Pētījums par eitanāziju juridiskajā zinātnē
6. jūnijā Rīgas Stradiņa universitātes Juridisko zinātņu promocijas padomes atklātajā sēdē Armens Gabrieljans (Armen Gabrielyan) aizstāvēs promocijas darbu Eitanāzijas fenomens krimināltiesiskajā, kriminoloģiskajā un medicīniski bioloģiskajā aspektā.
Mūsdienās eitanāzija ir viens no pretrunīgākajiem jautājumiem nacionālajās un starptautiskajās tiesībās. Starptautiskajās tiesībās tam nav skaidra nosaukuma, un nav arī skaidras attieksmes pret to. Taču daudzās pasaules valstīs apspriež eitanāzijas legalizācijas jautājumu, jo tiesu prakses trūkums atstāj neatrisinātus vairākus jautājumus.
Eitanāzija attiecas uz kaismīgi apspriežamām tiesību, bioētikas, filozofijas un medicīnas problēmām, jo skar tādus jautājumus kā, piemēram, vai cilvēkam ir tiesības brīvi rīkoties ar savu dzīvību, kur ir robeža starp dzīvību un nāvi, vai dzīvība ir absolūta vērtība, vai vienmēr dzīvības saglabāšana ir par labu cilvēkam.
Mūsdienās neviens eitanāzijas veids vai forma nevar tikt uzskatīti par pietiekamu tiesisku pamatu cilvēka nonāvēšanai un viņa tiesību uz dzīvību izbeigšanai. Tas saistīts ar filozofiskiem, ētiskiem, reliģiskiem, medicīniskiem, tiesiskiem un citiem pasaules uzskatiem, kas attiecas uz šo jautājumu. Jāatzīmē, ka par spīti Eiropas mērogā pastāvošajai negatīvajai attieksmei pret eitanāziju, iezīmējas skaidra tendence, kas saistīta ar pasīvās eitanāzijas legalizāciju atsevišķās ekonomiski attīstītajās valstīs.
Eitanāzijas izpēte no krimināltiesiskā un kriminoloģiskā viedokļa ir samērā jauna pieeja problēmai. Mūsdienu juridiskajā zinātnē nav viennozīmīgas un bezstrīdus pieejas pašai eitanāzijai, tās jēdzienam un īstenošanas robežām. Taču šīs problēmas atrisināšanas praktiskā nepieciešamība un tās aktualitāte mūsdienu sabiedrībā padara to par perspektīvu pētījuma virzienu.
