Krievijas un Ukrainas politiskais konteksts saistībā ar "Eirovīziju"

Nule kā mediji ziņoja, ka Ukrainas Drošības dienests pieņēmis lēmumu uz trim gadiem aizliegt Ukrainā iebraukt Krievijas okupēto Krimu apmeklējušajai Jūlijai Samoilovai, kuru Krievija izraudzījusies dalībai Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas šogad notiek Kijevā. Rīgas Stradiņa universitātes lektors, bakalaura studiju programmas Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas vadītājs, ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis skaidro šī lēmuma kontekstu. 

Viņš norāda, ka "Krievija jau pēc 2016. gada Eirovīzijas konkursa paziņoja, ka tā varētu boikotēt šā gada Eirovīzijas konkursu, jo, pēc viņu amatpersonu domām, Eirovīzija bija kļuvusi par politisku pasākumu. Pēc pēdējo dienu notikumiem vairāk izskatās, ka Krievija šo izvēli ir pārvērtusi ļoti apzināti plānotā politiskā operācijā – pirmkārt, jau skatoties uz veidu, kā tika izvelēta Krievijas pārstāve. Tas notika slēgti, un to darīja šaura cilvēku grupa. Otrkārt, jau pirms tam bija zināms, ka Krievijas pārstāve varētu netikt ielaista Ukrainā Krimas apmeklējuma dēļ. Treškārt, pārstāves invaliditāte kalpoja par papildu faktoru ietekmei. Tas viss ļauj Krievijai pēc Ukrainas atteikuma ielaist dziedātāju Jūliju Samoilovu tās teritorijā parādīt Ukrainu gan kā nedemokrātisku valsti, gan kā valsti, kas nepieder Eiropas vērtībām, gan, ņemot vērā šo invaliditātes faktoru, arī kā valsti, kas nav cilvēcīga."

"Ar nožēlu jāsaka, ka par lielāko ķīlnieci šajā pasākumā ir kļuvusi pati dziedātāja," atzīst M. Cepurītis.