RSU eksperts: Ar svecītēm resnās un taisnās zarnas vēzi nevar izārstēt!
Resnās un taisnās zarnas vēzis Latvijā ir diezgan izplatīta ļaundabīgā saslimšana. Katru gadu ar to mūsu valstī saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras asoc. profesors un ķirurgs Andris Gardovskis atgādina, ka šī vēža riska faktori ir ļoti dažādi, taču divi galvenie ir vecums pēc 50 gadiem un pārmantotība. Ķirurgs aicina nenodarboties ar pašārstēšanos un laikus vērsties pie ārsta, ja ir kādas sūdzības par veselību.
Pie resnās un taisnās zarnas vēža riska faktoriem līdzās pieskaitāma arī smēķēšana, pārmērīga alkohola un treknas, termiski apstrādātas pārtikas lietošana. Biežākie ļaundabīga resnās un taisnās zarnas audzēja simptomi ir diskomforta sajūta un sāpes, var būt hronisks aizcietējums, strauja svara krišanās pēdējo mēnešu laikā, un caurejas var mīties ar aizcietējumiem. Šādiem pacientam ir nespēks un vājuma sajūta, jo pakāpeniski tiek zaudētas asinis, kaut arī vēdera izejā asiņošana nav redzama.
Lai veiktu padziļinātu resnās un taisnās zarnas vēža izmeklēšanu, bieži vien nepietiek tikai ar kolonoskopijas datiem, ar ko var konstatēt primāro audzēju. Ja grib konstatēt audzēja izplatību citos orgānos, izmanto datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, tomēr visprecīzākā ir pozitronu emisijas tomogrāfija jeb PET/CT, jo, likvidējot tikai primāro audzēju un neatrodot audzēja izplatību jeb metastāzes, ārstēšana bieži vien nav pilnvērtīga.
Resnās un taisnās zarnas audzēji, ja tos veiksmīgi grib ārstēt un izārstēt, ir jādiagnosticē pirmajā vai otrajā stadijā. “Ja audzējs tiek konstatēts vēlīnās stadijās, izārstēto gadījumu skaits krasi samazinās,” stāsta A. Gardovskis. Ķirurgs ir nobažījies par to, ka cilvēki Latvijā bieži vien nodarbojas ar pašārstēšanos: “Piemēram, pacients pats sev nosaka diagnozi un ārstē hemoroīdus, ko var izārstēt ar svecītēm, smērītēm un zālītēm, bet patiesībā, kā vēlāk tiek noskaidrots pie ārsta, viņam ir resnās zarnas audzējs. Līdz ar to pareizas ārstēšanas sākumu viņš atliek un atliek, kamēr ir par vēlu, un šādu pacientu mēs izārstēt vairs nevaram.”
“Pacientiem jāsaprot, ka nav nekādas zelta tabletītes, ko var izdzert, lai nesaslimtu ar resnās vai taisnās zarnas audzēju. Vienīgais, ko var darīt, ir agrīni vērsties pie ārsta, ja ir aizdomas par saslimšanu ar vēzi,” uzsver A. Gardovskis.
Stāsta 69 gadus veca sieviete, kura ārstē resnās zarnas vēža metastāzes: "Operācijas laikā man tika izņemta daļa resnās zarnas, kurā bija akūts zarnu nosprostojums un, kā vēlāk histoloģijā apstiprinājās, arī audzējs. Slimnīcas onkologu konsīlijs man nozīmēja sešus pēcoperācijas ķīmijterapijas kursus. Vēlāk PET/CT izmeklējumā uzzināju, ka man nozīmētā ķīmijterapija uz manu audzēju diemžēl nebija iedarbojusies, vēderā tika atrasti vēža perēkļi, kas nekur nebija izzuduši." Visu pacientes stāstu lasiet MedVision mājaslapā.
