RSU rektors: „Izdzīvos augstskolas, kuras piedāvā kvalitatīvu izglītību”
Augstākās izglītības nākotni Latvijā noteiks tas, cik kvalitatīvas un uz darba tirgu orientētas studiju programmas spēs piedāvāt Latvijas augstskolas. Tāpēc kvalitāte tika izvēlēta par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības stratēģijas vadmotīvu. Par universitātes mērķiem un uzdevumiem, kā arī aktualitātēm un izaicinājumiem augstākās izglītības nozarē stāsta RSU rektors prof. Jānis Gardovskis.
Pagājušajā gadā tika sākta RSU stratēģijas 2013.–2017. gadam īstenošana. Kā vērtējat pērn paveikto?
Es domāju, ka esam izvēlējušies pareizo virzienu, nosakot kvalitāti par RSU prioritāti. Tas uzliek mūsu darbam augstu latiņu, jo kvalitāte ir atkarīga ne tikai no docētājiem vai mācību materiāliem, bet arī no telpu stāvokļa, no infrastruktūras, no mācību literatūras pieejamības un virknes citu faktoru. Tikai kopīgi un saskaņoti strādājot, mēs varēsim noturēt un uzlabot mūsu kvalitāti. RSU zīmols ir vietēji un starptautiski labi zināms, tāpēc mums jāturpina darboties, lai vēl vairāk šo zīmolu spodrinātu.
Salīdzinot ar citām Latvijas augstskolām, 2013. gadā mūs vismazāk ietekmēja vidusskolu absolventu skaita sarukums. Mums izdevās nokomplektēt gandrīz visas studiju programmas, turklāt vairākas no tām ar lielu konkursu.
Kādi ir mūsu augstskolas aktuālākie uzdevumi ceļā uz kvalitātes vairošanu?
Uzdevumi ir vairāki, jo, kā jau minēju, augstskolas kontekstā kvalitātes jēdziens ietver sevī vairākus elementus. Viens no tiem ir kvalitatīvas studiju programmas. Pateicoties mūsu pasniedzēju darbam, RSU regulāri piedāvā jaunas studiju programmas. Šogad tā būs akadēmiskā bakalaura programma Fotogrāfija un profesionālā maģistra programma Supervīzija. Tāpat pašlaik norit aktīvs darbs pie divām starpaugstskolu programmām – profesionālās bakalaura studiju programmas Medicīnas inženierija un fizika, kura tiks realizēta sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, un Sociālais darbs ar bērniem un jauniešiem, kuru īstenosim kopā ar Lietuvas Mīkola Romera (Mykolas Romeris) Universitāti. Jau esošās studiju programmas ir jāpilnveido, meklējot nišas, kurās būsim konkurētspējīgi un tirgū pieprasīti.
Neviena studiju programma nevar būt veiksmīgi realizēta bez kompetentiem un motivētiem pasniedzējiem, tādēļ mācībspēku potenciāla attīstība ir vēl viens uzdevums ceļā uz kvalitāti. Pērn mūsu universitātē disertācijas aizstāvējuši vairāk nekā 30 jaunie doktori, un mēs esam ieinteresēti viņu iesaistē studiju procesā. Tā ir lieliska iespēja atjaunot pasniedzēju komandu. Tajā pašā laikā ir svarīgi nodrošināt ilgu gadu garumā uzkrāto zināšanu pēctecību, tādēļ plānojam tuvākajā nākotnē ieviest jaunu projektu, kurā dot pasniedzējiem iespēju apgūt pedagoģijas modernās metodes. Jauniem docētājiem tas palīdzēs gūt pamatzināšanas par to, kā jāveido studiju kursi, kā jāstrukturizē nodarbība, kā pasniegt informāciju. Savukārt mūsu ilggadējiem docētāji varēs uzzināt par jaunām metodēm un pieejām, kā efektīvāk nodot savu zināšanu bagāžu jaunākajai paaudzei.
Mūsu trešais uzdevums ir infrastruktūras attīstība. Pavisam drīz noslēgsies būvdarbi Rātsupītes un Pilsoņu ielā, rezultātā mūsu augstskola iegūs divas modernas ēkas. Plānots, ka tuvāko mēnešu laikā renovētas telpas tiks aprīkotas ar mēbelēm un nepieciešamo aparatūru, un jau rudenī varēsim oficiāli atklāt abus zinātnes centrus. Tāpat šogad plānots Dzirciema ielas 16 B korpusa remonts. Kas attiecas uz visiem RSU objektiem, pašlaik aktīvi strādājam ar ugunsdrošības un vispārējās drošības sistēmas sakārtošanu. Esam veikuši auditu, lai nodrošinātu, ka līdz semestra sākumam sistēma strādātu perfekti.
Pēdējā laikā medijos izskanējušas vairākas ziņas, ka notiek RSU pārrunas ar potenciālajiem partneriem par savas klīniskās bāzes veidošanā.
Vispirms es gribētu teikt, ka tā nav viena cilvēka vai vienas universitātes unikāla ideja – jau vairākus gadu desmitus tā ir izplatīta prakse visā pasaulē. Tas ir tikai likumsakarīgi, ka veselības aprūpes augstskolas sadarbībā ar slimnīcām veido klīniskās bāzes. Tie sadarbības modeļi mēdz būt atšķirīgi, tādēļ katrā konkrētajā gadījumā šī sadarbība veidojas ar dažādiem nosacījumiem.
Runājot konkrēti par RSU un medicīnas izglītību Latvijā, es domāju, ka nevienam nav šaubu par to, ka praksei un darbam ar reāliem pacientiem jābūt obligātam nosacījumam mediķa izglītībā. Lai tas tā notiktu, augstskolai ir jānodrošina atbilstoša studiju un zinātnes bāze, bet tas nav iespējams bez sadarbības ar slimnīcām. Kā liecina ārvalstu pieredze, šāda sadarbība ir ne tikai konkrētas augstskolas, bet arī visas medicīnas nozares attīstības interesēs.
Izglītības iestāžu nostāja šajā jautājumā ir saprotama, taču kāda ir slimnīcu interese sadarboties?
Ļoti liela! Tradicionāli universitātes slimnīcās vienuviet notiek jauno speciālistu izglītošana, tiek veikti pētījumi un klīniskais darbs. Tas nozīmē, ka klīniskā bāze kļūst par struktūru, kur zem viena jumta nonāk izglītība, zinātne un prakse. Slimnīcām dalība šāda veida projektos sniedz plašākas iespējas personāla kompetences paaugstināšanai. Ja slimnīcā nenotiek studentu apmācība, ārsti strādā tikai praktisko darbu, rezultātā viņu profesionālā attīstība ir atkarīga tikai un vienīgi no pašu motivācijas. Taču, ja ārstam vai veselības aprūpes speciālistam ir jāstrādā arī ar studentiem, tas mudina nepārtraukti sekot līdzi aktuālākajām tendencēm, apmeklēt konferences, vadīt pētnieciskos darbus, proti, pastāvīgi attīstīties un padziļināt savas zināšanas un prasmes, kas likumsakarīgi vairos viņa kompetenci arī pacientu ārstēšanā.
RSU Stomatoloģijas institūts ir labs piemērs, kas pierāda, ka šāds modelis var strādāt un būt veiksmīgs gan no zinātnes un izglītības, gan no biznesa viedokļa. Institūts ir lieliska mācību bāze studentiem, kur viņi plecu pie pleca strādā ar pasniedzējiem klīnicistiem. Turpat izveidota labvēlīga vide pētniecībai, ko apliecina fakts, ka tieši Stomatoloģijas fakultātē doktorantu skaits ir viens no lielākajiem starp mūsu universitātes fakultātēm. Arī no biznesa viedokļa Stomatoloģijas institūts ir veiksmes stāsts. Ārstu pastāvīga profesionālā izaugsme nodrošina pakalpojuma kvalitātes celšanu un arvien ambiciozāku biznesa mērķu sasniegšanu.
Ārstniecisko un izglītības iestāžu sadarbība var kļūt par sava veida profesionālo tramplīnu ne tikai studentiem un zinātniekiem, bet arī praktizējošajiem ārstiem, tādēļ tajā ir ieinteresētas abas puses.
Pagājušajā gadā izglītības nozarē aktualizējies jautājums par augstskolu specializāciju. Vai saistībā ar to RSU sagaida kādas pārmaiņas?
Bieži vien augstskolas pirmsākumi ir saistīti ar kādu nozari – to varam redzēt ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Mēs esam sākuši kā veselības aprūpes augstskola, un tā ir mūsu vēsture. Tomēr, reaģējot uz situāciju augstākās izglītības tirgū un pasaules tendencēm, mēs nevaram atļauties palikt tikai par medicīnas universitāti. Jau tagad mums ir konkurētspējīgas sociālo zinātņu programmas, un mēs esam ieinteresēti šo piedāvājumu paplašināt. Mēs esam cilvēkzinātņu universitāte, proti, augstskola, kurā cilvēks tiek izzināts no visdažādākajiem aspektiem.
Tas, ka mums vienuviet notiek gan veselības aprūpes, gan sociālo zinātņu studiju programmu realizēšanai, ir priekšrocība, kas mums noteikti jāizmanto. Piemēram, pacientu un ārstu tiesības ir izglītības niša, kurai ir milzīgs potenciāls. Jau tagad Juridiskajā fakultātē notiek lekcijas par attiecīgo tēmu, kas tuvākajā laikā kļūs tikai aktuālāka. Līdzīgi saskarsmes punkti jāmeklē arī citām fakultātēm, lai piedāvātu unikālas un konkurētspējīgas studiju programmas gan Latvijas, gan ārvalstu iedzīvotājiem.
Gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija dokumentā Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam iestrādāja ierosinājumu noteikt vidusskolēniem obligātus centralizētos eksāmenus fizikā vai ķīmijā. Kā jūs vērtējat šo iniciatīvu?
Mana pārliecība ir tāda, ka cilvēkam ir jāzina dabaszinātnes, jo tas dod daudz plašākas izvēles iespējas, veidojot savu profesionālo nākotni. Ilgtermiņa perspektīvā šī iniciatīva ir atbalstāma – mūsu tehnokrātiskajā pasaulē cilvēkam ir jābūt pamatzināšanām matemātikā, fizikā un ķīmijā. Kā citādi jaunā paaudze varēs virzīt pasauli uz priekšu? Protams, jāatceras, ka līdz ar šādu lēmumu atbildīgajām iestādēm būs jānodrošina minēto mācību priekšmetu pasniegšana skolās attiecīgajā līmenī. Mums jāizvairās no situācijas, kad pirmajos kursos jāmāca studentiem lietas, kuras viņiem būtu jāapgūst skolā. Tā ir sava veida valsts naudas izšķērdēšana. Augstskolai ir jāpadziļina studentu zināšanas, nevis jāmāca pamati.
Nesen izglītības un zinātnes ministres amatā stājusies Ina Druviete. Vai nozari tuvākajā laikā sagaida kādas pārmaiņas?
No nozares pārvaldības viedokļa, es domāju, ka līdz ar I. Druvietes stāšanos amatā mūs sagaida ilgi gaidīts stabilitātes posms. Tajā pašā laikā tuvākajos gados mūs sagaida viens cits izaicinājums – dramatisks vidusskolas absolventu skaita sarukums, kas draud ar nenokomplektētām programmām. Šajā situācijā izdzīvos tās augstskolas, kuras piedāvās labu, kvalitatīvu un tirgum piemērotu izglītību.
Janvāra vidū Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar informatīvo ziņojumu Par zinātnes starptautisko izvērtējumu, kurā tika izvērtēta arī RSU zinātnisko struktūrvienību darbība. Kā vērtējat šos rezultātus?
Es domāju, ka esam novērtēti labi, ņemot vērā, ka mēs nekad neesam sevi pozicionējuši kā zinātņu universitāti. Vērtējot mūsu zinātniskos sasniegumus attiecībā pret piešķirto valsts finansējumu, rezultāti ir augsti, un mūsu zinātnieki tiešām ir pelnījuši uzslavu! Mums jāsaprot, ka šī bija starptautiskā komisija, kura vērtēja zinātnisko institūciju sniegumu pēc starptautiskajiem standartiem, tādēļ, manuprāt, vidējā atzīme 3,5 piecu ballu skalā ir adekvāts vērtējums. Starp citu, noslēgumam tuvojas divi infrastruktūras projekti, kuri nodrošinās labvēlīgāku vidi zinātnes attīstībai mūsu augstskolā.
