Pārlekt uz galveno saturu
Preses relīzes

Ik gadu Latvijā tiek veikts ap 4000 dažādu endoprotezēšanas operāciju, kuru laikā slimā locītava tiek nomainīta pret jaunu – mākslīgu. Kā jebkurš mehānisms, tā ar laiku nodilst, un 10 % pacientu rodas nopietnas problēmas jau pirmajos desmit gados pēc operācijas. Neveicot ikgadējas vizītes pie ķirurga, gadu gaitā var veidoties situācija, kad vienīgais risinājums ir revīzijas endoprotezēšana – operācija, kas uzskatāma par vienu no sarežģītākajām ortopēdijā, jo tā mēdz būt ilga, traumatiska un ar lielu asins zudumu, norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Ortopēdijas katedras vadītājs profesors Andris Jumtiņš.

Mākslīgā locītava ir liels atvieglojums cilvēkam, kurš gadiem cietis no osteoartrīta jeb osteoartrozes, kas tautā tiek dēvēta par locītavas deformāciju. Gadiem viņu ir mocījušas sāpes, ir lietotas zāles, veiktas dažādas procedūras, bet, slimībai progresējot, vienīgais risinājums ir endoprotezēšana – operācija, kuras komplikāciju risks nepārsniedz 5 %. "Uzreiz pēc operācijas pacients atkal jūtas vesels. Tomēr ir viens "bet". Katrs mehānisms, līdzīgi kā mašīnai šarnīrs, tomēr pakāpeniski dilst. Statistika liecina, ka aptuveni 90 % pacientu pirmās problēmas parādās pēc 10 gadiem un progresē strauji. To iemesli var būt ļoti dažādi – sākot no tīri mehāniska materiālu nodiluma līdz procesam, kas līdzīgs iekaisumam un ko izraisījušas berzes rezultātā radušās sīkās polietilēna daļiņas," skaidro profesors Andris Jumtiņš. Lielākā daļa viņa pacientu ir cilvēki gados, tāpēc profesors aicina šo pacientu bērnus un mazbērnus atgādināt saviem vecākiem vai vecvecākiem par vizīti pie operējušā ārsta vismaz reizi gadā.

"Tieši operējušais ķirurgs vislabāk zina un dinamikā var izsekot šiem nodilšanas procesiem gan pēc rentgenoloģiskām, gan klīniskām pazīmēm. Daudzi pacienti par šo vizīti aizmirst, un pamatoti, jo jūtas ļoti labi. Viņi bieži pie ārsta parādās pēc 10 – 15 gadiem, un nereti situācijā, kur būtu pieticis nomainīt kādu no mākslīgās locītavas daļām, jāmaina visa locītava sarežģītā revīzijas endoprotezēšanas operācijā, kas draud ar lielu asins zudumu un komplikāciju risku.”

Osteoartrīts, kā arī citas biežākās ortopēdiskās saslimšanas aprakstītas RSU jaunizdotajā grāmatā "Traumatoloģija un ortopēdija", kuras atklāšana norisināsies 7. jūlijā 15.00 RSU galvenās ēkas (Dzirciema iela 16) 2. stāvā, Senāta zālē.

Par grāmatu "Traumatoloģija un ortopēdija"

Grāmatā profesora Andra Jumtiņa redakcijā apkopoti piecu RSU Ortopēdijas katedras docētāju Rutas Jakušonokas, Halinas Irēnas Jodzēvičas, Rolanda Gibnera, Modra Ciema, kā arī paša profesora Andra Jumtiņa sagatavotie materiāli, kas balstīti autoru klīniskajā pieredzē un padziļinātas literatūras datu analīzē. Izdevumā, kurā ietverts vairāk nekā 600 attēlu, sniegts plašs pārskats par kaula lūzumu īpatnībām, klasifikāciju, ārstēšanas principiem, mugurkaula traumatiskajiem bojājumiem, augšējās un apakšējās ekstremitātes bojājumiem, kā arī aplūkotas biežākās ortopēdiskās saslimšanas. Grāmatas uzdevums ir sniegt medicīnas studentiem nepieciešamās pamatzināšanas traumatoloģijā un ortopēdijā. Tuvākajā laikā tā būs pieejama SIA "Jāņa Roze" grāmatnīcās, SIA "Latvijas grāmata", kā arī RSU bibliotēkā.

Papildu informācijai: