Kāpēc studēt rezidentūrā RSU? Atbild topošās ginekoloģes, dzemdību speciālistes
Ceturtdien, 9. martā, pulksten 15.00 RSU Dzirciema ielā 16, 1. auditorijā, tiek gaidīti Medicīnas fakultātes 5. un 6. kursa studenti uz sarunu par studijām rezidentūrā ginekologa, dzemdību speciālista specialitātē. Pirms tikšanās par savu pieredzi stāsta RSU 4. studiju gada rezidente Olga Boka (bāzes slimnīca –PSKUS) un 2. studiju gada rezidente Laura Keiša (bāzes slimnīca – Rīgas Dzemdību nams).
Kāpēc izvēlējāties ginekoloģijas specialitāti?
Olga Boka (O. B.): 3. studiju gadā sāku apmeklēt Ginekoloģijas asociācijas sēdes un 4. studiju gadā pamanīju, ka neapzināti visos studiju kursos meklēju saistību ar sieviešu veselību vai grūtniecību. Tā pamazām manī nostiprinājās pārliecība, ka tieši dzemdniecība un ginekoloģija būs īstā izvēle.
Laura Keiša (L. K.): Sākot studijas, zināju, ka vēlos ķirurģisku profesiju. 2. kursā embrioloģijas laikā šķita, ka nav nekā brīnumaināka par jaunas dzīvības rašanos, un nolēmu, ka vēlos kļūt par neonatalogu. Savukārt šī studiju kursa laikā sapratu, ka daudz vairāk interesē procesi, kas notiek pirms dzimšanas un pats piedzimšanas brīdis, jo tas ir īstais laiks, lai novērstu turpmākās slimības. Tad sekoja ginekoloģijas un dzemdniecības kursi, kuros tikai guvu pārliecību par nākamās profesijas izvēli.
Vai bija viegli iekļūt rezidentūrā? Kā un cik agri sākāt tai gatavoties?
O. B.: Rezidentūrai sāku gatavoties 5. studiju gadā, kad ar kolēģi uzrakstījām darbu RSU studentu zinātniskajai konferencei. Starp 5. un 6. studiju gadu sāku strādāt brīvprātīgo darbu. Man nebija starptautiskas publikācijas, kas sniegtu vairāk punktu, stājoties rezidentūrā, bet studiju gados uzkrātās labās atzīmes un zināšanas to atsvēra.
L. K.: Viegli vai grūti – tie ir ļoti relatīvi jēdzieni. Kas vienam grūts, otram viegls, bet nekas nav neiespējams. Kopš 4. kursa mērķtiecīgi gatavojos – studentu zinātniskie darbi, pulciņš, brīvprātīgais darbs utt. Bet daudz ko izšķir arī veiksme.
Vai esat apmierināta ar studijām rezidentūrā?
O. B.: Studijas rezidentūrā ir aizraujošs process, kur jāatrod balanss starp lekcijām, semināriem (gan universitātē, gan ārpus tās), darbu slimnīcā, papildus darbiem un brīvo laiku. Viegli tas nav, bet noteikti ir tā vērts!
L. K.: Jā, esmu! Šis ir lielo iespēju laiks cik darba un laika pats ieguldīsi, tik stipru pamatu būvēsi savai profesionālajai karjerai.
Kas ir mainījies RSU rezidentūrā, ja varat salīdzināt? Kādi ir uzlabojumi, kas veikti pēdējo gadu laikā?
O. B.: Pēdējo divu gadu laikā rezidentūras programma ir ļoti mainījusies – jaunie kolēģi ir stacionārā ginekoloģijā un dzemdniecībā jau pirmajā studiju gadā. Un, piemēram, manipulācijas, kuras es iemācījos tikai 2. vai 3. rezidentūras gadā, jaunie kolēģi jau veic pirmā gada beigās. Manuprāt, tas dos daudz lielāku pieredzi un pārliecību par savām prasmēm, beidzot rezidentūru.
L. K.: Pagājušajā gadā rezidentūrā manā programmā tika sāktas pārmaiņas, un es jau sāku mācīties pēc jaunās programmas.
Ko varat ieteikt pēdējo kursu studentiem, lai viņi sekmīgāk sagatavotos iekļūšanai un vēlāk arī studijām rezidentūrā?
L. K.: Darīt brīvprātīgo darbu un saprast, vai priekštats un vīzija par profesiju atbilst patiesajai ikdienas dzīvei!
Un nobeigumā – kādi ir jūsu nākotnes plāni?
O. B.: Nākotnē plānoju stādāt stacionārā – dežūrās vai nodaļā ikdienā, to rādīs laiks un iespējas.
L. K.: Strādāt Latvijā, un to darīt tā, lai ikviena mana paciente justos, ka viņas ārsts ir pieredzējis, zinošs un varošs.
