RSU rektora viedoklis par rezidentūras studiju ilgumu un jauno ārstu atalgojumu

Šā gada 3. jūlijā Valsts kontrole publiskoja lietderības revīzijas ziņojumu Cilvēkresursi veselības aprūpē, kurā tika analizēts, vai Latvijā īstenotā cilvēkresursu politika veicina uz iedzīvotājiem orientētas, racionālas, efektīvas un kvalitatīvas veselības nozares attīstību.

Revīzijas laikā atklātās problēmas, to cēloņi un risinājumi aplūkoti portālā la.lv publicētajā Māras Libekas rakstā Turpinās šausmināšanās par veselības aprūpes kritisko stāvokli.

Publikācijā pausts arī Rīgas Stradiņa universitātes rektora prof. Aigara Pētersona viedoklis par situāciju medicīnas izglītībā un praktiskajā veselības aprūpē.

RSU rektors prof. Aigars Pētersons uzskata, ka pie jauno ārstu aizbraukšanas no Latvijas vainojama politiķu naudas taupīšanas politika: "Ja nebūs atbilstošas algas, tad jaunais ārsts tik un tā aizbrauks tur, kur viņam maksā darba specifikai atbilstošu algu. Viena lieta ir sekas, bet pavisam cita – iemesli. Mums ir "jāārstē" iemesls – nepietiekamais finansējums veselības aprūpes nozarē. Valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaita palielināšanas jautājums ir jārisina šodien.

Tas, ka darba tirgū mēs iemetīsim negatavus speciālistus, samazinot rezidentūras ilgumu no pieciem uz četriem vai trim gadiem, ir ļoti tuvredzīga politika. Latvijā rezidentūras ilgums caurmērā atbilst Eiropas Savienības valstu rezidentūru ilgumam. Katrā valstī ir nelielas novirzes no šī ilguma, un Latvija nav nekāds izņēmums. Ministre mūs centās pārliecināt, ka rezidentūras studiju ilgums ir jāsamazina, tāpēc mēs analizējām situāciju citās valstīs.

Kaut gan šis ir ministrijas, nevis augstskolas jautājums, tomēr tas būtu jāsaskaņo ne tikai ar mums, bet arī ar profesionālajām asociācijām, kuras nosaka rezidentūras ilgumu, bet zīmogu uzliek Latvijas Ārstu biedrība. Augstskola no kopējā rezidentūras finanšu apjoma saņem tikai 5,5 %. Pārējo naudu, ko saņemam no ministrijas, pārskaitām slimnīcām, kur rezidenti strādā. Rrezidentūrā ir jābūt tik valsts apmaksātajām vietām, cik tas ir nepieciešams. Ja tas netiks izdarīts, daļa jauniešu turpinās braukt uz Skandināviju, Vāciju un citām valstīm, lai studētu rezidentūrā par šo valstu līdzekļiem."

Rakstā atspoguļots arī Veselības ministrijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības viedoklis.

Kopumā cilvēkresursu attīstības jomas pilnveidošanai Valsts kontrole sniegusi 19 ieteikumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, profesiju un specialitāšu reglamentācijas pārskatīšanā, medicīniskās izglītības pilnveidošanā, sertifikācijas un resertifikācijas organizācijas uzlabošanā, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra jēgpilnā izmantošanā. Ar Valsts kontroles ziņojumu ir iespējams iepazīties viņu mājaslapā.