RSU izdod Latvijā pirmo studentu pētnieciskās žurnālistikas žurnālu

Otrdien, 24. martā, plkst. 14.00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Hipokrāta auditorijā (Dzirciema ielā 16) notiks studentu pētnieciskās žurnālistikas žurnāla Inquisitio atvēršanas svētki. Trīspadsmit topošie žurnālisti ir aktualizējuši līdz šim Latvijā publiski noklusētas un maz aktualizētas tēmas.

"Rīgas Stradiņa universitāte ir izveidojusi Latvijā pirmo studentu pētnieciskās žurnālistikas žurnālu Inquisitio, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – izmeklēšana," informē RSU bakalaura studiju programmas Žurnālistika vadītāja un žurnāla galvenā redaktore asociētā profesore Anda Rožukalne.

Žurnāls atklāj līdz šim Latvijā publiski noklusētas un maz aktualizētas tēmas, piemēram, par aktieru pārslodzi, jauniešu dzirdi, zooveikalu attieksmi pret neizpirktajiem dzīvniekiem, likumdevēju bezspēcību dziednieku pārraudzībā u. c.

Anda Rožukalne skaidro, ka "katru gadu RSU žurnālistiku sāk studēt cilvēki, kas grib mainīt un uzlabot pasauli, izteikt sevi un izdarīt kaut ko svarīgu. Šī žurnāla autoru vidū ir tieši tādi cilvēki. Vēl ir tie, kas izmeklējot, meklējot, pētot uzzināja, ko grib, saprata, ka atklājums spārno. Vēl ir daži, kam tas bija tikai viens no studiju uzdevumiem, bet tas vienalga izdevās īpašs, jo bija jāpacenšas. Trīspadsmit topošie žurnālisti ir pievērsušies gan jauniešiem, gan sabiedrības un mediju uzmanības lokā maz nonākušām tēmām ar mērķi gan veicināt diskusiju sabiedrībā, gan aicināt vadošos medijus turpināt tēmu analīzi, attīstot Latvijā tik kritiski sarukušo pētniecisko žurnālistiku. Lai gan mediju īpašnieki nereti argumentē, ka pētnieciskā žurnālistika nenes peļņu, jo tās izmaksas ir augstas, jaunā studentu žurnāla iecere ir pierādīt pretējo – pētnieciskā žurnālistika var būt aizraujoša un nebūt neprasa grandiozas izmaksas."

Inquisitio veido četri pētnieciskie bloki:

• Sociālo pētījumu blokā tiek analizēts, kas notiek un kur paliek zooveikalu dzīvnieki, kurus neizpērk vai kuri ir slimi, – vai tiešām tos vienkārši izmet atkritumos; kāpēc jaunieši ņem ātros kredītus; kā jaunietis var iegūt darbu celtniecībā; kuram būtu jākontrolē, cik patiesi ir solījumi par darbu ārzemēs ar 10 000 eiro lielu algu pusgada laikā.
• Veselības pētījumi atklāj, kādas likumdošanas problēmas parādās dziedniecības „biznesa” valstiskā pārraudzībā un vai kāds vispār to vēlas sakārtot; kā Latvijā jūtas celiakijas slimnieki; kā jauniešu dzirdi pasliktina mūzikas klausīšanās uz austiņām un kuram par to būtu jāuzņemas atbildība.
• Politikas un ekonomikas pētījumu blokā aprakstīts, kādas peripetijas slēpjas aiz Murjāņu Sporta skolas finansējuma, un vai Latvijas Olimpiskā komiteja vispār ir ieinteresēta skolas attīstībā. Mītu kliedēšana par kalnu slēpošanas sportu Latvijā atklāj, kāpēc šim sporta veidam tomēr Latvijā ir perspektīva. Fotoreportāža atklāj, kā skolā strādā policija un kāpēc tās klātbūtne ir būtiska jauniešu drošībai. Analīze par Rīgu un Latgali skaitļos atklāj, cik tālu vai – tieši pretēji – tuvu šīs apdzīvotās vietas tomēr ir, neskatoties uz politisko retoriku par Latgales atpalicību no Rīgas.
• Kultūras pētījumi izmeklē līdz šim publiski noklusētu tēmu – ar kādu pārslodzi Latvijā jārēķinās aktieriem, kurus piemeklē izdegšanas sindroms. Kultūras pētījumos arī par Rīgu šodien un pirms simts gadiem un par to, ko par mums stāsta pirktāko grāmatu tops.

Žurnāla rakstu autori ir RSU bakalaura studiju programmas Žurnālistika 3. kursa studenti Līga Požarska, Eduards Beķeris, Kristīne Stunkus, Ilze Svarena, Monika Šatohina, Rihards Murāns, Anita Mihaeļjana, Jānis Vecvagars, Ketija Nuķe, Dārta Viduce, Raivis Šveicars, Agita Antonāne un Alīna Suško.