Mīti un realitāte: par piena zobu tīrīšanu un fluorīdu

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas fakultātes Terapeitiskās stomatoloģijas katedras vadītājas asociētās profesores Andas Brinkmanes skaidrojums par trim mītiem, kas saistīti ar piena zobu tīrīšanu un fluorīda kaitīgumu.

1. mīts. Bērnam piena zobi nav jātīra un jālabo – tie tāpat izkritīs

Realitāte. Piena zobiem ir liela nozīme pastāvīgo zobu veidošanās procesā un attīstībā:

1) piena zobu saglabāšana un veselība ir svarīga, lai bērnam attīstītos svarīgas runas un zobu funkcijas:

bērns iemācās pareizi runāt un veidot visas skaņas;

piena zobi saglabā vietu pastāvīgajiem zobiem un ir nepieciešami normālai žokļu attīstībai un augšanai;

ja pirmos zobus pāragri zaudē, ir iespējamas ortodontiskas komplikācijas;

2) vesels un skaists ārējais veidols palīdz veidoties drošai un pārliecinātai personībai;

3) bojāti piena zobi ir infekcijas risks pastāvīgo zobu aizmetņiem.

Līdzko izšķiļas pirmais zobs, parādās arī kariesa draudi. Zobi jāsāk tīrīt tad, kad mutē parādās pirmā mazā zoba maliņa.

2. mīts. Kamēr bērnam ir piena zobi, vest pie zobu higiēnista nav nepieciešams

Realitāte. Zobu higiēna bērnam būtu jāveic reizi pusgadā, sākot no 2,5 gadu vecuma. Higiēnists apskatīs bērna zobiņus, notīrīs zobus ar birstīti un zobu pastu, tad pārklās ar fluorīda gēlu. Svarīgākais ir nevis procedūra, bet audzinošais moments: higiēnists pastāsta vecākiem un bērnam, kā zobi jātīra un arī izskaidro, ko viņi var darīt, lai bērna zobi būtu veseli. Bērns arī pierod, ka viņa zobi ir jākopj – atšķirībā no gaužām nevēlamas pirmās pieredzes ar caura, sāpoša zoba labošanu, kas uz mūžu var radīt nepatiku pret visiem ļaudīm baltajā halātā.

3. mīts. Fluorīdi kaitīgi mūsu veselībai – zobu pastas ar fluorīdu nav ieteicamas

Realitāte. Pieeja fluorīdus saturošiem līdzekļiem ir daļa no pamata cilvēktiesībām uz veselību. Zobu pasta kā lokālais fluorīdu līdzeklis uzrāda vislabāko spēju kavēt kariesa attīstību, nodrošinot emaljas remineralizāciju.

Kaut arī agrīna emaljas demineralizācija nav pamanāma ne klīniski, ne radioloģiski, ne ar citām kariesa diagnostikas palīgierīcēm un tai netiek piešķirta klīniska nozīme, ķīmiski kariozais bojājums sākas brīdī, kad normālā minerālvielu apmaiņa tiek traucēta, un pārsvarā notiek demineralizācija. Šādu agrīnu bojājumu ārstēšanai svarīgi ievērot divus principus: 1) mazināt etioloģisko faktoru – zobu aplikumu, un tā sastāvā esošo baktēriju biofilmu un 2) palielināt remineralizējošo vielu daudzumu – fluorīdu koncentrāciju.

Šos abus principus var nodrošināt zobu tīrīšana ar fluorīdus saturošu zobu pastu, tādēļ arī šāda fluorīdu uzņemšana pēdējo divdesmit gadu laikā arvien vairāk tiek pierādīta kā visefektīvākā. Turklāt pierādīts, ka, lietojot fluorīdu saturošu zobu pastu divas reizes dienā, kariesa intensitāte nepieaug, pat uzņemot fermentējamos ogļhidrātus līdz piecām reizēm dienā.