Pētījums par Baltijas valstu drošības vidi
3. jūlijā Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Māris Andžāns aizstāvēs promocijas darbu Drošībiskošanas loma reģionālās drošības kompleksu noteikšanā: Baltijas valstu gadījums (2004.–2013. gads).
Promocijas darbā analizēti valstu reģionālās drošības teorētiskie aspekti un to attiecināšana uz Baltijas valstīm kopš to pievienošanās NATO un ES līdz pagājušā gada nogalei.
Analizējot drošībiskošanas teoriju, tiek aplūkota drošības jautājumu subjektīvā daba – kā jautājumi kļūst vai nekļūst par drošības jautājumiem? Vai drošības jautājumi objektīvi uzskatāmi par drošības jautājumiem, vai arī tie ir nepamatoti drošībiskoti? Kādas ir drošībiskoto jautājumu atdrošībiskošanas iespējas, un vai vispār atdrošībiskošana ir vēlama?
Pētījuma hronoloģiskās robežas neietver jaunākos notikumus Ukrainā un aplūko laika periodu, kurā Latvija, Lietuva un Igaunija Rietumos bieži uztvertas kā paranoidāli rusofobas valstis, kuras neadekvāti augstu novērtē Krievijas draudus.
Pētījums parāda, ka Baltijas valstu un Krievijas savstarpējā draudu uztvere ir bijusi atkarīga tieši no Krievijas, kas Baltijas valstis kā NATO un ES dalībvalstis uzlūko kā savu drošības apdraudējumu, kas savukārt izraisa Krievijas drošībiskošanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Baltijas valstis ir daļa no NATO/ES – Krievijas reģionālās drošības kompleksa. Tālākā starpvalstu attiecību atdrošībiskošana un attālināšanās no Krievijas drošības kompleksa daļas ir atkarīga tieši no Krievijas.
