RSU attīstības prorektors Toms Baumanis par kvalitāti medicīnas izglītībā

Cienījamā ministres kundze! Godātie klātesošie!

Jāatzīstas, ka neticu nejaušībām! Tāpēc esmu pārliecināts – nav nejaušība, ka šodienas nozīmīgā starptautiskā konference, kuras centrā ir kvalitātes jēdziens, notiek Rīgas Stradiņa universitātē, Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā.

Ekselence medicīnas izglītībā ir Rīgas Stradiņa universitātes darbības moto. Pašlaik universitātē studē vairāk nekā 1000 studenti no vismaz 30 valstīm, pārsvarā no ES. Rīgas Stradiņa universitāte ir līderis Baltijā pēc ārzemju studentu skaita, tādējādi apliecinot medicīnas nozares cilvēkresursu kvalitāti.

Zināšanas un prasmes ir universitātes augstākās vērtības. Mūsu uzdevums ir pilnveidot studējošo zināšanas, kompetences un prasmes, lai pacienti nākotnē saņemtu atbilstošu ārstēšanu un aprūpi. Rīgas Stradiņa universitāte nes pasaulē Latvijas vārdu. Tas mums uzliek atbildību domāt ne vien par studējošajiem, bet arī par valsts augstākās izglītības un veselības aprūpes nozares nākotni.

Šķiet, ka universitātes uzdevums ir dot savu artavu Latvijas veselības aprūpes nozares attīstībā. Latvijā līdz šim gan augstākā izglītība, gan veselības aprūpe ir bijusi pabērna lomā. Patlaban notiek politiskas diskusijas nevis par augstākās izglītības eksportu, bet par uzturēšanās atļauju pārdošanu. Taču ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību nodrošina tieši izglītības un pētniecības kā augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu eksports.

Latvijas veselības nozare līdzīgi kā augstākā izglītība nav piedzīvojusi mērķtiecīgas strukturālas pārmaiņas vairāk nekā 10 gadus. Minētās nozares nav pielāgojušās ārējām makroekonomiskām izmaiņām, tās ir strukturāli pārāk lielas, tās patērē pārāk daudz budžeta finansējumu, nespējot sniegt gaidīto atdevi.

Veselības ministrei Circenes kundzei ir jāveic nepaveicams uzdevums, gan garantējot miljoniem latu veselībai no trūcīgā valsts budžeta, gan palielinot izārstēto pacientu skaitu par mazāku finansējumu. Nevaram prasīt vienam ministram labot visu iepriekšējo valdību nepaveiktos darbu.

Situācija Latvijas veselības aprūpē nav ilgtspējīga, jo ekonomika nespēj finansēt milzīgo nozares struktūru, kas nav pielāgojusies mainīgai ārējās vides ietekmei. Nozarei nepieciešams ne vien papildus finansējums, bet arī strukturāli un funkcionāli pārkārtojumi. Atļaušos minēt dažus piemērus.

Nepietiekama veselības budžeta finansējuma apstākļos ir jāpiesaista privātais finansējums ar veselības apdrošināšanu.

Esošais finansēšanas modelis bieži nesasniedz primāro mērķi uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, tam nav jānodrošina iestāžu un programmu 100 % finansējums. Žurnāls European Heart Journal 2013. gada jūnijā secina, ka visās ES valstīs kardiovaskulārā mortalitāte laika posmā no 1980. līdz 2009. gadam ir būtiski samazinājusies, izņemot Latviju, kur mirstība no sirds un asinsvadu saslimšanām nav samazinājusies. Taču Latvija ilgstoši finansē valsts kardioloģijas programmu, kas nemazina smēķēšanas, neveselīgas pārtikas u. c. sirds un asinsvadu saslimšanu mirstības cēloņus.

Klīniskās universitātes slimnīcas nevar veikt tādas pamata funkcijas kā izglītības funkciju, jo ir atdalītas no universitātes juridiski. Tās nevar veikt medicīnas inovāciju funkciju, jo netiek finansētas no valsts kā īpašnieka puses. Esošās universitātes slimnīcas ir pārvērstas par terciārās vai sekundārās aprūpes slimnīcām, kuru apmaksas tarifs ir tāds pats kā sekundārās aprūpes slimnīcām reģionos.

Ārstu apmācība tiek veikta divās universitātēs, valsts pasūtījumu pēc medicīnas speciālistiem vienlaikus veic gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Veselības ministrija.

Rīgas Stradiņa universitātei kā medicīnas universitātei nav savas klīnikas. Esošās klīniskās slimnīcas ir tikai pastarpināti saistītas ar universitāti, un tas apgrūtina normālu akadēmiskā personāla izaugsmi, mazina medicīnas personāla motivāciju un atalgojumu, universitātei nav iespēju ieguldīt ne savus, ne arī ES zinātnes un pētniecības fondu līdzekļus slimnīcu attīstībā.

Nesen publiski izskanējušais priekšlikums par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas apvienošanos ir ceļš pareizā virzienā. Šādai apvienībai pievienojot Rīgas Stradiņa universitāti, Latvijā tiktu izveidots ilgtspējīgs medicīnas cilvēkresursu ekselences centrs, kas spētu piesaistīt un nodarbināt labākos medicīnas speciālistus gan ārstniecībā, gan izglītībā, kā arī ieviest medicīnas inovācijas un apmācīt ārzemju studentus. Pie šāda risinājuma ieguvēja būtu visa Latvijas sabiedrība kopumā.

Medicīnas izglītības studijas var ilgt gandrīz 12 gadus. Esmu pārliecināts, ka mums visiem kopā izdotos panākt uzlabojumus Latvijas medicīnas nozarē ātrāk nekā nākamo 12 gadu laikā.

Novēlu ražīgu konferences dienu ar konkrētiem rezultātiem!