Pārlekt uz galveno saturu
RSU zinātnes sinapses
Pētniecība
Rehabilitācija

Pirms kāda laika Žanetas vīramāte – lai arī jau gados, bet viscaur veselības iemiesojums – pēkšņi saļima savā dzīvoklī. Smadzeņu asinsvados bija ieskrējis trombs, izraisot strauju šūnu bojāeju, vienā vārdā – insultu. Kad vīramāte bija izrakstīta no slimnīcas un kļuva skaidrs, ka dzīvi vadīs gultā, sākās izmisīgi informācijas drusku meklējumi: kādu rehabilitācijas procesu īstenot, kā pielāgot mājas vidi, kādi pabalsti un nodrošinājums ir pieejami, kā palīdzēt slimniekam ne vien fiziski, bet arī emocionāli. Ja tobrīd Žaneta un viņas ģimene būtu zinājuši par uzņēmuma Vigo Health aplikāciju, līdz daudzām atbildēm un risinājumiem viņi būtu nonākuši pa īsceļiem.

Latvijā ik gadu aptuveni 7000–8000 iedzīvotāji tiek stacionēti ar insultu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Kā norāda Pasaules Veselības organizācija, trešdaļai pacientu pirmreizējs insults beidzas letāli, bet pārējiem strauji pazeminās dzīves kvalitāte. Ja ir iespējama rehabilitācija, tā insulta pacientiem Latvijā izvēršas par dārgu procesu, kas bieži vien tiek īstenots ar novēlošanos. Lai to risinātu, izmantojot digitālās tehnoloģijas, veselības aprūpes inovāciju attīstītājs Kristaps Krafte apvienoja spēkus ar neiroķirurgu Jāni Šlēziņu un radīja aplikāciju Vigo.

VIGO-LMT-Foto-Raimonds-Birkenfelds-86.jpg

Foto no Vigo Health arhīva

Aplikācijas mērķis – būt par visaptverošu un efektīvu palīgu insultu pārcietušo rehabilitācijā. Aplikācijai ir trīs sadaļas. Vispirms tā sniedz plašu informāciju par insultu. Otrkārt, tā piedāvā personalizētu fizioterapijas plānu, aptverot gan pacientus, kam nepieciešams atgūt kustību iespējas, gan tādus, kas jau ir gatavi spēka treniņiem. Šī sadaļa izstrādāta sadarbībā ar Nacionālo rehabilitācijas centru Vaivari. Treškārt, Vigo piedāvā būt par emocionālu atbalstu trauksmes, motivācijas trūkuma vai depresijas brīžos, turklāt tā ir domāta gan pacientiem, gan to ģimenēm, kam ir nepārvērtējama loma atlabšanas procesā.

Pieredze Skandināvijā

Doma par šāda veida digitālu palīgu Kristapam radās, kad viņš vadīja zinātnisko pētījumu Bispebjerg slimnīcā Kopenhāgenā un P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā par insulta ārstēšanas ceļa organizēšanu. To īstenojot, viņš novēroja, ka viena no lielākajām problēmām insultu pārcietušajiem ir piekļuve rehabilitācijas pakalpojumiem. Latvijā atgriezies, Kristaps nodibināja jaunuzņēmumu Vigo Health (iepriekš Vigobot) un, strādājot pie aplikācijas, saprata, ka nepieciešams piesaistīt pieredzējušus pētniekus, tāpēc uzmeklēja Latvijas rehabilitācijas jomas aizsācēju – profesoru Aivaru Vētru. Tieši profesors saveda digitālos novatorus kopā ar paša vadītās Rehabiltoloģijas pētnieciskās laboratorijas vadošo pētnieci Gunu Bērziņu. Viņas vārds Kristapa redzeslokā bija nonācis jau caur dāņu kolēģiem, kas bija pazīstami ar Gunas veiktajiem pētījumiem sadarbībā ar Gēteborgas Universitātes Neirozinātnes un fizioloģijas institūtu Zviedrijā. Rezultātā sākās pusotru gadu ilgs Gunas vadīts sadarbības projekts, kurā darbojās ergoterapeite un maģistrantūras studente Klinta Epalte un rezidente Ksenija Miščenko. “Aplikācija tobrīd bija izstrādes procesā, tāpēc svarīgi bija izpētīt tās stiprās un vājās puses, lai palīdzētu tai pilnveidoties tādā virzienā, kas sniegtu maksimālo iespējamo labumu tās lietotājiem,” veicamo uzdevumu rezumē pētniece.

Līdzīgi daudzām citām slimībām arī insults gadu no gada kļūst jaunāks. Pētījumā iesaistīto 12 lietotāju vidējais vecums bija tikai 50 gadu, taču pētnieki to skaidro nevis ar insulta pacientu statistikas rādītājiem, bet gan ar to, ka gados jaunāki cilvēki ir atvērtāki digitālo tehnoloģiju lietošanai. Sastrādāšanās ar pacientiem bija ilgtermiņa – intervijas notika pēc piecām dienām, tad septiņām dienām, divām nedēļām un mēneša, izvērtējot, kāda ir aplikācijas lietojamība, uztveramība un funkcionalitāte. COVID-19 nedaudz iegrieza projekta gaitai, jo nokļūšana pie pacientiem, lai tos apmācītu planšetes un aplikācijas lietošanā, pavasarī bija pilnībā paralizēta, taču nu Guna lepojas, ka projekts ir finišējis, lai arī ar nelielu nobīdi termiņos. Kopumā lietotāji Vigo novērtēja kā saprotamu un ērtu gan no dizaina, gan satura viedokļa. Visvairāk ieteikumu uzlabojumiem bija fizioterapijas sadaļā, kas piedāvā katram lietotājam individualizētu vingrinājumu plānu. “Iespējams, tas tādēļ, ka Vigo sākotnēji orientējās pilnīgi uz visiem insulta pacientiem, taču precīzāks iznākums ir tad, kad nofokusējas uz noteiktu mērķauditoriju, piemēram, pacientiem, kam nav nepieciešama kompleksa ārstēšana stacionārā,” stāsta Guna, kura papildus pētniecībai ir fizikālās un rehabilitācijas ārsts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikā. Darbs slimnīcā viņai ik dienu atgādina, ka neviena aplikācija nekad nevarēs pilnībā aizstāt plašo rehabilitācijas jomas speciālistu komandu – rehabilitācijas ārstus, fizioterapeitus, ergoterapeitus, audiologopēdus, tehniskos ortopēdus, mākslas terapeitus, uztura speciālistus un daudzus citus ekspertus. “Taču tāds arī nav Vigo mērķis – tas ir asistents,” uzsver pētniece, piebilstot, ka ar prieku raugās, cik “apģērbta” sākotnēji visai zaļā aplikācija šajā sadarbības procesā kļuvusi. 

Pacientu skaits aug, mediķu – ne

Par sadarbību gandarīts arī Vigo Health flagmanis Kristaps. “Esam ieguvuši vērtīgu informāciju par Vigo lietojamību, kas kalpo par pamatu šobrīd notiekošajam lietotnes UX/UI [user experience/user interface – red.] dizaina pārstrādes procesam, un ne mazāk svarīgai lietotnes satura papildināšanai. Jau ļoti drīz, nākamo mēnešu laikā, lietotājiem būs pieejama aplikācijas jaunā, uzlabotā versija,” viņš stāsta. Uzņēmēja nākotnes iecerēm nav ģeogrāfisku robežu – tiek plānots uzsākt darbu lielākajos Eiropas tirgos un ASV. “Taču pirmais solis ir padarīt Vigo lietotni pēc iespējas pieejamāku Latvijā, tāpēc neizbēgami mums jādodas valsts apmaksāto pakalpojumu virzienā. Tas nav viegli un prasa laiku, taču vajadzība ir ļoti sāpīga, turklāt ne tikai Latvijā. Insulta rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība ir izaicinājums visā pasaulē, jo insulta gadījumu skaits pieaug, taču ārstu un speciālistu skaits ne. Cilvēkiem palīdz un patīk digitāli risinājumi, un tas mudina mūs nepadoties,” norāda Kristaps.  

Kā uzsver profesors A. Vētra, kurš deviņdesmitajos gados radīja Latvijā pirmo fizioterapijas studiju programmu un nu stāv arī pie digitālās rehabilitācijas šūpuļa, patlaban COVID-19 visā pasaulē diktē vajadzību pēc attālinātas medicīnas pakalpojumiem, un turpmāk pieprasījums arī pēc virtuāliem rehabilitācijas risinājumiem tikai pieaugs. Profesors lepojas, ka viņa vadītās laboratorijas pētnieku darbs palīdzējis šim digitālajam asistentam uzaudzēt muskuļus un attīstīt savu mākslīgā intelekta bāzi, kļūstot ērtākam, saprotamākam un piemērotākam cilvēkam, kura dzīvē ienācis insults. Taču vēl viens lepnumu raisošs šīs sadarbības iznākums ir publikācija starptautiskajā zinātniskajā žurnālā Disability and Rehabilitation: Assistive Technology. “Jebkura pētījuma akadēmiskās ambīcijas ietver publikāciju starptautiski citējamā žurnālā, un nu par Latvijas rehabilitologu un jaunuzņēmuma varēšanu varēs lasīt pētnieki visā pasaulē,” noslēdz pētījuma vadītāja G. Bērziņa.

Atbalstu projekta administratīvajos procesos nodrošināja RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts.