Pārlekt uz galveno saturu
Video

24. maijā Ministru kabineta sēdē tiek skatīta jaunā Valsts aizsardzības koncepcija, kas iezīmē Latvijas aizsardzības sektora potenciālu un prioritātes nākamajiem četriem gadiem. To, kā šis militārais dokuments atbilst jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, kas tajā pozitīvs un kas nav pietiekami akcentēts, vērtē Rīgas Stradiņa universitātes docents, kā arī maģistra studiju programmas Reģionālā politika un valsts pārvaldība un doktora studiju programmas Politikas zinātne vadītājs Māris Andžāns.

Jaunā aizsardzības koncepcija ir lielākoties Krievijas draudiem veltīts dokuments, komentē Māris Andžāns, norādot, ka 2012. gadā pieņemtajā koncepcijā, kas ir spēkā patlaban, Krievija minēta trīs reizes, kamēr jaunajā dokumentā Latvijas kaimiņvalsts minēta jau 20 reizes.

Pozitīvi, ka jaunajā dokumentā iezīmējas stingrāka nostāja par kodolieročiem. "Tiek skaidri norādīts, ka Latvijas interesēs ir NATO alianses ietvaros saglabāt kodolarsenālu Eiropā. Pretējā gadījumā Krievijai izdodas veidot informatīvo fonu, kas rada iespaidu, ka tā ir teju vienīgā kodolvalsts pasaulē," uz NATO spējām līdzsvarot kodoldraudus norāda Māris Andžāns.

Kā koncepcijas mīnusu ārpolitikas eksperts izceļ trūkstošo diskusiju par obligātā militārā dienesta atjaunošanu, kas nepieciešamības gadījumā ļautu valsts aizsardzībai piesaistīt daudz lielāku skaitu cilvēku. Kamēr Igaunijā obligātais militārais dienests pastāv un arī Lietuva nolēmusi to atjaunot, Latvijā nav pat diskusijas par šo jautājumu. Arī finansējums aizsardzības jomai vēl nav sasniedzis 2 % no IKP, kas bieži tiek kritizēts no ārvalstu ekspertu puses, lai gan tiešā veidā šī koncepcija to nerisinās.

Tāpat ir mazliet savādi, ka pie karavīru skaita tiek pieskaitīti 8000 zemessargi, lai gan jau iepriekš no valsts aizsardzības nozares amatpersonām izskanējis, ka nav jau īsti skaidrs, cik mums to zemessargu īsti ir, un ka aktīvo zemessargu, visticamāk, ir daudz mazāk. Reizēm šķiet, ka valsts aizsardzības spējas attiecībā uz cilvēkresursiem un gribasspēku ir mazliet pārspīlētas. Būtu labi tālāk arī diskusijās Saeimā mazliet objektīvāk raudzīties uz faktisko situāciju.

Eksperts arī norāda, ka aizsardzības koncepcijā vajadzētu likt lielāku akcentu uz solidaritātes izrādīšanu pret citām NATO dalībvalstīm, palīdzot tām misijās, kas saistītas ar civilām un – īpaši – militārām krīzēm. Šādi Latvija radītu apstākļus, kas palīdzētu panākt lielāku un pastāvīgāku ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni valstī.

Jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projekts pieejams Ministru kabineta mājaslapā