Pieminam profesori Olgu Kovšu 100. dzimšanas dienā

Jau piecu gadu vecumā mazā Oļa zinājusi хочу быть врачем – vēlos kļūt par ārsti. Viņas vecaistēvs bijis feldšeris, un mazo meiteni fascinējuši viņa medicīnas piederumi. RSU vēstures muzeja krājumā ir neliela medikamentu kolekcija, kas, iespējams, piederējusi viņas vectēvam.

II Pasaules kara laikā O. Kovša mācījās jaundibinātajā māsu skolā, kas darbojās Rīgas 1. slimnīcā. Pēc tās pabeigšanas 1944. gadā viņa iestājās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, ko absolvēja 1950. gadā. Darba gaitas kā ārste viņa sāka Ventspils slimnīcā, tomēr jau 1952. gadā Rīgas Medicīnas institūta direktors profesors Ernests Burtnieks viņu uzaicināja studēt aspirantūrā. Medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju viņa aizstāvēja 1956. gadā un neilgi pirms aizstāvēšanas sāka arī pedagoģisko darbu (medicīnas zinātņu doktora disertācija aizstāvēta 1972. gadā, tēma – Hepato-biliārā sistēma hroniska holecistīta slimniekiem). 1958. gadā viņu ievēlēja par docenti, kā arī iecēla par direktora vietnieci mācību un zinātniskajā darbā. Tomēr pedagoģiskais darbs viņai paticis labāk nekā administratīvais. Par profesori viņu ievēlēja 1974. gadā.    

Šodien vēl daudzi no profesores bijušajiem studentiem atceras viņu kā ļoti cienītu un mīlētu mūsu augstskolas iekšķīgo slimību docētāju. Šeit viņas pašas atmiņas no 1996. gadā publicētas intervijas laikrakstā Pulss: "Ar studentiem attiecības man vienmēr bija ļoti labas. Jaunāko kursu studentus mēdzu dēvēt par cālīšiem. Vēl tagad mani uz ielas apstādina kāds bijušais students un atgādina – es pie jums mācījos."