Pārlekt uz galveno saturu
Viedoklis
Ziņas

Katarakta – acs lēcas apduļķošanās – pārsvarā ir gados veciem cilvēkiem. Vienīgais veids, kā palīdzēt kataraktas slimniekam atgūt redzes kvalitāti, ir veikt operāciju. RSU Medicīnas fakultātes Oftalmoloģijas katedras vadītāja un profesore Guna Laganovska stāsta: "Pieaugot sabiedrības dzīvildzei, aug arī pieprasījums pēc kataraktas operācijām. Uz valsts apmaksātu kataraktas operāciju pašlaik rindā jāgaida aptuveni trīs gadi. Pagājušā gada beigās valsts piešķīra papildu līdzekļus šim mērķim, kas ļāva gada pēdējos mēnešos izoperēt vairāk pacientu, nekā sākotnēji bija plānots. Pagaidām saņemtie pozitīvie signāli no Veselības ministrijas liecina, ka tiek plānots papildu finansējums arī šim gadam, kas ļaus ievērojami saīsināt rindas. Tā noteikti ir ļoti iepriecinoša ziņa visiem, kuri gaida rindā. Lai gan vairumā gadījumu pacienti var gaidīt un tas operācijas iznākumu neietekmē, šo cilvēku ikdiena gaidīšanas laikā redzes traucējumu dēļ ir stipri apgrūtināta."

guna-laganovska-rsu-lead.jpg

Kataraktas operācija ir visbiežāk veiktais acu operācijas veids, un Latvijā tā tiek veikta vairāk nekā 10 000 pacientu gadā. Lai gan tā nav no sarežģītākajām acs ķirurģiskajām manipulācijām, tā vairumā gadījumu ļauj atgūt zaudēto redzi un uzlabo pacienta dzīves kvalitāti. Operācijas laikā caur nelielu griezumu apduļķotā lēca tiek aizstāta ar mākslīgu implantu. Parasti pacientam dienas stacionārā pēc operācijas jāpaliek tikai pāris stundu.

Biežāk kataraktas operācija nepieciešama sievietēm, taču tas nav tāpēc, ka dāmām būtu lielāka nosliece uz redzes problēmām. Kungiem ir īsāks vidējais dzīves ilgums, līdz ar to viņi retāk piedzīvo šo tipisko vecuma slimību. Tomēr prof. Guna Laganovska uzsver, ka ir reizes, kad katarakta jāoperē pat 40–50 gadu vecumā, un šādu pacientu skaitam ir tendence pieaugt. Turklāt katru gadu Latvijā ir apmēram 30 gadījumu, kad katarakta tiek konstatēta zīdaiņiem, kuri jau piedzimst ar apduļķotu lēcu. Tam par iemeslu var būt kāda grūtniecības laikā pārslimota infekcija, kā arī ir citi, ne vienmēr izskaidrojami cēloņi. "Pieaugušais parasti operāciju var gaidīt, turpretī bērniem tā tiek veikta nekavējoties," stāsta profesore. "Ja caur apduļķoto lēcu netiek saņemti gaismas signāli, tīklene neattīstās un bērns var neatgriezeniski zaudēt redzi. Tāpēc atgādinām vecākiem, ka, pamanot šķielēšanu vai citas acu problēmas, nepieciešams pēc iespējas ātrāk bērnu parādīt speciālistam."

Dažkārt arī pieaugušajiem operācija tiek veikta steidzami, kad lēca duļķojoties uzsūc šķidrumu un piebriest, līdz ar to pieaug spiediens acī, kas var neatgriezeniski bojāt redzes nervu. Tāpēc pacientiem, kuri gaida rindā operāciju, vēlams regulāri apmeklēt acu ārstu, lai kontrolētu acu spiedienu.

Katarakta parasti attīstās ļoti pakāpeniski, tāpēc redzes traucējumi sākumā var būt minimāli, bet ar laiku tie pastiprinās – redze kļūst miglaina, nedzidra, pelēcīga. Prof. Guna Laganovska: "Pacientu sūdzības var būt ļoti individuālas. Piemēram, ja lēca ir nedzidra, bet tās centrā ir skaidrāks laukums, tad gaismas stari nokļūst līdz tīklenei un pacients kopumā redz labi, operācija nav vajadzīga, taču pietiek ar pāris intensīva apduļķojuma punktiem lēcas centrālajā daļā, lai redze būtu ievērojami traucēta. Tā kā redzes pasliktināšanās notiek samērā ilgā laikā, nereti patiesās kataraktas izraisītās redzes izmaiņas cilvēks aptver tikai pēc operācijas. Pacienti ir stāstījuši, ka, piemēram, pārbraucot mājās pēc operācijas, vecie aizkari pēkšņi šķiet tīri labi, lai gan pirms operācijas bijusi doma tos nomainīt pabalējušā izskata dēļ."

Pārsteidzoši, bet kataraktas operācijas tika veiktas jau pirms mūsu ēras. Toreiz tas tika darīs, lēcu visai primitīvā veidā izspiežot no savas atrašanās vietas. Tiklīdz apduļķotā lēca bija aizbīdīta malā, gaismas stari atkal varēja piekļūt tīklenei un, lai gan ne pārāk skaidri, cilvēks atkal spēja redzēt. Dažkārt tika piedzīvota kataraktas skartās lēcas pēkšņa nobīdīšanās kāda trieciena vai cita iemesla dēļ, kā dēļ radās dažādas leģendas par brīnumainu akluma dziedināšanu.

Kopš tā laika kataraktas ārstēšana ir ļoti attīstījusies, un mūsdienās vairs nav jācer uz brīnumu, drīzāk tiek sagaidīti aizvien jauni zinātnes sasniegumi. Nepārtraukti tiek pilnveidoti implanti, ar kuriem tiek aizstāta lēca. Pašlaik pacienti var izvēlēties mākslīgo lēcu, kas ļaus skaidri redzēt tuvumā, bet miglaini tālumā, vai otrādi, taču nu jau Latvijā ir pieejamas arī progresīvās lēcas, kas vienlīdz labi ļauj redzēt gan tuvumā, gan tālumā. Tiesa, par šādiem lēcu implantiem pašlaik pacientam pašam ir jāpiemaksā un ne visiem tās ir medicīniski piemērotas, taču visticamāk, ka zinātne jau tuvākajā laikā piedāvās vēl piemērotākus jaunās paaudzes risinājumus.

Vai no kataraktas ir iespējams izvairīties? Pārsvarā lēcas apduļķošanās uzskatāma par dabisku novecošanas procesa sastāvdaļu. Liela nozīme ir iedzimtībai – ja katarakta bijusi kādam no vecākiem, pastāv lielāka varbūtība, ka līdzīgā vecumā tā attīstīsies arī pēcnācējiem. Ir izpētīti atsevišķi cēloņi, kas kataraktu var izraisīt arī agrīnā vecumā, – acs traumas, cukura diabēts, atsevišķu medikamentu blaknes, kā arī ilgstoša uzturēšanās spilgtā saulē. Minētos faktorus gan ir visai grūti ietekmēt, izņemot pēdējo. Saulesbriļļu lietošana var mazināt kataraktas veidošanās risku, taču svarīgi ir pārliecināties, vai brillēm ir ultravioleto staru filtrs. Ja šī aizsargfiltra nav, labāk saulesbrilles vispār nelietot, jo aiz aptumšotajiem stikliem acs jūtas komfortā, zīlīte nesašaurinās, līdz ar to spilgtās gaismas stari iekļūst acs iekšienē un to bojā. Par ļoti bīstamu acs veselībai uzskatāma arī sarkanās lāzergaismiņas spīdināšana acīs, ko nereti spēlējoties mēdz darīt bērni. Šī gaisma ir ļoti koncentrēta un var nopietni kaitēt redzei. Prof. Guna Laganovska uzsver: "Runājot par kataraktu un ne tikai, ļoti svarīgi ir uzturēt labu vispārējo acu veselību. Laikus jārisina un jānovērš dažādu slimību attīstīšanās. Tāpēc līdz 60 gadu vecumam acu ārstu ieteicams apmeklēt vismaz reizi 2–3 gados, bet pēc šī vecuma – reizi gadā."