Ar starpuniversitāšu sadarbības ideju pie apvāršņa

Pāris dienu pirms tam, kad Stokholmā nedēļas garumā cits pēc cita tiek izziņoti šā gada Nobela laureāti, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) bija iespēja noklausīties Diseldorfas Heinriha Heines universitātes asociētā profesora Nilsa Hansona lekciju, kā arī notika desmit meistarklases par uzvarētājiem un zaudētājiem Nobela prēmijas vēsturē. Lekcijas lipīgais nosaukums – Kā (ne)iegūt Nobela prēmiju: uzvarētāji un zaudētāji Nobela prēmijas vēsturē – pulcēja vietējos un ārvalstu medicīnas studentus, universitātes docētājus, kā arī mediju pārstāvjus. Paredzot, ka lekcija varētu būs sākums sadarbībai starp abām universitātēm, vieslektoru uz īsu sarunu aicināja RSU profesors Juris Salaks.

Kādi ir jūsu iespaidi par Rīgu?

Šīs ir bijušas iespaidiem bagātas dienas. Esmu apskatījis, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, kam ir lielākā medicīnas vēstures kolekcija, ko līdz šim esmu redzējis. Diemžēl neesmu iepazinies ar to tik detalizēti, kā vēlētos, taču ir skaidrs, ka muzejs ir vērienīgi un sīki dokumentējis, piemēram, cariskās Krievijas un padomju laiku. Man bija arī saistoši redzēt medicīnas vēstures muzeju, kas veidots no ārsta, nevis pacienta skatupunkta.

Viena no pirmajām lietām, kas ir īpaša gan Rīgā, gan RSU, ir starptautiskums. Mani pārsteidza ne vien tas, cik daudz RSU ir ārvalstu studentu, bet arī tas, ka viņi nāk no tik daudzām un dažādām valstīm. Manas meistarklases apmeklēja studenti no sešām vai septiņām dažādām valstīm.

Ja jūs tiktu aicināts strādāt uz Rīgu, kāda veida pētniecībai jūs saredzētu perspektīvu?

Es pievērstos pēdējo pāris gadsimtu Latvijas un Vācijas attiecībām medicīnas nozarē. Gan universitātē, gan muzejā saskatīju lielu potenciālu abu universitāšu doktorantiem. Sākot izpēti, pirmais mans uzdevums parasti ir atrast vēsturiskos avotus arhīvos, bibliotēkās, privātkolekcijās – tas ir process, kas aizņem aptuveni pusi no visa pētniecībai paredzētā laika. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kolekcijā pētniekam būtiskus avotus atradu vienuviet, ērti pieejamus, turklāt tie nāk komplektā ar eksperta viedokli.

Šīs vizītes laikā pieskārāmies arī idejai par RSU un Heinriha Heines universitātes kopīgi veidotu studiju programmu Medicīniskās cilvēkzinības.

RSU ir studentcentrēta augstskola. Ja ideja par universitāšu sadarbību tiktu izvērsta, kādi varētu būt studenta ieguvumi?

Universitāšu sadarbības formātā saredzu lielas iespējas tādu tēmu kā medicīnas vēsture, medicīniskās cilvēkzinības un medicīnas ētika izpētē. Šī sadarbība varētu norisināties kā kopīgi vairāku dienu semināri, kuros Latvijas un Vācijas studenti strādātu vienuviet, kopā risinot vienu uzdevumu. Abas universitātes uzskatāmas par ekspertiem medicīnas vēstures, medicīnisko cilvēkzinību un medicīnas ētikas jomā. Līdz ar vadības maiņu Heinriha Heines universitātes Vēstures, teorijas un medicīnas ētikas departaments ir kļuvis daudz atvērtāks dažādiem sadarbības piedāvājumiem, kā citi līdzīgi centri Vācijā. Esam gatavi izvērsties dažādos virzienos!