Skip to main content
Lepojamies!
Atzinība
Intervijas
Rezidentūra
Studentiem

Septembra beigās Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras profesore un neiroloģe Ināra Logina saņēma pirmā latviešu izcelsmes dabas zinātnieka, ārsta, farmaceita un profesora Dāvida Hieronīma Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu neiroloģijā un algoloģijā jeb sāpju medicīnā.

Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks kopš 1979. gada. Šajos gados Ināra Logina docējusi dažādus studiju kursus, piemēram, Aktuālas neiroloģijas problēmas, Neiroloģija un neiroķirurģija, Nervu slimības un Sāpju medicīna, bet pašlaik pedagoģiskais darbs vairāk tiek veltīts sāpju medicīnas kursiem studentiem un rezidentiem – topošajiem algologiem.

Profesores pētnieciskās intereses bijušas saistītas ar difteriju, ērču encefalītu, perifērās nervu sistēmas slimībām, muguras sāpēm, neiroinfekcijām, sāpju terapiju onkoloģijā, izlaušanās sāpēm, neiromuskulārajām slimībām u. c., veidojot rakstus, grāmatas un brošūras.

Inara_Logina03-lead.jpg

Dzīvē vissvarīgākais viņai allaž ir bijušas labas attiecības un tīra sirdsapziņa. "Man ir ļoti izteikta taisnīguma sajūta, es nevaru pateikt pret savu sirdsapziņu. Citreiz gan es noklusēju, kad negribas saasināt attiecības, taču tas nav labākais komunikācijas veids. Manā dzīvē ir pierādījies, ka nekas nekur nepazūd, viss nāk atpakaļ – gan labais, gan sliktais. Neesmu, protams, bez grēka, bet tas nav bijis tīšām vai apzināti."

Brīvajā laikā jaunībā viņa šuva sev un bērniem apģērbu, tagad patīk rušināties piemājas dārziņā un kopt puķes. "Tā es zināmā mērā relaksējos," saka profesore. Vēl Inārai Loginai patīk labs kino un klasiskā mūzika, bet spēku dzīvot un strādāt dod "pati dzīve".

Jūs bijāt viena no pirmajām Latvijā, kura aizsāka asu un hronisku sāpju pētniecību un izstrādāja to mazināšanas metodes. Kāds bija šis sākums?

Padomju laikā bija iegājies tā, ka par sāpēm vairāk atbild neirologi. Man nemaz nebija mērķis pievērsties sāpju medicīnai, taču mans skolotājs un priekšgājējs Stradiņa slimnīcā, Neiroloģijas klīnikas vadītājs prof. Juris Bērziņš, kurš bija Latvijas Sāpju izpētes biedrības dibinātājs un sāpju medicīnas aizsācējs Latvijā, man uzticēja šo lietu turpināt. 1993. gadā es viņu nomainīju klīnikas vadītāja amatā un soli pa solim pievērsos sāpju medicīnai. Pirms tam 15 gadus strādāju Gaiļezera slimnīcā.

Sākumā bija Latvijas Sāpju izpētes biedrība, tad 2003. gadā tika apstiprināta sāpju medicīnas papildspecialitāte – algoloģija. 2013. gadā RSU tika izveidota rezidentūra algoloģijā un sākās speciālistu sagatavošana un sertificēšana. Starp citu, jau trešo gadu šajā rezidentūras apakšspecialitātē RSU ir valsts apmaksātas studiju vietas.

Sākotnēji sāpju medicīnā no manas puses tas vairāk bija organizatoriskais darbs – izpratnes un priekšstata radīšana par sāpju medicīnu. Tagad praktisku palīdzību pacientiem ar sāpēm sniedz jau daudzi sāpju medicīnas centri, klīnikas, kabineti. Domājām par to, kā sniegt palīdzību multidisciplināri un multimodāli. lai neatkārtotu citu valstu kļūdu, kad par sāpju mazināšanu utt. atbild tikai anesteziologs. Mēs veidojam komandu, kurā kopā ar anesteziologiem strādā neirologi, psihologi, rehabiliotologi u. c. un kurā visi zina, ko katrs var palīdzēt konkrētajā situācijā.

Kaut arī pēdējos piecpadsmit gadus paralēli esmu darbojusies gan neiroloģijā, gan sāpju medicīnā, pirms tam vairāk bija darbs un pētniecība neiroloģijā, tā ka Grindeļa balva ir kā apliecinājums par manis paveikto arī neiroloģijā.

Daudz laika esat veltījusi, lai pētītu un izprastu sāpes. Kāds ir svarīgākais secinājums par sāpēm?

Sāpes vienlaikus ir slimības simptoms un ciešanas, neatkarīgi no tā, kas tās ir par sāpēm. Un tad galvenais ir saņemt medicīnisko palīdzību, sapratni un atbalstu.

Vai taisnība, ka sievietēm ir augstāks sāpju slieksnis nekā vīriešiem?

Nē, tieši otrādi, pētījumi liecina, ka sievietes ir jutīgākas. Varbūt viņas sāpes var ilgāk izturēt, bet ir pierādīts, ka lielākajai daļai sieviešu sāpju slieksnis ir zemāks nekā vīriešiem.

Mūsdienu sabiedrība par daudz un nepamatoti lieto pretsāpju līdzekļus. Kā, jūsuprāt, būtu labāk rīkoties, kad, piemēram, moka galvassāpes, – paciesties vai tomēr dzert pretsāpju tableti?

Nē, ciesties nedrīkst, jo tad sāpju sistēma izsīkst arvien vairāk un vairāk. Noteikti ir jāizrunājas ar ārstu, jo katrai situācijai būs atšķirīga pieeja un ārstēšana. Jo medikamentu atkarīgas sāpes, piemēram, galvassāpes, ir reāla problēma.

Kāpēc izvēlējāties studēt medicīnu?

Es nezinu atbildi uz šo jautājumu… Joprojām nesaprotu, kāpēc man bija tāds klikšķis. Rados mums mediķu nebija, un nebija arī kāda piemēra, kam gribētu līdzināties, taču kopš 6. klases zināju, ka būšu ārste.

Kādas ir atmiņas par studiju laiku Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – RSU)?

Tas bija skaists laiks! Jaukas atmiņas ir gan par mācībām, gan par ballēm un studentu pasākumiem, par darbu studentu celtnieku vienībās vasarās. Bija dažādi grupas pasākumi, arī ēverģēlības darījām. Patika prakses rajonu medicīnas iestādēs. Tur vēroju, kā dakteri strādā. Ļoti spilgti prātā palikusi pirmā redzētā kādas pacientes nāve prakses laikā…

Inara_Logina_rsu_prof-01-lead.jpg

Prof. Ināra Logina, apskatot šo foto no RSU muzeja krājuma, domā, ka tas ir kadrs no 20. gs. 70. gadu beigām vai 80. gadu sākuma, kur viņa uzstājas kādā no Rīgas Medicīnas institūta konferencēm pašas šūtā kostīmā.

Kādus trīs gadus mums bija kara medicīna, un bija studiju kurss, kas saistīts ar farmakoloģiju un kurā bija ļoti stingrs pasniedzējs. Atceros, ka cītīgi visu esam samācījušies un dodamies agrā sestdienas rītā uz eksāmenu, bet mums visai grupai iedod automātisko ieskaiti, un kur tu tagad 9.00 no rīta Rīgā atradīsi kafejnīcu, kur ieiet to nosvinēt. (Smejas.)

Vispār grupasbiedri gadu gaitā kļūst par tādiem kā pusradiniekiem uz visu mūžu. Studiju laikā oktobrī Skolotāju dienā gājām ciemos pie grupasbiedra mammas skolotājas un darījām to vēl ilgus gadus pēc studiju beigšanas. Mums šovasar bija lieliska kursabiedru balle – 40 gadu pēc absolvēšanas.

Esmu dzimusi Rēzeknē, bērnību pavadīju Saldū, tāpēc Rīgā studējot visus sešus gadus dzīvoju kopmītnē Mārupes ielā 17. Tā bija 161. istabiņa.

Kāpēc izvēlējāties neiroloģiju?

Neiroloģija zināmā mērā ir drūma disciplīna, jo ir daudz slimību, kur nevaram pacientu kardināli izārstēt īsti palīdzēt, taču jau kopš studiju 2. vai 3. kursa mani fascinēja tas, ka pēc simptomiem precīzi var noteikt diagnozi – kur ir bojājums smadzenēs, kā tas izpaužas utt. Turklāt jau 1. kursa beigās paralēli studijām sāku strādāt – vispirms par sanitāri un tad par māsu. Strādāju dežūrās naktī. Sākumā biju sanitāre gastroenteroloģijā, bet par māsu strādāju Rīgas 1. slimnīcas Neiroloģijas nodaļā, kur redzēju smagos slimniekus un ārsta darbu. Ceļš uz neiroloģiju līdz ar to jau laikus bija skaidri iezīmēts.

Inara_Logina_rsu_prof-03-lead.jpg

"Šeit es jau esmu Rīgas Medicīnas institūta pasniedzēja. Pagājušā gadsimta 80. gadi," atceras Ināra Logina. Foto no RSU muzeja krājuma

Kas jums labāk patīk – vadīt nodarbības studentiem, strādāt pētniecībā vai būt ārstei?

Grūti viennozīmīgi atbildēt, tomēr pirmajā vietā lieku ārstniecisko darbu. Es vienmēr esmu bijusi ārste. Šis darbs ir sagādājis vislielāko gandarījumu. Man arī patīk strādāt ar studentiem. Jaunieši ir kolosāli! Mūsdienās viņi ir motivētāki, neskatās tikai sienā… Nevar teikt, ka man nepatīk pētniecība, tomēr tai atliek vismazāk laika.

Kas, jūsuprāt, ir labs ārsts?

Vērtīgākā laba ārsta īpašība ir empātija – spēja uzklausīt, saprast, pieņemt un būt gatavam pacientam palīdzēt. Cilvēkā ir jāieklausās, viņš ir jājūt, un tas palīdz saprast, kas viņam sāp vairāk – miesa vai dvēsele. Esmu pārliecinājusies savā praksē, ka sāpes, piemēram, no fiziskās traumas, būs spēcīgākas, ja cilvēku nomāc raizes, aizvainojums, nelaimes…

Otra svarīga lieta ir zināšanas. Lai ārstam ir pietiekams akadēmisko zināšanu dziļums! Turklāt pacients ātri atšifrē, ja ārsts nezina.

Inara_Logina08-lead.jpg

Vai ir kas tāds, ko jūs varat mācīties no jaunās paaudzes – no topošajiem ārstiem?

Protams, ļoti daudz! Medicīna visu laiku attīstās, un man nav kauns pateikt rezidentam, lai viņš kādu faktu pats sameklē internetā. Turklāt medicīnas jomās, kas nav mans ikdienas darbs un ar ko neesmu cieši saistīta, viss mainās. Nekautrējos rezidentam pajautāt par aktuālāko ķirurģijā vai onkoloģijā, jo viņš taču tikko ir beidzis universitāti un zina aktuālāko informāciju.

Daži fakti par Ināru Loginu

  • 1977. gada RSU (toreiz – Rīgas Medicīnas institūts) absolvente
  • Kopš 1979. gada Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks
  • 1988. gadā iegūts medicīnas doktora grāds
  • Kopš 2006. gada Latvijas Zinātņu padomes eksperte medicīnā
  • Kopš 2008. gada Rīgas Stradiņa universitātes profesore
  • No 2009. līdz 2016. gadam Veselības ministrijas galvenā speciāliste neiroloģijā
  • No 2002. līdz 2015. gadam Latvijas Sāpju izpētes biedrības prezidente, kopš 2015. gada – viceprezidente
  • No 1992. līdz 2005. gadam Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītāja
  • Pašlaik Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sāpju aprūpes nodaļas konsultante
  • Vairāk nekā 350 publikāciju autore un līdzautore
  • Bijusi vadītāja sešām disertācijām
Rīgas Stradiņa universitātes mājaslapā 2013. gadā tika aizsākts interviju cikls Lepojamies!. Tās ir sarunas ar mūsu kolēģiem, studentiem un absolventiem, kas veikuši kādu atklājumu vai guvuši nozīmīgus sasniegumus pētniecībā, saņēmuši plašu atzinību vai kādu apbalvojumu.