RSU kopā ar vadošajām ASV universitātēm pēta, kā efektīvāk mācīt glābt bērnus

Droši vien katrs no mums apbrīno seriālos ārstus, kuri ar asu prātu, strukturētu pieeju un apskaužamu intuīciju nokļūst līdz vissarežģītākajai diagnozei. Taču vairumā gadījumu tās nav prasmes, kas iedzimst, bet ir mērķtiecīgi jāapgūst un jāizkopj. Tieši tāpēc Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sadarbībā ar ASV vadošajām augstskolām medicīnas jomā – Vašingtona Universitāti un Jēla Universitāti – sākusi izstrādāt algoritmu, kā efektīvāk un kvalitatīvāk, izmantojot klīnisko situāciju simulācijas un tehnoloģijas, apmācīt un novērtēt topošos bērnu ārstus – rezidentus reanimācijā un neatliekamās palīdzības sniegšanā, paverot Latvijā vēl nebijušas apmācību iespējas, kādas nav nevienā citā nozarē.

Simulācija – arī pārrunas un pašanalīze

RSU docents un Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Intensīvās terapijas nodaļas pediatrs Reinis Balmaks, kurš ir projekta idejas autors un galvenais vadītājs, skaidro: “Simulāciju izglītībā galvenā sadaļa ir pārrunas. Šajā kontekstā tas ir izglītības rīks, kas izmanto pašanalīzi. Rezidenti, kuriem jau ir pieredze klīniskajā darbā, labi pārzina teoriju, taču viņiem ir jāpalīdz veidot savus rīcības algoritmus profesionālajā vidē. To var panākt, viņiem uzdodot ļoti strukturētus jautājumus, caur kuriem paši nonāk pie nepieciešamajām atbildēm. Šādā veidā – caur pašanalīzi un refleksiju – tiek iegūta daudz dziļāka izpratne par situāciju.”

“Prasmi uzdot pareizos jautājumus apmācam kopā ar pasniedzējiem no ASV. Viņi, nevis izklāsta klīnisko situāciju, bet uzdod uzvedinošus jautājumus. Pārrunas un jautājumi ir daudz efektīvāks rīks, nekā didaktisks „pareizās” rīcības izklāsts. Lektori ar nekritisku attieksmi uzdod izzinošus jautājumus, jautājot, ko ārsts juta un domāja konkrētajā situācijā? Kas bija šķēršļi un grūtības pieņemt lēmumu vai saprast situāciju?”, norāda R. Balmaks, uzsverot, ka reanimatologam nepietiek tikai ar grāmatā apgūtu zināšanu pielietošanu. “Ļoti būtiska ir viņu spēja analizēt un apzināties situāciju, apkopot dažādos aspektus un organizēt efektīvu komandu, faktiski, teju kā no puzles salikt vienu bildi, iegūstot skaidru priekšstatu par nepieciešamo rīcību dotajā krīzes situācijā.”

Mērķis – definēt efektīvāko sarunu struktūru

Tālākais mērķis ir sadarbībā ar Jēla Universitātes Medicīnas skolas ārstiem, kas pārstāv tieši bērna un neatliekamo palīdzību, veikt kopīgu pētījumu, kā uzlabot simulāciju pārrunas, definējot visefektīvāko šo sarunu struktūru. “Tas ir kas pilnīgi jauns. Transkontinentālā līmenī tas nekad vēl nav darīts,” skaidro R. Balmaks, piebilstot, ka mehānisms, kā notiek šādas pārrunas, ir universāls. “Katrā no simulāciju pārrunām tiek vērtēts komandas darbs, situācijas izpratne un risku novērtējumu prasmes.” Nākotnē šādas simulācijas ir plānots organizēt jebkurai rezidentūras disciplīnai, piesaistot attiecīgos speciālistus par konkrēto situāciju saturu.

Jēla Medicīnas skolas klīniskā interniste (clinical fellow) Izabella Grosa (Isabel Gross), kas iesaistījusies projektā ar RSU, norāda, ka “medicīnas simulācijas ir ļoti efektīvs rīks, lai apmācītu mūsu jaunos ārstu, bet tas arī prasa noteiktu prasmju, zināšanu un pieredzes kopumu, lai rīku varētu lietot pēc iespējas efektīvāk. Simulāciju instruktoru kursi mūsdienās ir ļoti dārgi un ģeogrāfiski Latvijā būtu grūti organizējami.” Viņa skaidro, ka šobrīd kopā ar RSU veidojam apmācību programmu, kas jaunajiem medicīnas studentiem ir unikāla un aizraujoša. “Atgriezeniskā saite no studentiem ir pozitīva un panāktais progress apmācībās ir milzīgs, turklāt to izdevies sasniegt, fiziski nešķērsojot valstu robežas un nemaksājot milzu summas par simulācijas kursiem,” atzīmē I. Grosa, kura septembrī plāno ierasties RSU, jo sadarbība ar Jēlas Medicīnas skolu turpināsies arī jaunajā studiju gadā.

Projektā piedalās ne tikai Jēla Universitāte, bet arī Vašingtona Universitātes profesors, Sentluisas Bērnu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas medicīnas direktors, reanimatologs Metjū Goldsmits (Matthew Goldsmith). Viņš Latvijā viesojies jau vairākkārtīgi. “Pēdējo gadu laikā kopā ar Reini Balmaku esmu piedalījies klīnisko vebināru ciklā pediatrijas rezidentiem. Man tā bija unikāla un pirmreizēja pieredze. Esmu novērojis, ka RSU rezidenti ir ļoti zinoši un entuziastiski, iesaistoši un motivēti. Ir skaidrs, ka medicīnas izglītības kvalitāte RSU ir augsta. Šie vebināri sniedz iespēju docētājiem vieglā veidā pārvarēt starptautiskos attālumus, radot iespējas, kādas nebija, man esot studentam. Vēlos turpināt sadarbību, attīstot šo programmu arī nākotnē.”

Ieguvums studējošajiem

Ieguvumus rezidentiem uzsver arī RSU 2. studiju gada pediatrijas rezidente Luīze Bidiņa, sakot, ka “jaunais apmācību modelis ar simulāciju analīzi sniedz iespēju rezidentiem kritiski domāt un analizēt klīniskās situācijas citā līmenī, nekā tas bijis līdz šim. Vienmēr paliek prātā paša piedzīvotais un izanalizētais. Tādas situācijas, kurās jārīkojas tūlīt un tagad, un pie kurām nav laika konsultēties ar pieredzējušākiem kolēģiem, ir samērā retas. Taču tomēr tās ārsta praksē ir. Un mums jābūt tām gataviem. Tādēļ es neredzu vēl labāku iespēju sagatavoties šīm kritiskajām situācijām, kā vienīgi, izmantojot simulācijas drošā vidē, kurā atļauts kļūdīties. Izanalizējot savas un citu kolēģu kļūdas vai arī pareizo rīcību, ir iespēja mācīties daudz produktīvāk. Jau tagad, strādājot slimnīcas uzņemšanas nodaļā, jūtu, ka treniņi simulācijās atstājuši iespaidu uz manu domāšanas veidu, rīcības ātrumu un pieeju pacientiem.”

Nākotne pieder telemedicīnai

Simulāciju treniņi starpkontinentālā līmenī notiek, izmantojot modernās saziņas tehnoloģijas, piemēram, Skype, kas ir vispārēja tendence globālajā medicīnā. “Nākotne pieder telemedicīnai,” ir pārliecināts Reinis Balmaks, minot, ka jau šobrīd ir piemēri, kad ASV klīniku ārsti, izmantojot tiešraides caur mobilo tālruni, veic attālinātas telekonsultācijas, piemēram, par smadzeņu encefalogrāfiju (smadzeņu elektrisko aktivitāti). “Smadzeņu encefalogrāfiju speciālistu ir salīdzinoši maz, un tie nav pieejami visās slimnīcās, bet to var risināt ar mūsdienu tehnoloģiskajiem sakariem. Ir arī gadījumi, kad ASV klīnikas vada vizītes Meksikas slimnīcās, tādējādi pārvarot laikietilpīgo ceļošanu starp valstīm. Līdzīgi ir arī organizēta aprūpe, piemēram, Lielbritānijā nopietnu bērnu apdegumu gadījumos. Lielus apdegumus bērniem labāk ārstēt specializētos apdegumu centros, kur pārsvarā ārstējas pieaugušie. Tādēļ bērnu ārsti pieslēdzas tiešsaistē, kad tur nonāk bērns ar apdegumu,” mūsdienu tendences veselības aprūpē atklāj Reinis Balmaks.

Novitāte RSU rezidentu apmācībā

Reiņa Balmaka ieguldījums un degsme ieviest arvien jaunas un modernas apmācību metodes iekļaujas RSU kopējās attīstības plānā. “Šāda projekta īstenošana ir komandas darbs, taču sākotnēji tas balstās uz atsevišķu docētāju iniciatīvu, kur īpaši būtu atzīmējams docenta Reiņa Balmaka ieguldījums. RSU Tālākizglītības fakultātes (TIF) dekāne profesore Ilze Grope norāda, ka “TIF sadarbībā ar Pediatrijas katedru un Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru ir devusi iespēju kā pirmajiem piedalīties jaunajā izglītības pasākumā pediatrijas specialitātes rezidentiem. Kāpēc tieši rezidentiem? Jāsaprot, ka dotais apmācības modelis viennozīmīgi ir novitāte Latvijā, kas prasa rūpīgu iepriekšēju sagatavošanos un saliedētas komandas darbu. Komandas dalībniekiem ir nepieciešama drosme, pārliecība par savām zināšanām un labas angļu valodas zināšanas. Ir jāvar imitētā stresa situācijā pielietot iegūtās zināšanas un prasmes, kas nav viegli, zinot, ka katra kustība un vārds tiek filmēti un secīgi analizētas kopā ar pasaulē vadošiem ASV speciālistiem. Rezidenti ir tā ārstu sabiedrības daļa, kas ir pilni iniciatīvas, viņi grib un var darboties, RSU rezidenti ar aizrautību tver “pasaules elpu”.”

Skaitļi un fakti

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, Latvija ir viena no līderēm (3. vieta) Eiropas Savienībā pēc bērnu mirstības. Bērnu mirstības samazināšana bija ANO Tūkstošgades attīstības 4. mērķis, kuram bija pievienojusies arī Latvija. Globāli šis mērķis līdz 2015. gadam netika sasniegts, un tagad tas ir pārtapis par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi.

PVO dati par bērnu mirstību: http://data.euro.who.int/hfadb

ANO Tūkstošgades attīstības mērķi: http://www.mfa.gov.lv/geneva/informacija-par-ano/latvija-ano/tukstosgades-attistibas-merki

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi: http://www.un.org/sustainabledevelopment/health

Papildu informācijai: