Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība
Doktorantiem

14. maijā Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Mārtiņš Kalējs aizstāvēs promocijas darbu Optimāli sirds vārstuļu bioprotēžu struktūrkomponentu mehāniskie parametri un atbilstoša aizvietotājmateriāla izvēle.

Sirds vārstuļu kaites ir plaši izplatītas un potenciāli dzīvību apdraudoša slimību grupa, kas skar aptuveni 2,5 % no kopējās populācijas ekonomiski attīstītajās valstīs. Visā pasaulē joprojām ir aktuāli optimāla bojāta sirds vārstuļa aizstājēja meklējumi. Pašlaik visplašāk kā bojāta vārstuļa aizvietotājs tiek izmantotas bioloģiskās protēzes (bioprotēzes), kuru lapiņas ir izgatavotas no īpaši apstrādātiem cūkas aortas vārstuļa vai liellopa sirds somiņas audiem un iestiprinātas īpašā karkasā. Diemžēl šīm bioprotēzēm ir zināmi trūkumi, no kuriem nozīmīgākais ir tas, ka bioprotēzes nolietojas. Ir noskaidrots, ka protēžu kalpošanas laiku būtiski ietekmē izmaiņas to lapiņu materiāla un fiksējošā karkasa mehāniskajās īpašībās.

Pētījuma mērķis bija noteikt optimālus aortas vārstuļa bioprotēžu lapiņu materiāla un to karkasu mehāniskos parametrus jaunu, labāku bioprotēžu izgatavošanai. Papildus šim teorētiskajam tika izvirzīts arī praktiskais mērķis: piemeklēt pēc noteiktajiem mehāniskajiem parametriem optimālu polimēru nanošķiedru materiālu, ko izmantot kā matrici sirds aortas vārstuļa protēžu lapiņu iegūšanai audu inženierijā.

Pētījumā izdevās noskaidrot mehāniskās īpašības, kurām jāatbilst sirds vārstuļu bioprotēžu lapiņu materiālam. Tika iegūti arī dati par optimāliem fiksējošo karkasu mehāniskajiem parametriem. Tā ir nozīmīga informācija, kas jāņem vērā, radot jaunus biomateriālus audu inženierijā, izstrādājot jaunas biomateriālu apstrādes metodes, kā arī gatavojot fiksējošos karkasus gan tradicionālajām bioprotēzēm, gan transkatetra protēzēm (bioprotēzes, kas tiek implantētas mazinvazīvā ceļā).

Tika pārbaudīti arī vairāki polimēru nanošķiedru materiāli, no kuriem iepriekš noteiktajiem optimālajiem parametriem pilnībā neatbilda neviens. Taču, lai pēc iespējas precīzāk modelētu neapstrādāta aortas vārstuļa lapiņu mehāniskās īpašības, tika ieteikts kombinēts materiāls ar savstarpēji perpendikulāri izvietotām želatīna un poliuretāna šķiedrām. Sekmīgi tika pārbaudīta šo materiālu biosaderība, ilgstoši uz tiem audzējot saistaudu šūnas. Šajos testos tika noskaidrots, ka želatīna un poliuretāna nanošķiedru kombinēts materiāls potenciāli ir izmantojams sirds vārstuļu lapiņu audu inženierijā, pateicoties tā biosaderībai un pietiekami lēnajai biodegradācijai.