Pārlekt uz galveno saturu
Bibliotēka
Studentiem

Severetnikovs1-RSU.jpgRSU bibliotēkas Informācijas centrā līdz 28. janvārim būs apskatāma mākslinieka Andreja Severetņikova gleznu izstāde.

Par gleznotāja daiļradi vislabāk teikts A. Teikmaņa vārdiem: “21. gadsimta sākuma reālisms nebūt vairs neatgādina savu 19. gadsimta vecāko brāli. Reālisma liktenis nebija viegls. Visu 20. gadsimtu mākslai cīnoties par savu lomu un funkciju maiņu, reālisms tika gan atzīts, gan noliegts. Tomēr jauniegūtā brīvība neatveidot realitāti automātiski nenozīmēja jaunas mākslinieciskās izziņas vai jaunu mākslas funkciju radīšanu. Atteikšanās no reālisma nenozīmēja, ka mūs ieskaujošā reālā vizuālā pasaule būtu kaut kur izzudusi, atteikšanās no reālisma nozīmēja tikai kapitulāciju daudz efektīgāku mediju priekšā, kuri nodrošināja daudz augstāku reālās pasaules atveidošanas pakāpi.

Tomēr ne visi mākslinieki spēja samierināties ar sakāvi. Tie, kuri turpināja vīrišķīgi kopt reālistiskā atveidojuma tradīciju, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem, pēkšņi pamanīja, ka realitātei piemīt fascinējoši personiskas subjektivitātes un transcendeces aspekti. Tikai ilgstošas dabas studijas, kuras pazīst reālistisko atveidojumu kopjoši mākslinieki, spēj atklāt to metafizisko noslēpumu, kas ieskauj neprātīgo dabas skaistuma spēli.

Andreja Severetņikova glezniecība uzskatāmi ilustrē šos realitātes noslēpumu meklējums. Andreja glezniecība ir godprātīga un vīrišķīga reālistisko tradīciju kopšana. Mākslinieks ir ziedojis visu savu laiku savas reālistiskās īstenības atveidojuma pilnveidošanai, kam kalpojušas klusās dabas, ainavu studijas un portretu gleznojumi.

Katra diena ir nākusi ar savu atklājumu, papildinot jau uzkrātās zināšanas ar jaunām atziņām, ļaujot ielūkoties aiz reālās vizuālās pasaules noslēpumu plīvura. Tomēr mākslinieka īstenības izjūta mums atklājas tad, kad mēs aplūkojam viņa veikumu figurālās glezniecības jomā.

Nelieli, it kā nejauši īstenības fragmenti, veido ļoti personisku un subjektīvu realitātes izjūtas ainu, kuru vieno izteikta eksistenciālas esamības sajūta. Gleznošana māksliniekam ir ne vien izdzīvošanas līdzeklis, produktu ražošanas veids, bet arī pasaules izzināšanas stratēģijas pamats. Gleznošana ļauj nodoties tam, ko varētu saukt arī par realitātes studijām. Gleznošana, protams, piešķir šai izzināšanas un studiju stratēģijai īpašu – estētisku dimensiju.

Varētu teikt, ka Andreja reālisms ir kontemplatīvs reālisms, balstīts meditatīvās pārdomās un pacietīgās, mūsdienām neraksturīgās, pamatīgās studijās.

Tas ir reālisms, kurš ne tikai palīdz ieraudzīt apkārtējās pasaules vizuālo krāšņumu un izsekot estētiskajām īstenības rotaļām, tas ir reālisms, kas var kalpot arī kā apskaidrības līdzeklis, bezgalīgajā ceļā uz savas tāpatības apzināšanos. Ejot savu ceļu. Glezniecības ceļu.