RSU ieteikumi: Kas jāzina grūtniecei par savu un mazuļa zobu kopšanu

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras asistente un SIA RSU Stomatoloģijas institūts Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas zobārste Inga Rendeniece savā promocijas darbā Profilakses programmas izstrāde un kariesa attīstības novērtējums grūtniecēm un viņu bērniem ir izpētījusi un sniedz ieteikumus grūtniecēm par savu un bērna zobu kopšanu: kādi ir zobu bojāšanās iemesli, kāda ir uztura nozīme kariesa attīstībā, kas jāievēro, barojot bērnu, kā pareizi jātīra bērna zobi, kādi zobu kopšanas līdzekļi un zobu pastas jāizvēlas, kā var noteikt kariesa risku un kā saglabāt zobu veselību.

Kāda ir grūtnieces mutes veselības nozīme un ietekme uz bērnu?

Perinatālais periods ir laika posms no 20. līdz 28. grūtniecības nedēļai līdz 1 – 4 nedēļai pēc bērna piedzimšanas. Perinatālai mutes veselībai ir liela nozīme grūtnieces veselībai, kā arī topošā bērna veselībai.

Daudzas topošās māmiņas neapzinās, ka sliktas mutes higiēnas dēļ viņas var apdraudēt sava bērna veselību. Joprojām turpinās pētījumi, kā mātes mutes veselība ietekmē priekšlaicīgas dzemdības, pazeminātu bērna dzimšanas svaru un preeklampsiju (paaugstināts asinsspiediens un tūska). Turklāt mātes, kurām ir bojāti zobi, var pārnest kariogēnās baktērijas (Steptococcus mutans) bērnam jau agrīnajā vecumā, tādējādi paaugstinot bērna risku iegūt kariesu.

Perinatālajā laikā topošai mātei ir jāveic zobu labošana, ja tas nepieciešams, un tā ir jāizglīto par sava un topošā bērna mutes tīrīšanu. Agrīni uzsākta motivācija no zobārstu, higiēnistu un ginekologu puses varēs uzlabot gan mātes, gan bērna zobu veselību.

Grūtniecības laikā slikta dūša un vemšana var pasliktināt sievietes mutes veselību. Kad sievietēm ir slikta dūša, viņas izvairās no zobu tīrīšanas, kas savukārt izraisa aplikuma uzkrāšanos un paaugstina kariesa risku. Sievietēm, kurām ir vemšana, jācenšas pēc katras vemšanas izskalot muti ar glāzi ūdens, kuram ir pievienota tējkarote dzeramās sodas, un zobi jātīra ne ātrāk kā pēc 20 minūtēm. Šāda rīcība palīdzēs pret zobu erozijām. Tāpat ir jālieto fluorīdus saturošas zobu pastas un pēc maltītēm jālieto cukuru nesaturošas vai ksilitolu saturošas košļājamās gumijas.

Katrai grūtniecei būtu jāapmeklē zobārsts un higiēnists, lai noteiktu zobu stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiktu zobu labošanu. Zobu ārstēšana grūtniecei visdrošāk ir veicama otrajā grūtniecības trimestrī, jo pirmā trimestra laikā notiek bērna organoģenēze (salikumu orgānu attīstība).

Kāds ir zobu šķilšanās laiks bērniem?

Parasti visi 20 piena zobi izšķilas līdz trīs gadu vecumam.

Kādi ir zobu bojāšanās iemesli?

Bērns piedzimst ar veseliem zobiem, taču vēlāk, esot saskarē ar vecākiem, māte vai cits aprūpētājs ar siekalām nodod bērnam baktērijas, kas var izraisīt zobu bojāšanos. Tiklīdz izšķiļas pirmais zobs, vecākiem jārūpējas par bērna mutes tīrību, pretējā gadījumā mazuļa zobi sāks strauji bojāties. Priekšzobi sāk bojāties no iekšpuses, tāpēc vecāki var pat nepamanīt kariesa sākumu. Pēc tam bojājums apņem zoba kakliņu pie smaganas. Kad kariess ir pārņēmis visu zoba kronīti, bieži vien ir jau par vēlu kaut ko labot, un zobs nolūst.

Kāda ir uztura nozīme kariesa attīstībā?

Ar mātes pienu bērns saņem pilnvērtīgu uzturu, kas nostiprina bērna imūno sistēmu, kā arī veicina bērna fizisko un garīgo attīstību. Taču svarīgi atcerēties, ka gan mātes piens, gan mākslīgie piena maisījumi saglabājas uz zobiem, veidojot aplikumu. Ar aplikumā esošajām barības vielām barojas arī baktērijas, kas atrodas mutē. Tās vairojas un izdala skābes, kas savukārt bojā zobus. Lai zobi nebojātos, katru dienu jānotīra uz zobiem uzkrātais aplikums!

Kas jāņem vērā, barojot bērnu?

• Barošanas režīms dienā un it īpaši naktī – ēdienreizēm jābūt strikti nodalītām; nedrīkst ļaut bērnam gulēt naktī pie mātes krūts un zīst, kad vien iegribas;
• Barojot bērnu ar pudelīti, nedrīkst ļaut bērnam iemigt ar pudelīti rokās, tāpat pudelītei nevajadzētu būt brīvi pieejamai naktī;
• Naktī bērnam sasniedzamā attālumā drīkst būt pudelīte ar tīru ūdeni.

Kā pareizi tīrīt zobus?

Mutes tīrīšana ir jāuzsāk vēl pirms zobu izšķilšanās, lai bērns pierastu pie šī ikdienas rituāla. Jau no pirmā zoba izšķilšanās bērnam zobi ir obligāti jātīra divas reizes dienā. Vislabāk to darīt, izmantojot mīkstu, bērna vecumam atbilstošu zobu birsti un zobu pastu. Zobu tīrīšanai var izmantot arī silikona uzpirksteni vai ap pirkstu aptītu marli. Zobu tīrīšanas procedūrai jābūt tik ilgai, līdz no visiem zobiem tiek notīrīts viss aplikums. Zobi ir jātīra divas reizes dienā – no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulēšanas.

Kādi zobu kopšanas līdzekļi jāizmanto?

Bērna mute jāsāk kopt uzreiz pēc dzimšanas. Mute regulāri jāpārtīra ar uzpirksteni vai marlīti pēc katras ēdienreizes.

Pēc pirmā zoba izšķilšanās jāsāk lietot zobu pasta, to uzklājot uz zobu birstes plānā slānītī, bet no divu gadu vecuma zobu pastas devai ir jābūt zirņa lielumā.

Zobu tīrīšanas tehnika, kas piemērota maziem bērniem: K – kožamās virsmas; A – ārējās virsmas; I – iekšējās virsmas.

Kā izvēlēties pareizu zobu pastu?

Aptiekās un veikalos ir pieejams ļoti plašs zobu pastu klāsts (fluorīdu, ksilitolu saturošas, homeopātiskās u. c.), taču tikai zobārsts vai higiēnists, nosakot bērna kariesa risku, varēs ieteikt jūsu bērnam vispiemērotāko zobu pastu. Ja kariesa risks ir augsts, jūsu bērnam obligāti būs jālieto fluorīdu saturošas zobu pastas.

Kā noteikt kariesa risku bērnam?

Visprecīzāk kariesa risku var izvērtēt zobārsts vai zobu higiēnists, izanalizējot bērna ēšanas paradumus, novērtējot zobu tīrīšanas kvalitāti, kā arī pārbaudot vecāku mutes veselību.

Taču jūs paši varat novērtēt sava bērna kariesa risku. Ja kaut uz vienu no turpinājumā norādītājiem apgalvojumiem varat atbildēt apstiprinoši, tad jūsu bērnam ir augsts kariesa risks:

• Mātei vai primārajam aprūpētājam pēdējo 12 mēnešu laikā ir vai ir bijis aktīvs zobu kariess;
• Bērns dzer no pudelītes nevis ūdeni, bet pienu vai piena maisījumu;
• Bērns nepārtraukti lieto pudelīti;
• Bērns guļ ar pudelīti mutē vai tiek barots pēc pieprasījuma;
• Bērns bieži (> 3 reizes dienā) lieto cukuru (dabīgu vai mākslīgu) saturošas uzkodas;
• Bērna mutes dobuma stāvokli ietekmē siekalu daudzuma samazinošie faktori: medikamenti (piem., astmas (albuteriols) vai hiperaktivitātes gadījumā) vai medicīniskie faktori (piem., ķīmijterapija un staru terapija);
• Bērnam ir attīstības traucējumi.

Kā saglabāt bērna zobu veselību?

Izvēloties māneklīti, jāpievērš uzmanība tā lielumam (māneklītis jāizvēlas atbilstoši bērna vecumam). Jāatceras, ka no māneklīša jāsāk atteikties, bērnam sasniedzot gada vecumu, lai izvairītos no žokļu deformācijas. Ja pamanāt, ka bērns miegā vai arī nomodā sūkā īkšķi, centieties uzreiz pārtraukt šo ieradumu. Gada vecumā bērns jāradina dzert no krūzītes. Ja piena zobi (gan sānu, gan priekšējie) ir cieši novietoti, tad katru vakaru tie ir jātīra ar zobu diegu. Vecākiem vai aprūpētājiem, kam ir bojāti zobi vai slikta mutes higiēna, ieteicams ikdienā lietot ksilitolu saturošas košļājamās gumijas (pēc katras ēdienreizes).

GC firmas produktu MI Paste (kazeīna fosfopeptīda – amorfais kalcija fosfāts) ieteicams gan pieaugušajiem, gan maziem bērniem, kuriem ir paaugstināts kariesa risks. Pēc pārslimotās saaukstēšanās, gripas vai citas infekciozas saslimšanas ir jānomaina zobu birste.