Pārlekt uz galveno saturu
Vitālie kapitāli

Piezīmes no Eiropas Sociālo antropologu asociācijas (EASA) rīkotā semināra par vides antropoloģiju.

2019. gada augustā es sāku pēcdoktorantūras projektu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) Vitālo kapitālu salīdzinājums: smiltsērkšķu un aveņu globālās vērtību ķēdes antropoloģiskā analīze, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Latvijas Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts 1.1.1.2/VIAA/2/18/271. Šeit es izmantošu iespēju paust pārdomas par šī pētījuma empīrisko, teorētisko un metodoloģisko aspektu pilnveides norisi.

 

PostDoc.png

Project No.1.1.1.2/VIAA/2/18/271, Agreement No. 9.-14.5/87

Gribu sākt ar dažām atziņām, ko guvu iedvesmojošā darbseminārā par vides antropoloģijas jautājumiem, kas norisinājās Ķelnē 2019. gada 12.–13. decembrī. Vispirms tas mani iedvesmoja sekot līdzi šīs jomas nākotnes ģenealoģijām un to mijiedarbībai. Daži no prezentācijās un debatēs minētajiem prekursoriem un idejām man kā politiskās un ekonomiskās antropoloģijas vides pārzinātājam bija ļoti labi zināmi, savukārt daži vēl nebija izzināti. Tādējādi es nekavējoties atpazinu atsauces uz politisko ekoloģiju, kulturālo materiālismu, zinātnes un tehnoloģijas pētījumiem, marksisko feminismu un manis veikto lauksaimniecības un pārtikas globālās preču ķēdes analīzi. Ar nepacietību gribēju uzzināt vairāk, piemēram, par etnobotāniku, ko pēta Radžs Puri (Raj Puri) no Kentas Universitātes.

Darbseminārs bija veltīts vides antropoloģijas tagadnei un nākotnei. Kādu ieguldījumu mēs varam dot klimata pārmaiņu izpratnes veicināšanā? Kā mēs, ievērojot kritiskās solidaritātes principus, varam atbalstīt vides aktivitātes? Pirms meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, nepieciešams definēt atsevišķus jēdzienus. Kas ir vides antropoloģija? Kā mēs, antropologi, mēdzam teikt, “tas ir sarežģīti”. Precizējot, abi šo vārdu savienojumu veidojošie jēdzieni – “vide” (environmental) un “antropoloģija” – nav definējami vienkārši. Apzīmētājs “vide” plašākā nozīmē attiecas uz pasauli, bet šaurākā nozīmē – uz fizisko, materiālo, sociālo un kultūras ainavu, kur dzīvo cilvēki un dzīvnieki. Bet jēdziens “ekoloģisms” (environmentalism) ir saistīts ar vides aizsardzību, vides aktīvistu darbību. Es jau iepriekš minēju antropoloģijas sarežģīto ģenealoģiju. Mēs esam sociālo zinātņu “iekšdisciplīna” (indiscipline), kā reiz mūsu galveno spēku raksturoja Džons Komarofs (John Comaroff). Kaut gan mēs, praktiķi, reti esam par kaut ko vienisprātis, viens aspekts vairumam antropologu ir kopīgs – mūsu teorētiskā orientācija uz antropoloģiju un mūsu metodoloģiskā apņēmība pamatot savus atradumus etnogrāfijā.

Darbsemināru prasmīgi organizēja Aeta Anniste (Aet Annist) no Tallinas Universitātes un divi Ķelnes pārstāvji Francs Krauze (Franz Krause) un Mihaela Hauga (Michaela Haug). (programma).

Rīkotāji bija uzaicinājuši trīs iedvesmojošus referentus: Mihaelu Bolligu (Michael Bollig) (Ķelne), Liānu Čua (Liana Chua) (Brunela Universitāte, Londona), kā arī Danu Podjedu (Dan Podjed) (Ļubļana). M. Bolligs savā prezentācijā vispirms lejupejošā, tad augšupejošā virzienā sniedza ieskatu savā nesenajā darbā politikas konsultāciju un politikas zinātnes jomā saistībā ar vides pārmaiņām un vides antropoloģiju. Viņš to pretstatīja grupas veiktajam lauka darbam Dienvidāfrikas dabas parkos. Savukārt L. Čua iepazīstināja ar saviem Indonēzijas orangutanu aizsardzības aktīvistu pētījumiem. Galveno uzmanību viņa pievērsa infrastruktūras veidošanai (viņa izmantoja terminu “tehnoloģijas”) un “harizmātiskās faunas”, piemēram, orangutanu pārvēršanai par rūpju objektiem, lai visbeidzot uzskatītu par nepieciešamu tos aizsargāt. Visbeidzot D. Podjeds prezentēja savus lietišķās antropoloģijas projektus, tostarp arī to, kurā viņa komanda izveidoja lietotni, kas sekmīgi mudina Eiropas pilsētu iedzīvotājus staigāt, braukt ar velosipēdu un lietot sabiedrisko transportu personīgo automobiļu vietā.

Darbsemināram bija pieteikušies daudz vairāk interesentu, nekā organizatori varēja uzņemt, un tas liecina par to, ka pasākums ir rīkots tieši laikā. Lai palielinātu prezentāciju skaitu, rīkotāji pielietoja Pecha Kucha metodi. Šī bija pirmā reize, kad es uzstājos šādā veidā. Pecha Kucha formāts nosaka: katrs runātājs prezentē slaidrāde ar 20 PowerPoint attēliem. Tiek iestatīts automātiskais taimeris, kas maina attēlus ik pēc 20 sekundēm. Bez žēlastības jūsu laiks ir beidzies pēc sešām minūtēm un 40 sekundēm (jāatzīst, ka beigās mēs ar pateicību saņēmām 20 papildu sekundes). Šādā veidā bija iespējams ietilpināt aptuveni trīsdesmit prezentācijas četrās grupās, kurās tika aplūkoti četri jautājumi: 1) kādu ieguldījumu mēs varam sniegt, 2) kā mēs varam likt sevi sadzirdēt vai pamanīt mūsu klātbūtni, 3) kas ir (nav) bijis iedarbīgs, 4) iedvesma un nākotne.

Savā prezentācijā ar nosaukumu Aveņu audzētāju izlietie sviedri es izklāstīju savus apsvērumus par pirmo tematu – kādu ieguldījumu mēs varam dot.

sweat_of_raspberries_presentation.png

Mani novērojumi lauka darbā, pētot aveņu audzētājus un tirgotājus Serbijā, Bulgārijā, Ungārijā un Latvijā, liecina, ka vides pārmaiņas bieži minēts kā nozīmīgs faktors globālās vērtību ķēdes pārveidē. Avenes aug kontinentālā klimata mežu zonā, apgabalos, kur ziemas ir sniegotas un vasaras mēreni siltas. Temperatūra, kas pārsniedz 30 grādus, pazemina kvalitāti. Serbijas paugurainajos un mežiem klātajos dienvidrietumos, kas bija mana galvenā antropoloģiskā pētījuma vieta un kur ar aveņu audzēšanu nopietni nodarbojas jau kopš 20. gadsimta 70. gadiem, klimata faktori kādreiz bija konkurences priekšrocība. Taču pēdējā laikā audzētāji arvien biežāk pieredz tādas klimata novirzes kā krusu, sausumu, lietusgāzes un intensīvus sausuma un karstuma periodus, kas kaitē augiem. Rezultātā notiek plašas krīzes laika diskusijas par novākto augļu samazināto izmēru (un svaru) un arī kvalitāti (stingrību). Tātad kādā mērā klimata pārmaiņas vainojamas kvalitātes kritumā, un kā to novērst? Kā izvērtēt citu iesaistīto faktoru mainīgo ieguldījumu (mazāk roku darba, vairāk insekticīdu, pesticīdu, mākslīgā mēslojuma) un pieaugošo konkurenci, ko rada ekonomikas ar vēl zemākām darbaspēka izmaksām? Visbeidzot – vai mēs esam liecinieki tikai “normālai tirgus parādībai”, kur cenu svārstības spēcīgi ietekmē piedāvājumu un pieprasījumu? Sākot ar vairāku vērtību pieeju, es aplūkoju iespējas un ierobežojumus, sniedzot konsultācijas organiskas, integrētas un uz augļu svaigumu orientētas aveņu audzēšanas sistemātiskā ieviešanā Serbijā, kas “eiropeizējas”’.

Manuprāt, atbildei ir jābūt kompleksai, un šīs atbildes sašķelšana “replikās” vai vienkāršs, tiešs padoms ir bīstams. Pirmkārt, šajā jomā jau izskan vairāki viedokļi saistībā ar dažādām “vērtību kārtībām”, kas atspoguļo kompetentu un iesakņojušos kritiku vides jomā. Tādējādi par jautājumiem, kas skar aveņu audzēšanas nozari, es intervēju jaunos lauksaimniecības zinātniekus, kuri ieteica stingrāku vides normu un jaunu lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešanu. Savukārt pieredzējušie zinātnieki uzsvēra lauka izmēra samērīgumu ar mājsaimniecības darba iespējām, lauka izvēli, kūtsmēslu lietošanu un ravēšanu. Kooperatīvi izteicās par labu lielākam valdības atbalstam nozares regulēšanā, un kāds ekoloģiskais lauksaimnieks minēja augsnes kvalitātes atjaunošanas lietderību un ražīgumu “integrētākās ekonomikās”, atspoguļojot aprites ekonomikas pieeju. Taču šo viedokļu apkopošana un diplomātiska izklāstīšana lēmumu pieņēmējiem (kā to būtu vēlējies Latūrs (Latour)) nav viegls uzdevums. Es vairāk sliecos piekrist Annai Čingai (Anna Tsing), kura parāda, kā mūsu jomas veido konfliktējošas un pretrunīgas nostājas un procesi, kuri izraisa to “svārstības” un no tām izrietošās pārvērtības.

Šeit es gribētu citēt paneļdiskusijas par iedvesmu dalībnieku Arvīdu van Deimu (Arvid van Dam) no Līdsas: “Ieņemt nostāju vēl nenozīmē nostāties kāda pusē.” Ko tas nozīmē? Antropoloģiskā nostāja ir veidota triādē: intensīvs etnogrāfiskais lauka darbs, antropoloģiskā domāšana un pētnieka nostāja un izvēle. Reizēm apzināta izvēle ir nostāties kādā no pusēm, kā to darījusi mūsu kolēģe Milēna Bagdarasjana (Milena Bagdasaryan) (Erevāna). Viņa mūs iedvesmoja, pastāstot par zelta raktuves projekta antropoloģiju Armēnijā, lai mēs paustu solidaritāti ar Džermukas iedzīvotājiem un aicinātu Armēnijas valdību saglabāt Amulsāra vidi.

Save_Almusar.jpg