Pārlekt uz galveno saturu
RSU vēsture
Studentiem

2015. gada decembrī kāds vērīgs un godprātīgs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) darbinieks RSU muzejam nodeva RSU telpās (Dzirciema ielā 16) atrastu senu fotogrāfiju, kas ir ierāmēta un uzlīmēta uz kartona. Tā kā attēlā ir redzams kāds pasākums, kas saistīts ar dziedāšanu, RSU muzeja darbinieces vērsās pēc padoma pie kolēģiem Rakstniecības un mūzikas muzejā, kuri konstatējuši, ka fotogrāfija ir Latvijas kultūrvēsturei nozīmīga liecība.

atrasta-vestures-fotografija-rsu-lead.jpg

Rakstniecības un mūzikas muzeja pētnieki identificējuši, ka attēlā redzamā cilvēku grupa fotografēta Jāņa Cimzes 100. dzimšanas dienas piemiņas svētkos Valkā 1914. gada 21. – 22. jūnijā (pēc vecā stila).

Jānis Cimze bija pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs. Viņš dzimis 1814. gada 3. jūlijā, miris 1881. gada 22. oktobrī.

Fotogrāfijā pirmajā rindā J. Cimzes semināra audzēkņi; vidū ar balto bārdu Indriķis Zīle – viens no diviem Pirmo Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģentiem. Rakstniecības un mūzikas muzeja Pētniecības nodaļas vadītājs Dzintars Gilba uzsver, ka "bilde ir unikāla ar to, ka tajā redzams Indriķis Zīle, jo viņam ir ļoti maz fotoattēlu".

Indriķis Zīle bija Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs. Viņš dzimis 1841. gada 19. maijā, miris 1919. gada 15. jūlijā. Indriķa Zīles brālis Mārtiņš Zīle (dzimis 1863. gada 28. janvārī, miris 1945. gada 12. maijā) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes rektors (1927–1929).

Tālākajās rindās koris vai vairāku koru dalībnieki. Vairākiem rokās notis (brūnos vākos; šāds eksemplārs glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā). Sievietei 4. rindā (1. no labās) rokā pasākuma programma.

atrasts_foto-rsu-2015-lead.jpg

Dzintars Gilba: "Fotogrāfija patiešām ir unikāla, tāpēc Rakstniecības un mūzikas muzejs ir pateicīgs kolēģiem no RSU muzeja, kuri šo vērtīgo atradumu nodeva Rakstniecības un mūzikas muzejam krājuma papildināšanai.

Reizēm ir situācijas, kad pilnīgi negaidīti un necerēti tiek atrasti kādi ar zinātnes (tai skaitā, medicīnas) vai kultūras vēsturi saistīti priekšmeti un atradējam nav īsti nojausmas par to, vai un cik nozīmīgi būtu šos priekšmetus saglabāt vēsturei. Vienā no labākajiem gadījumiem cilvēks šādā reizē ar atrasto priekšmetu atnāk uz muzeju. Un ir ļoti apsveicami, ja situācijā, kad vienam muzejam piedāvātais priekšmets nav vajadzīgs vai noderīgs, tas tiek piedāvāts citam muzejam – iespējams, ka otra muzeja kolekcijā tieši šāda priekšmeta pietrūkst, un muzejnieki ir laimīgi par iespēju papildināt savu krājumu."

Fotogrāfija turpmāk būs pieejama ikvienam interesentam Rakstniecības un mūzikas muzejā.