RSU eksperts: Plaušu vēzis ir lielākais slepkava no visām onkoloģiskajām saslimšanām

Plaušu vēzis arī saslimstības ziņā ir viens no izplatītākajiem ļaundabīgo audzēju veidiem pasaulē un Latvijā. Kaut arī lielākais riska faktors saslimšanai ar plaušu vēzi joprojām ir smēķēšana, mūsdienās ar šo vēzi saslimst arī nesmēķētāji un diemžēl arī gados jauni cilvēki. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras lektors un ķirurgs Ints Siliņš stāsta, ka ir vairāki plaušu vēža veidi, un atgādina, kā no tiem izvairīties un kādas ir modernākās plaušu vēža diagnostikas un ārstēšanas metodes.

RSU lektors Ints Siliņš skaidro, ka ir dažādi plaušu vēža veidi. Divas klīniski nozīmīgākās grupas ir nesīkšūnu un sīkšūnu plaušu vēzis, un katram no tiem ir sava daba. Starp nesīkšūnu plaušu vēžiem, kas ir biežāk sastopamie, izdala plakanšūnu vēzi, adenokarcinomu un dažus retāk sastopamus audzējus.

Lai gan smēķēšana joprojām ir galvenais plaušu vēža riska faktors, lai no tā izvairītos, ir jādomā arī par apkārtējās vides ietekmi – par to, ko elpojam, ko ēdam un cik daudz mūsu ikdienā ir stress. Piemēram, adenokarcinoma, kas ir nesīkšūnu plaušu vēža veids, mēdz būt arī nesmēķētājiem, un diemžēl šī audzēja īpatsvars starp citiem pēdējos gados pieaug.

Plaušu vēzi visbiežāk atklāj pārāk vēlu – kad tas vairs nav radikāli ārstējams. "Plaušu vēzi atklāt laicīgi palīdzētu tā sauktās skrīninga programmas riska grupām, respektīvi, cilvēkiem, kuri ir smēķētāji vai kuriem ģimenē kādam jau ir bijis plaušu vēzis. Šos pacientus vajadzētu regulāri pārbaudīt ar zemas devas datortomogrāfijas izmeklējumiem.” Vairāki pilotpētījumi pierāda, ka šāds skrīnings ievērojami palielina agrīni atklāto plaušu vēža skaitu, dodot lielāku iespēju, ka vēzi varēs izārstēt.

Pašlaik, lai noteiktu plaušu vēža izplatību un līdz ar to varētu izvēlēties pareizu ārstēšanas pieeju, tiek izmantotas precīzākas un mazāk invazīvas diagnostikas metodes nekā senāk. "Kā vienu no tām varu minēt pozitronu emisijas tomogrāfiju jeb PET/CT, kas pacientiem, kuriem ir aizdomas par plaušu vēzi, ļauj izvērtēt visu organismu kopumā un atklāt, kas būtu jāizmeklē dziļāk un vai ir jāveic biopsija," piebilst lektors.

"Viena no mazāk invazīvajām metodēm ir endobronhiālā ultraskaņas metode, ar kuru bronhoskopijas laikā varam veikt biopsijas no videnes limfmezgliem, kurus agrāk vai nu neizmeklēja, vai, lai izmeklētu, veica ķirurģisku operāciju mediastinoskopiju vispārējā narkozē," stāsta Ints Siliņš.

Pēdējos gados arī plaušu vēža ķirurģiskā ārstēšana kļuvusi pacientam draudzīgāka. Senāk visbiežāk izoperēja visu plaušu, bet tagad izmanto "dažādas bronhoplastiskās operācijas, kad izņem tikai daļu no plaušas kopā ar bojāto bronhu, bet starp veseliem bronhiem veido anastomozes, lai varētu saglabāt daļu no plaušas".

Otrs virziens ir mazinvazīvā ķirurģija, kad netiek atvērts krūškurvis un netiek izmantoti ribu plētēji, bet operāciju veic ar endoskopisku pieeju, respektīvi, krūškurvī tiek ievadīta kamera un, izmantojot speciālus instrumentus, tiek veiktas tādas pašas operācijas, kādas agrāk tika veiktas ar vaļēju pieeju. Vēl jo vairāk – šī mazinvazīvā pieeja kļūst aizvien mazinvazīvāka. "Agrāk klasiska videotorakoskopiskā operācija prasīja četrus nelielus griezienus, bet tagad bieži tiek izmantota uniportāla pieeja, kad tiek veikts viens aptuveni četrus centimetrus garš grieziens, caur kuru tiek ievadīta gan kamera, gan speciālie instrumenti un veikta operācija."

Runājot par neķirurģiskajām ārstēšanas metodēm, jāatzīmē, ka joprojām ir plaušu vēža veidi, kuru ārstēšanā nav liela progresa. Taču nesīkšūnu plaušu vēža, īpaši adenokarcinomas, gadījumā tiek atklātas aizvien jaunas dažādas mutācijas, savukārt, lai ar to cīnītos, tiek atklāti jauni medikamenti, ko sauc par mērķterapiju, lai varētu atbilstošas mutācijas gadījumā lietot specifisku ārstēšanu ar tiem. "Latvijā pašlaik šis process ir attīstības stadijā, tikai dažās ļoti attīstītās valstīs mērķterapija tiek izmantota plaši. Bet domāju, ka tā ir nākotne, un drīz droši vien daudz kas mainīsies arī plaušu vēža ārstēšanas filozofijā," noslēgumā cerīgi saka ķirurgs Ints Siliņš.

Stāsta plaušu vēža pacients: "Trīs gadus dzīvoju ar aizdomām par plaušu vēzi, jo neviena diagnostikas metode nevarēja droši apstiprināt, ka plaušās redzamās izmaiņas ir ļaundabīgas, pat ne biopsija, ko man vairākkārtīgi taisīja. Beidzot videotorakoskopiskajā operācijā izdevās iegūt paraugus ar vēža šūnām, taču pilnīgu skaidrību ieviesa PET/CT izmeklējums, norādot, kur tieši vēzis ieperinājies un cik plaši izplatījies." Visu pacienta stāstu lasiet MedVision mājaslapā.