Simulācijas tehnoloģijas medicīnas izglītībā izmanto arvien vairāk
No 4. līdz 6. februārim Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā norisinājās pirmais Baltijas jūras valstu simpozijs par simulāciju un virtuālās realitātes izmantošanu veselības aprūpes izglītībā un pacientu drošībā. Viens no simpozija organizētājiem bija Hamburgas Lietišķo zinātņu universitātes (Hochschule für Angewandte Wissenschaften Hamburg, Vācija) cilvēka bioloģijas un fizioloģijas profesors Jirgens Lorencs (Jürgen Lorenz), kurš piekrita nelielai intervijai.
Kāds bija simpozija galvenais mērķis?
Simpozija galvenais mērķis bija sapulcināt vienkopus ekspertus, lai runātu par dažādām simulācijas un virtuālās realitātes tehnoloģijām, lai apmainītos ar pieredzi, nodibinātu kontaktus un rastu jaunas sadarbības iespējas.
Galvenā simpozija mērķauditorija bija medicīnas studenti un rezidenti, kā arī praktizējošie ārsti.
Studenti, izmantojot dažādas simulācijas tehnoloģijas, var apgūt tādas sarežģītas procedūras kā mākslīgo elpināšanu, sirds masāžu, intubāciju un daudzas citas, kuras mūsdienās topošajiem ārstiem vairs nav iespējams apgūt ar reāliem pacientiem drošības apsvērumu dēļ.
Simpozijā pievērsāmies ne tikai tehnisko iemaņu apgūšanai, bet arī komunikācijas ar pacientu un ārstu komandas darba iemaņu attīstīšanai. Liels uzsvars tika likts uz praktisko apmācību – simpozijā notika vairākas meistarklases pie starptautiskiem ekspertiem no Vācijas, Dānijas, Lietuvas, Somijas un citām valstīm. Apmācībās tika simulētas dažādas sarežģītas situācijas, ar kurām ārsts var potenciāli sastapties savā darbā, tika analizēta katra situācija un izdarīti secinājumi.
Tāpat pievērsām uzmanību tādai simulācijas tehnoloģiju apmācības metodei, kad studenti māca studentus – tā ir efektīva izmaksu ziņā un dod ieguvumu vecāko kursu medicīnas studentiem, kuri var nostiprināt savas zināšanas, iegūt pieredzi un attīstīt komunikācijas prasmi. Dānijā ir ļoti laba pieredze, izmantojot šo metodi, un es par tās izmantošanu runāju ar RSU Studējošo pārvaldes pārstāvjiem.
Simpozijs bija ļoti plaši apmeklēts – tajā piedalījās 25 lektori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Šveices, Austrijas, Vācijas, Somijas un Dānijas, un ceru, ka simpozijā izveidotās iestrādnes kalpos par pamatu turpmākai sadarbībai un pieredzes apmaiņai.
Kāpēc simpozijs tika rīkots Rīgas Stradiņa universitātē? Kādi ir jūsu iespaidi par RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru?
RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir ievērojamākais un labāk aprīkotais šāda veida izglītības centrs Baltijas valstīs, tāpēc, manuprāt, bija svarīgi tieši šeit organizēt simpoziju, lai varētu apmainīties ar pieredzi, iegūt jaunus kontaktus, iepazīties ar jaunākajām aktualitātēm medicīnas izglītības tehnoloģiju jomā.
Pirmo reizi es par Medicīnas izglītības tehnoloģiju centru uzzināju RSU mājaslapā – bija iespēja to apskatīt virtuālajā tūrē, un es biju patīkami pārsteigts par izcili aprīkotā Klīnisko prasmju apmācības centra, kas atrodas Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā, piedāvātajām iespējām. Vēlāk man bija iespēja ar Borisa un Ināras Teterevu fonda, Hamburgas Lietišķo zinātņu universitātes un citu institūciju atbalstu kļūt par vieslektoru un lasīt lekcijas fizioloģijā medicīnas studentiem. Biežās vizītes Latvijā ļāva kopā ar sadarbības partneriem visu labi sagatavot veiksmīgai simpozija norisei. Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā esmu bijis vairākas reizes, un man ir ļoti pozitīva sadarbība ar centra direktoru Robertu Rezgali un Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedras vadītāju Oļegu Sabeļņikovu.
Kādas simulācijas un virtuālās realitātes tehnoloģijas ir augstskolā, kur strādājat – Hamburgas Lietišķo zinātņu universitātē? Kā tās tiek integrētas studiju procesā?
Mūsu universitātē ir ne tikai dažādas mulāžas medicīnisko manipulāciju veikšanai, bet arī virtuālā realitātes sistēma, piemēram, studenti var darboties virtuālā slimnīcā pēc dažādiem scenārijiem. Topošie mediķi iegūst praktisku pieredzi, kā darboties dažādās krīzes situācijās, kā komunicēt ar pacientu – šo metodi varētu salīdzināt ar videospēlēm.
Izmantojam arī tādu studentu apmācības veidu, kad aicinām aktierus, lai viņi tēlo pacientus ar konkrētām saslimšanām, vai arī pieaicinām pensionētus ārstus, kas ļoti labi pārzina dažādu slimību izpausmes un simptomus.
Vācijā daudzās medicīnas augstskolās esam ieviesuši apmācību ar simulācijas un virtuālās realitātes tehnoloģijām jau pirmajā studiju gadā.
Cik plaši pašlaik izmanto simulācijas tehnoloģijas pasaulē? Kāda ir nākotnes perspektīva to izmantošanā?
Neapšaubāmi, simulācijas un virtuālās realitātes tehnoloģijas medicīnas izglītībā izmanto arvien vairāk. Šāda apmācība Dānijā ir jau desmit gadus, Vācijā nedaudz īsāku laiku, tāpat arī citās attīstītajās valstīs Eiropā un citur pasaulē. Šo valstu pieredze noteikti būtu ļoti vērtīga Baltijas valstīm, tāpēc ir pozitīvi, ka Latvijā ir izveidots šāds centrs un ir sākts darbs pie starptautiska sadarbības un pieredzes apmaiņas tīkla veidošanas.
Arvien plašāk ieviešot šīs tehnoloģijas, studenti spēj īsākā laikā posmā apgūt klīniskās prasmes un iemaņas, pat sarežģītas operācijas, kā arī komunikāciju ar pacientiem, darbu komandā un citas mediķiem nepieciešamās prasmes. Šāds apmācības veids ir ļoti pietuvināts realitātei, efektīvs un drošs gan pacientam, gan ārstam, kā arī izmaksu ziņā daudz efektīvāks par klasisko apmācības veidu.
Vēl gan nav veikti pētījumi par medicīnas studentu apmācības, kuru pamatā tiek izmantotas simulācijas tehnoloģijas, priekšrocībām salīdzinājumā ar klasisko apmācības sistēmu, jo šādu datu iegūšana ir ilgstošs un sarežģīts process. Taču tas nenozīmē, ka ejam nepareizo ceļu, jo ir ļoti daudz ieguvumu no simulācijas un virtuālās realitātes tehnoloģiju izmantošanas apmācībā. To es arī novēlu Rīgas Stradiņa universitātei – izmantot pēc iespējas pilnīgāk Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra sniegtās iespējas, gūt pieredzi no kolēģiem citās valstīs un veidot sadarbības un pieredzes apmaiņas tīklu!
