Pārlekt uz galveno saturu
Videokomentāri
100 sekundes ārpolitikas fokusā

Demilitarizētajā zonā starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju 27. aprīlī norisinājās Korejas pussalas līderu tikšanās. Par to, ko Ziemeļkorejas līdera Kima Čen Una un Dienvidkorejas prezidenta Muna Džē Ina saruna varētu liecināt, video komentārā stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.

"Daudz tiek stāstīts, ka šī ir vēsturiska tikšanās. Protams, tā ir nozīmīga, bet abu valstu līderi tiekas ne pirmo, bet trešo reizi. Pirmā reize bija 2000. gadā, otrā reize – 2007. gadā. Šoreiz ir vērts atcerēties, ka iepriekšējo reizi solījumi bija ļoti līdzīgi gan par atteikšanos no kodolieročiem, gan arī par miera līguma noslēgšanu. Diemžēl nekas tāds nenotika. Ziemeļkoreja ir turpinājusi ne tikai bruņoties, bet arī attīstījusi kodolieročus. Kopš 2006. gada Ziemeļkoreja ir veikusi jau sešus kodolizmēģinājumus, kā arī progresējusi ar starpkontinentālo raķešu attīstību," uzsver Māris Andžāns.

Eksperts norāda, ka pašreizējā situācijā Ziemeļkorejas solījumi būtu jāvērtē ļoti piesardzīgi. "Ir skaidrs, ka starptautiskās sabiedrības noteiktās ekonomiskās sankcijas pērnā gada nogalē piespiedušas Ziemeļkoreju sēsties pie sarunu galda. Līdzīgi arī tas, ka Ziemeļkoreja nobijās no potenciālā ASV uzbrukuma, tātad no militāra risinājuma, līdz ar to izšķirošs būs ASV prezidenta Donalda Trampa samits jeb tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu, kas norisināsies jau tuvākajā laikā," papildina eksperts.

Māris Andžāns norāda, ka tikai pēc šīs tikšanās varēs izdarīt secinājumus par Ziemeļkorejas solījumu patiesumu.

Video komentārs tapis, RSU sadarbojoties ar LĀI.