Pārlekt uz galveno saturu
Jaunais pētnieks
Pētniecība
Studentiem

Kristīne Langiša ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmas Tiesību zinātne 3. kursa studente. Viņa ir izstrādājusi zinātniski pētniecisko darbu Higiēnas prasības tetovēšanas salonos un to izpildes tiesiskie aspekti.

Kristine-Langisa-rsu-lead.jpg

Darba vadītāja: Juridiskās fakultātes pasniedzēja Santa Ašnevica-Slokenberga.

Darbs tika prezentēts RSU studentu zinātniskajā konferencē 16. martā un starptautiskās žūrijas vērtējumā ieguva 1. vietu.

Kristīne Langiša par darba tēmas izvēli: "Kad bija nepieciešams izvēlēties, kurā nozarē tiks rakstīts pēdējais studiju darbs, skaidri apzinājos, ka tas būs medicīnas tiesībās, tomēr konkrētas vīzijas par tematu nebija. Darba tēma tika izvēlēta, ņemot vērā pētnieciskā darba vadītājas ieteikumu par to, ka tur, iespējams, būšot ko pētīt. Kā vēlāk izrādījās, šajā nozarē tik tiešām ir ko pētīt un pašlaik tas ir aktuāli."

Kā liecina Eiropas Slimību un kontroles centra dati, 10 % no kopējās populācijas ir inficējusies ar vīrushepatītu C, veicot tetovēšanas, pīrsinga vai citas invazīvas kosmētiskās procedūras (izmantotais avots – Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma anotācija). Ņemot vērā instrumentu daudzveidību un ķīmisko elementu esamību šādu procedūru veikšanas laikā, persona tiek pakļauta lielam infekciju iegūšanas riskam, piemēram, vīrushepatītam B, C un HIV.

Kristine-Langisa02-rsu-lead.jpg

Latvijas Republikā līdz 2016. gada 1. janvārim nepastāvēja atsevišķs normatīvais regulējums, kas reglamentētu higiēnas prasības tetovēšanas salonos. Pastāvēja viens kopējs regulējums, kurš galvenokārt tika veidots, ņemot vērā kosmētiskajā kabinetā veicamās procedūras, kas atšķiras no tetovēšanas salonos sniegtajām. Nedz Eiropas Padomes, nedz Eiropas līmenī nepastāv regulējums, kas pilnvērtīgi aizsargātu šo jomu, tādējādi cilvēku veselība un dzīvība tiek pakļauta riskam, rezultātā tiek pārkāptas viņu tiesības uz veselības aizsardzību.

Lai personas tiktu pilnvērtīgi aizsargātas, Eiropas Padomes un Eiropas Savienības līmenī jāizstrādā normatīvie akti, kas paredzētu vienādus drošības standartus higiēnas prasību jomā tetovēšanas salonos. Standartu un kopēju normatīvo aktu izveidošana samazinātu augsto saslimšanas risku ar infekcijas slimībām, nodrošinot personas pamattiesību pilnvērtīgu realizāciju.