Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Ziņas

Šā gada 31. augustā pieminam izcilo ķirurgu, pedagogu, profesoru Aleksandru Bieziņu viņa 120. dzimšanas dienā. Aleksandrs Bieziņš ir viens no ievērojamākajiem mediķiem Latvijas medicīnas vēsturē. Uz viņa kapakmens ir rakstīts Latvijas bērnu ķirurģijas tēvs.

Aleksandrs_Biezins01-rsu-lead.jpg

RSU muzeja krājumā ir vairākas profesora Aleksandra Bieziņa grāmatas. Taču šoreiz neliels apskats par divām:

  • Prof. Dr. med. A. Bieziņš Operatīvās chirurgijas lekciju konspekts 1947./1948. g.
  • Prof. A. Bieziņš, med. zin. kand. I. Bākulis Operaciju mācība ar topografisko anatomiju. Lekciju kurss 1957. g.

Šīs ķirurģijas teorijas grāmatas sagatavotas mašīnrakstā un tipogrāfijā pavairotas litogrāfijas tehnikā, nevis parasti lietotajā ofseta drukā. Medicīnas vēsturnieks profesors Arnis Vīksna komentē, ka grāmatas varēja būt tiražētas pavisam nelielā daudzumā (kādos 100 eksemplāros), lai no tām varētu mācīties Medicīnas fakultātes studenti. Ievadā pavisam īsi profesors A. Bieziņš pieskāries medicīnas vēstures un arī ētikas jautājumiem. Šeit interesants piemērs (skat. tālāk ieskenēto attēlu).

Aleksandrs_Biezins_rsu_citats-lead.jpg

Pēc Otrā pasaules kara augstskolās trūka mācību literatūras latviešu valodā. Pirms kara Latvijas brīvvalsts laikā sagatavotās mācību grāmatas padomju režīms neļāva lietot. Atsevišķi izdevumi bija krievu valodā, arī vāciski, bet latviski – liels retums. Studenti galvenokārt mācījās no saviem lekciju pierakstiem. Profesors A. Bieziņš, sākot no 1947. gada, Medicīnas fakultātē lasīja lekcijas operatīvajā ķirurģijā un topogrāfiskajā anatomijā, kam arī sagatavoja mācību grāmatu latviski. Tas studentiem atviegloja tēmas apguvi.

Biezins_Bakulis_gramata-rsu_1957-lead.jpg

Savukārt profesors Jānis Gaujēns, kurš bija profesora A. Bieziņa skolnieks 20. gs. 50. gados, stāsta, ka 1957. gada izdevumu ieguvis personīgai lietošanai un to izmantojis gan savai tālākizglītībai, gan vēlāk studentu apmācībai. Grāmatu viņš lietojis un glabājis savā darba kabinetā Bērnu ķirurģijas katedrā līdz pēdējai darba dienai 1998. gadā, kad devās pensijā. Jautāts par grāmatas līdzautoru Induli Bākuli, profesors J. Gaujēns izsaka minējumu, ka viņš varēja būt tas, kurš šo divdaļīgo izdevumu strukturējis. Profesoram A. Bieziņam teorētiskās zināšanas ķirurģijā bijušas ļoti plašas. Viņš savas lekcijas varējis sākt ar vēsturisku un teorētisku apskatu un nobeigt ar piemēriem no tautas medicīnas. Viņa apdāvinātais skolnieks I. Bākulis – nākamais profesors, Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas katedras vadītājs – palīdzējis sakārtot A. Bieziņa materiālus secīgā lekciju kursā.

Dažas interesantas detaļas ļauj ilustrēt lielo Aleksandra Bieziņa aizrautību un vēlmi ieinteresēt studentus par savu specialitāti, bet varbūt arī to, kā tapušas grāmatas. Pirmais ir viņa paša stāstījums par specialitātes izvēli: "Studiju laikā nebiju domājis pievērsties ķirurģijai. Sākumā mani ieinteresēja anatomija, pateicoties Korninga Topogrāfiskajai anatomijai * kas lasāma gandrīz kā aizraujošs romāns." Bet otrs ir citāts no profesora Haralda Voska 1997. gada 4. oktobrī nolasīta referāta: "Lai raksturotu mūsu skolotāja prof. A. Bieziņa pieeju praktiskās medicīnas un anatomijas kopsakarības uztverei, gribu mazliet pakavēties atmiņās par to, ko pieredzēju savos mācekļa gados bērnu ķirurģijas klīnikā. Toreiz vēl diktofonu nebija, un profesors bieži mums, jaunajiem praktikantiem, diktēja viņa veiktos operāciju aprakstus. Lai taupītu laiku, viņš nereti vēl darbodamies operāciju zālē, kad sākas jau audu slēgšana, vienlaicīgi veica divus darbus – strādāja ar rokām un, sarunādamies ar asistentiem un operācijas māsu, jau diktēja operācijas gaitas aprakstu pacienta slimības vēsturei. Tā apjoms, īpaši aukslēju operācijām, nereti sasniedza trīs vai četras lapaspuses. Sākot no griezuma precīza anatomiski ķirurģiska raksturojuma, ejot pa audu kārtām, sīki aprakstot katru koriģējamo anatomisko detaļu un tās korekcijas tehniku, nobeidzot nevis ar ķirurgu iemīļoto standartfrāzi "šuves pa kārtām", bet ar detalizētu audu kārtu slēgšanas aprakstu."

Aleksandrs_Biezins02-rsu-lead.jpg

Profesora Aleksandra Bieziņa bibliogrāfijā ir ap 300 publikāciju, no kurām astoņas ir apjomīgākas. Doktora disertācija Eksperimentāli pētījumi par cīpslu pušumu dzīšanu aizstāvēta Latvijas Universitātē 1929. gadā. Kā mācību grāmatas medicīnas studentiem bez divām, kas iepriekš apskatītas šajā rakstā, vēl minamas Piezīmes ortopaidijā (1934. gada) un Ortopēdija un traumatoloģija (1941. gada). Nozīmīgas ir Maskavā krievu valodā izdotās grāmatas: Bērnu ķirurģija (1964. g.) – mācību materiāls visu PSRS medicīnas augstskolu studentiem, Bērnu barības vada ķīmiskie apdegumi (1966. g.) – tulkota un izdota arī Vācijas Demokrātiskajā Republikā (1967. g.) un Bērnu krūšu dobuma un vēdera dobuma ķirurģisko slimību diagnostika (1971. g.).

Savukārt par pašu Aleksandru Bieziņu izdotas vairākas grāmatas, tostarp Arņa Vīksnas un Edvīna Platkāja sastādītā Zelta skalpelis. Aleksandra Bieziņa dzīve un darbs, Rīga, 1991. Šīs grāmatas noslēgumā atrodams visu A. Bieziņa publikāciju saraksts, kā arī līdz 1991. gadam par profesoru publicētie raksti. Šogad SIA Medicīnas apgāds izdos jaunu grāmatu par Aleksandru Bieziņu, ko sastādījuši medicīnas vēsturnieks profesors Arnis Vīksna un bērnu ķirurgs profesors Aigars Pētersons. Tās atvēršanas svētki paredzēti Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 29. septembrī, kad notiks arī profesoram A. Bieziņam veltīts piemiņas sarīkojums un Aleksandra Bieziņa balvas pasniegšana.

Lehrbuch der topographischen Anatomie, H. K. Corning

Aleksandra Bieziņa balva

1987. gadā ir dibināta Aleksandra Bieziņa balva, kuras mērķis ir godināt izcilus Latvijas bērnu ķirurgus par nopelniem bērnu ķirurģijas attīstīšanā, sasniegumiem praktiskajā un zinātniskajā darbā. Profesora A. Bieziņa balva ir augstākais profesionālais apbalvojums bērnu ķirurgam. Līdz šim ir pasniegtas septiņas šādas balvas. Kandidātus balvas saņemšanai izvirza Latvijas Bērnu ķirurgu asociācija, balvu piešķir apbalvojumu piešķiršanas komisija. Šogad Latvijas Bērnu ķirurgu asociācija Aleksandra Bieziņa balvai izvirzījusi bērnu ķirurgu Jāni Krastu.