, var saprast, ka šeit darbojas rosīgi bērni un radoši pedagogi. Centra vadītāja jau kopš 2000. gada ir Ilze Nagle – diplomēta sociālā darbiniece un ģeštaltterapeite, cilvēks ar darbīgām rokām, rosīgu prātu un siltu sirdi. Ilzi aicinājām pastāstīt par centru un bērniem, kas te darbojas.

​

Kas ir atbalsta centrs Roku rokā?

Centrs pastāv kopš 1998. gada, un sākumā tas tika veidots kā atbalsta organizācija ielu bērniem. Kopš 2005. gada to pārveidojām par atbalsta centru bērniem un ģimenēm, jo sapratām, ka, strādājot tikai ar bērniem, neko nemainīsim – ir jāfokusējas arī uz vecākiem. Šeit pavadīt laiku pēc skolas nāk bērni, kuriem dažādu iemeslu dēļ mājās tas nav iespējams.

Centra dibinātājorganizācija ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centrs. Mūsu pakalpojumus pērk pašvaldība, kas nodrošina lielāko finanšu pienesumu mūsu budžetam, pārējo daļu veido ziedojumi un nauda no dažādiem projektiem.

Centrā darbojas 33 bērni no 5 līdz 18 gadu vecumam. Tie ir bērni no visiem Rīgas rajoniem un apkārtnes, visvairāk, protams, ir no Maskavas priekšpilsētas. Ir jābūt sociālā dienesta nosūtījumam, lai bērns varētu nākt pie mums, kaut gan mēs pieņemam ikvienu, kurš te atnāk. Ja bērns ir atvēris mūsu centra durvis, tas nozīmē, ka viņam kaut kas pietrūkst vai ir vajadzīgs – vecāki ir pārlieku aizņemti darbā, vai ģimenei nepietiek iztikas līdzekļu, vai ir kāda cita problēma. Daudzi bērni ir no nepilnām ģimenēm, kur viņus audzina tikai vecvecāki vai viens vecāks. Ir bērni gan no nelabvēlīgām, gan arī no tā sauktajām labajām ģimenēm, kur savukārt ir cita veida problēmas. Bērni vecumā no pieciem līdz 16 gadiem strādā pēc pamatprogrammas, bet 16 – 18 gadus veci jaunieši palīdz darbiniekiem un mazākajiem bērniem. Viņiem mācām pašaprūpes iemaņas, kas vēlāk noder dzīvē. Pie mums nāk daudzi pilngadīgie jaunieši, kas reiz bijuši mūsējie, – tagad viņi vienkārši apciemo mūs un stāsta par savām gaitām.

Mums ir arī sociālās korekcijas programma ģimenēm, ko īstenojam divreiz gadā. Kopā ar vecākiem un bērniem braucam uz divu dienu nometni, kur strādājam ar katru ģimeni individuāli. Vecāki ir kopā ar bērniem un mācās to, ko pašu ģimene un dzīve nav iedevusi, bet kas mums liekas pašsaprotami – attiecību kopšanu, konfliktu risināšanu, jūtu izrādīšanu. Daudzi vecāki šo programmu ir atzinuši par efektīvu un gaida, kad varēs piedalīties. Centrā ir arī pašpalīdzības grupas, kurās vecāki dalās ar praktiskiem padomiem, ir  jauno māmiņu grupas.

Kā paiet bērnu pēcpusdienas pie jums?

Bērni pie mums nāk pēc skolas, un tad viņi, pirmkārt, paēd – ir vairākas ēdienreizes, tieši tā kā mājās. Tad, protams, ir mācības. Mūsu pedagogs pastiprināti seko līdzi, lai visi mājasdarbi ir izpildīti, un vispār motivē bērnus apmeklēt skolu. Ir pieejamas arī psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas. Daudz laika bērni pavada ar mājturības skolotāju, darinot dažādas lietas – mācās adīt, lej sveces, darina Ziemassvētku dekorus. Centrā ir iespēja nomazgāties dušā un izmazgāt drēbes veļasmašīnā. Daudzi to izmanto, jo mājās nav tādas iespējas. Var teikt, ka mūsu centrā rit normāla mājas dzīve, tikai klāt nav īstā mamma un tētis. Astoņos vakarā mēs beidzam darbu un bērni dodas mājās.

Ļoti svarīgs pasākums mums ir bērnu nometnes skolas brīvlaikos. Parasti braucam uz Jūrkalni, nedēļu dzīvojam un darbojamies ļoti skaistā vietā teltīs pie jūras.

Cik darbinieku strādā centrā?

Kopā ir jābūt sešiem darbiniekiem: psihologam, sociālajam darbiniekam, sociālajam pedagogam, pedagogam, sociālajam rehabilitētājam un vadītājam. Pašlaik ir brīva sociālā darbinieka štata vieta. Šeit var strādāt ļoti motivēti pedagogi, daudzpusīgi izglītoti, tādi, kas patiesi mīl bērnus.

Kā centrs ir mainījies gadu gaitā?

Kad sāku strādāt 2000. gadā, sākumā bērni bija īsti ielas bērni, ar dažādām atkarību problēmām, ar vardarbības pieredzi. Bija grūti, bet bērni un jaunieši nāca, darbojāmies ar viņiem, braucām uz nometnēm skolas brīvlaikos. Tagad lielākas problēmas, ko redzu ģimenēs, ir nabadzība un ekonomiskā nelīdzsvarotība, kas uz bērniem atstāj lielu negatīvu iespaidu. Bieži vien vecāki ir dzīves noguruši, bez nākotnes vīzijas, un arī bērnu domas un sapņi ir piezemēti. Mēs ļaujam bērnu sapņiem lidot, virzām viņus uz to, ka dzīvē var sasniegt vairāk.

Kā jūs svinat Ziemassvētkus?

Ziemassvētki ir mūsu lielākie svētki, tie parasti ir ļoti skaisti, pozitīvi un mīļi. Pirms svētkiem bērni raksta vēstules Ziemassvētku vecītim. Mums centrā ir rotaļu lācītis ar somu, kurā bērni liek savas vēstules par dāvanām, ko gribētu saņemt Ziemassvētkos. Bērnu vēlmes ir dažādas, parasti tās ir sapņu rotaļlietas – bārbijas, lego komplekti, mašīnas ar pulti, helikopteri, arī dažādas rotaslietas, kosmētika, somiņas. Mēs visas vēstules izlasām, sarakstām burtnīcā un tad domājam, ko varam atļauties.

Atcerēsimies sevi bērnībā – mēs arī sapņojām par dažādām dāvanām, un šie bērni nav savādāki. Ir arī tādas vēlmes, par kurām jāpadomā, kā to izpildīt, piemēram, trolejbuss un burtnīca; kēkss, kas smaržo… Dāvanu sarakstā reizēm ir ļoti praktiskas lietas, piemēram, pamperi, ko vēlas mūsu jaunās māmiņas. Viens bērns ir pasūtījis mašīnu ar pulti un torti. Es viņam šo torti arī nopirkšu, lai bērns saprot, kā tas ir, kad ir pašam sava torte. Šeit mēs cenšamies piemeklēt bērniem dāvanas, ko grib viņu sirsniņas, nevis praktiskas mantas.

Uz Ziemassvētku pasākumu pie mums parasti atnāk ap 100 cilvēku, tie ir centra bērni ar ģimenēm– ar vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām. Bērni ir sagatavojuši priekšnesumu, ir koncerts, teātris, rotaļas, cienasts, Ziemassvētku vecītis un dāvanas. Svētkus cenšamies sarīkot skaistus, ģimeniskus un mīļus, lai bērni piedzīvo īstu Ziemassvētku brīnumu.