Pārlekt uz galveno saturu
Ārsts - tā ir misija
Intervijas
Ziņas

Par studijām, dzīvi Rīgā un nākotnes iecerēm Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Starptautisko sakaru departamenta veidotā apkārtraksta rubrikā Ārsts – tā ir misija stāsta Medicīnas fakultātes ceturtā kursa studente Eva Tūpa no Somijas. Nākotnē Eva plāno pievienoties kādai no humanitārās palīdzības organizācijām, bet pašlaik aktīvi paplašina savas zināšanas un prasmes medicīnā.

Kopā ar citiem studentiem viņa nesen bija noorganizējusi somu ārstu praktiskās lekcijas un nodarbības Rīgā. Pēc vairāku prakšu pabeigšanas Somijas slimnīcās Eva šovasar savā valstī sāks darbu par ārsta aizvietotāju.

Pastāstiet, lūdzu, par sevi!

Esmu 27 gadus veca somu jauniete. Sevi varu raksturot kā ļoti pozitīvu un atvērtu personu. Pirms studijām Rīgā es gadu strādāju Lielbritānijā par aukli, 3,5 gadus studēju māszinības un 2012. gadā pabeidzu Turku Lietišķo zinātņu universitāti. Brīvajā laikā man ļoti patīk nodarboties ar sportu, lasīt, ceļot. Nākotnē vēlos specializēties anestezioloģijā, neatliekamajā medicīnā vai ginekoloģijā un dzemdniecībā. Kādu dienu vēlos pievienoties Ārstiem bez robežām, Sarkanajam Krustam vai kādai citai humanitārās palīdzības organizācijai, kas strādā kara, konfliktu zonās vai katastrofu vietās visā pasaulē.

Kāpēc izvēlējāties studēt RSU?

Medicīnas studijas Somijā ir daudzu tūkstošu studentu sapnis, bet pieejamās studiju vietas ir tikai pāris simti katru gadu. Pamatojoties uz statistikas datiem, ir vajadzīgi vismaz trīs gadi, lai varētu nokārtot iestājeksāmenus, saņemot augstāko novērtējumu fizikā, ķīmijā un bioloģijā, un tikt kādā no augstākās izglītības medicīnas iestādēm Somijā. Tā kā biju pavadījusi gadu Lielbritānijā, man nesagādāja grūtības studēt angļu valodā, turklāt studijas ārvalstīs šķita kaut kas ļoti aizraujošs. Tamdēļ es izlēmu, ka noteikti vajag izmēģināt citu ceļu medicīnas izglītības iegūšanā. Es sāku interesēties un meklēt informāciju internetā. Mani patiesi izbrīnīja fakts, ka ļoti daudzi somi studē medicīnu Krievijā, Igaunijā, Latvijā, Polijā un Ungārijā.

Es pieteicos vairākās augstskolās, un mani uzņēma visas! Rīgu un RSU es izvēlējos vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Rīga ir dinamiska un brīnišķīga Eiropas galvaspilsēta pašā Baltijas sirdī, turklāt Rīga ir ērti sasniedzama no jebkuras Eiropas pilsētas – no manas dzimtās Turku uz Rīgu var nokļūt tikai 50 minūtēs. Otrkārt, es sazinājos ar somu studentiem, kuri jau studēja RSU, un saņēmu ļoti pozitīvas atsauksmes – starpkultūru atmosfēra studentu vidē, kuri pārstāv visu pasauli, sākot no Skandināvijas un beidzot ar Šrilanku, RSU darbinieku ļoti labās angļu valodas zināšanas, dekanāts (Ārvalstu studentu nodaļa) un Starptautisko sakaru departaments regulāri veic studentu apmierinātības aptaujas, uzklausot studentu domas. Man teica, ka studijas nebūs vieglas, bet par to es neuztraucos, jo medicīnas studijas ir vienas no sarežģītākajām, ja vēlies sasniegt labus rezultātus. RSU mājaslapā varēja atrast saprotamu informāciju, kas ir nepieciešams manam pieteikumam. Es pieteicos, tiku uzņemta, un šo gadu laikā nav bijis neviena brīža, kad nožēlotu savu izvēli par labu Latvijai, ko tagad jau varu saukt par savu otro dzimteni.

Kā nolēmāt kļūt par ārsti?

Ārsta profesija ir vienīgā, kuru esmu patiesi apbrīnojusi, – vienmēr ar zināmu bijību esmu izturējusies pret tām zināšanām un bezgalīgo pārliecību, kas piemīt ārstam, kura pieredzi veido tūkstošiem stundu nepārtrauktu mācību, atkārtošanas, novērojumu un darba. Ilgu laiku savu sapni kļūt par ārstu turēju noslēpumā, baidoties no neveiksmes. Es turpināju māszinību studijas, jo domāju, ka būšu apmierināta ar darbu, kas ir pietiekami cieši saistīts ar medicīnu un pienākumiem slimnīcā. Un tikai tad, kad sāku strādāt savā noslēguma studiju gadā Neatliekamās palīdzības nodaļā Turku universitātes slimnīcā, es sapratu, ka varu sasniegt daudz vairāk – ne tikai asistēt ārstam, kurš glābj pacienta dzīvību, bet darīt to pati, varbūt pat ar labākiem panākumiem. Es ļoti gribēju uzzināt vairāk – ne tikai iemācīties, kādi medikamenti jālieto pacientam konkrētās saslimšanas ārstēšanā, bet arī saprast, kāpēc un kā tie iedarbojas. Tas bija brīdis, kad sapratu, ka māsas profesija nav mans piepildījums, un sāku savu izaicinājumu pilno ceļojumu, lai kļūtu par ārsti, un šis ceļš mani noveda Rīgā.

Jūs esat aktīvi iesaistījusies somu studentu organizācijā RiSLO (Riian Suomalaiset Lääketieteen Opiskelijat ry; tulk. latv. val. – Somu medicīnas studentu asociācija Rīgā). Lūdzu, pastāstiet par to!

Somu medicīnas studentu asociācija Rīgā ir bezpeļņas organizācija somu medicīnas, zobārstniecības un veterinārijas studentiem, ko vada studenti. Asociācija dibināta 2012. gadā, un pašlaik tajā ir jau vairāk nekā 180 biedru. Mēs sniedzam informāciju un atbalstām savus biedrus kopš brīža, kad viņi sāk studijas, līdz absolvēšanai, organizējam dažādus pasākumus, sākot ar vienkāršiem burziņiem un beidzot ar profesionālu semināru un nelielu konferenču organizēšanu.

Eva-Tupa03-lead.jpg

Kāds ir jūsu amats Somu medicīnas studentu asociācijā Rīgā?

Esmu galvenā redaktore – esmu atbildīga par žurnālu Lapsus Calami, kas tiek izdots divas reizes gadā. Pirmo reizi šim amatam mani izvirzīja 2014./15. gadā, tad 2016. gadā. Šā gada decembrī būšu asociācijas valdē jau 3,5 gadus, esmu ļoti apmierināta ar visu paveikto un jūtu, ka ir pienācis laiks dot vietu kādam citam, kurš šos pienākumus veiks ar tikpat lielu entuziasmu un kurš noteikti nāks ar jaunām idejām. Man ir patiess prieks, ka mūsu organizācijas biedru skaits šo trīs gadu laikā ir pieaudzis par 100 biedriem. Esmu organizējusi vairākus pasākumus, piemēram, ekskursiju uz Tartu, apciemojot tur somu studentus, asociācijas biedru treniņu skolu, gatavojoties Rīgas maratonam, kas notiek jau otro pavasari, piedalos arī RSU Akadēmiskās balles sagatavošanā, kas notiks aprīlī Rīgas Latviešu biedrības namā.

Viens no visvairāk gaidītajiem pasākumiem bija trīs somu ārstu vizīte Latvijā decembrī, kuri ieradās, lai vadītu praktiskās nodarbības. Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā viesojās iekšķīgo slimību speciālists, ginekologs un rokas ķirurgs.

Eva-Tupa02-lead.jpg

Jūs teicāt, ka somu studenti praksē iet Somijā. Pastāstiet nedaudz vairāk par šīm praksēm! Kāpēc tās ir nozīmīgas somu studentiem?

Somijas medicīnas skolās ir pieņemts medicīnas studentus ar klīnisko darbu iepazīstināt pēc iespējas ātrāk, kas dod tiesības studentiem uzreiz pēc absolvēšanas sākt strādāt par ārstu. Lai gan mēs studējam ārvalstīs, ikvienam somu studentam ir šādas tiesības. Tāpēc pēc trešā studiju gada var sazināties ar slimnīcu galvenajiem ārstiem un pieteikties mēneša praksei. Parasti tās notiek iekšķīgo slimību vai ķirurģijas nodaļā, jo mēs esam apguvuši šo specialitāšu studiju kursus.

Pagājušā gada jūlijā es mēnesi strādāju Satakunta centrālajā slimnīcā Pori pilsētā iekšķīgo slimību nodaļā – vienu nedēļu kardioloģijā, otru nedēļu gastroenteroloģijā, tad nedēļu hematoloģijā un pēdējo nedēļu – iekšķīgo slimību neatliekamajā palīdzībā. Katru rītu devāmies kopā ar ārstiem apgaitā, iztaujājām pacientus, taisījām rentgenuzņēmumu aprakstus, veicām datortomogrāfijas un citus izmeklējumus, rakstījām pacientu epikrīzes. Augustā mēnesi biju Forsas slimnīcā ķirurģijas un ortopēdijas nodaļā, asistēju ceļa un gūžas operācijās, pieņēmu ambulatoros pacientus. Es vēl nevaru strādāt ar pacientiem patstāvīgi, mani galvenie pienākumi ir novērot un mācīties. Zinu, ka līdzīgas prakses var īstenot arī Vācijā un citās valstis, bet atšķirīgais Somijā ir tas, ka mēs varam saņemt nelielu atlīdzību par praksi.

Pēc četru gadu studijām es varēšu strādāt par ārsta aizvietotāju – tas notiks jau šovasar. Jūnijā pēc eksāmenu nokārtošanas ar nepacietību un bažām gaidīšu atzīmju izrakstu, lai to nosūtītu Somijas labklājības un veselības nacionālajai aģentūrai, lai varētu saņemt apstiprinājuma dokumentu ārsta darbam (pagaidām tikai ar ierobežotiem pienākumiem un tiesībām) – tas nozīmē, ka man tiks piešķirts unikāls identifikācijas numurs kā ikvienam ārstam Somijā, zīmogs un ierobežotas tiesības izrakstīt medikamentus. Pašlaik man būs tiesības izrakstīt medikamentus tikai tiem pacientiem, kuri būs manā aprūpē. Pagājušajā vasarā, kad strādāju kardioloģijas nodaļā Pori, galvenais ārsts bija ļoti apmierināts ar manu veikumu un piedāvāja man darbu arī šovasar, pievienošos viņu komandai kā vasaras ārste vai aizvietotājārste uz deviņām nedēļām no jūlija līdz augustam Satakuntas centrālās slimnīcas kardioloģijas nodaļā. Būšu atbildīga par saviem pacientiem, izlemšu par viņu ārstēšanas metodēm, laboratorijas un citiem izmeklējumiem un izrakstīšanos no slimnīcas. Tā ir milzu atbildība, bet vecāko ārstu palīdzība, kā somi to sauc, ir laba, tātad es nebūšu pamesta viena ar saviem lēmumiem un varēšu jebkurā brīdī konsultēties ar vecāko kolēģi. Darba alga būs tikai 5 % mazāka nekā jau absolvējuša ārsta alga, par ko esmu ļoti apmierināta, jo par medicīnas studijām Rīgā maksāju pati. Apziņa par saviem šīs vasaras jaunajiem pienākumiem ir palielinājusi manu motivāciju vairāk un labāk studēt – esmu bijusi laba studente vienmēr, bet jaunais izaicinājums man liek mācīties ar dubultu spēku, jo vajadzēs spēt veikt īstus ārsta pienākumus.

Pēc piecu gadu studijām mums ir tiesības strādāt par ģimenes ārstiem veselības centros un neatliekamajā palīdzībā. Daudzi somu studenti dodas uz Somiju nedēļas nogalēs visa mācību gada garumā, lai strādātu neatliekamās palīdzības nodaļās sestdienās un svētdienās, un lido atpakaļ uz Rīgu vēlos svētdienu vakaros vai pirmdienu rītos.

Kopumā es uzskatu, ka šāda sistēma, kas dod medicīnas studentiem iespēju strādāt studiju laikā, ir ļoti veiksmīga, jo sniedz zināšanas un praktiskās iemaņas, kas ir nepieciešamas ārsta darbam. RSU ir lieliska vieta studijām, lai kļūtu par labu ārstu, – tā sniedz mūsdienīgas teorētiskās zināšanas, ko varu lietot praksē, ārstējot pacientus.