Skip to main content
Viedoklis
Studentiem
Videokomentāri
Ziņas

28. aprīlis ir Pasaules darba drošības un aizsardzības diena. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Aroda un vides medicīnas katedras lektore un RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Jeļena Reste atgādina, ka arī tie darbinieki, kuri strādā birojā, ir pakļauti riskam saslimt ar arodslimībām, ja neievēro darba aizsardzības noteikumus un pareizu darba režīmu. Viņa piemin biežāk sastopamās biroja darbinieku arodslimības.

Ne tikai strādāšana kaitīgos darba apstākļos rada risku saslimt ar arodslimībām, bet arī darbs birojā. "Visvairāk problēmu ar veselību sāk parādīties tad, kad netiek ievērotas darba aizsardzības prasības un darba režīms," atgādina RSU pētniece Jeļena Reste.

Kaut arī visbiežāk darba apstākļi birojā nav kaitīgi un arodslimības rodas reti, biroja darbiniekiem var rasties dažādas veselības problēmas. Piemēram, rodas karpālā kanāla sindroms, kad plaukstām ir ilgstoša un liela slodze – kad tiek veiktas intensīvas un vienveidīgas kustības, piemēram, cilvēks pastāvīgi šķiro papīrus.

"Karpālā kanāla sindroms ir tad, kad plaukstas pamatnē tiek saspiests vidusnervs." Ar laiku rokās parādās tirpšana. Sākumā tā jūtama pirmajos trīs rokas pirkstos un visbiežāk naktī, pēc tam arī dienā. "Pēc kāda laika parādās arī neveiklums rokās, viss sāk krist ārā no rokām. Ja jums ir tirpšana rokās, vajag pievērst tam uzmanību un iet pie ārsta," brīdina arodveselības speciāliste.

"Dators pats par sevi nav kaitīgs, ja pie tā strādā, ievērojot vairākus nosacījumus – taisa darbā pauzes, pavingro, neaizmirst par pareizu darba režīmu – lai nepārstrādātos."

Ja slodze darbā ir pārāk liela un intensīva un ja ilgstoši ir liels stress, tad var rasties vēl viena no tipiskākajām biroja darbinieku veselības problēmām – izdegšanas sindroms. "No psihoemocionālās pārslodzes cieš darbinieka psihe un sāk attīstīties dažādas psihoemocionālās problēmas – līdz pat depresijai," skaidro RSU lektore.

Lai biroja darbinieki izvairītos no pārslodzes izraisītām arodslimībām, jāievēro ergonomikas pamatprincipi un pareizi jāiekārto darba vide, piemēram, datora ekrāns jānoregulē vai jānovieto pareizā augstumā, kā arī iespēju robežās jāizvairās no ilgstošas psihoemocionālās pārslodzes.