Skip to main content

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūts (AAI) jeb anatomikums – Theatrum Anatomicum – ir topošo mediķu kalve, bez kuras nevar kļūt par ārstu. Šeit ir tā vieta, kur nāve palīdz dzīvībai – Hic locus est ubi mors gaudet, sucurrere vitae… Anatomikums izvietojies bijušā grieķu ortodoksālā semināra ēkās, kas celtas 1877.–1879. gadā pēc baltvācu arhitekta akadēmiķa Heinriha Šēla (Heinrich Karl Schell, 1829.–1909.) projekta.

aai-aplieciba.jpgAnatomijas un antropoloģijas institūts tika izveidots 1997. gada nogalē un par tā pirmajām norisēm pirmie dati apkopoti Latvijas Medicīnas akadēmijas/Rīgas Stradiņa universitātes izdevumā Anatomijas un antropoloģijas institūts 2002. gadā.

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūts (AAI) ir RSU struktūrvienība bez juridiskas personas tiesībām, kas patstāvīgi realizē pedagoģisko, zinātnisko un ārstnieciski diagnostisko darbību.

Galvenie mērķi un pamatuzdevumi

  • Nodrošināt integrētu studiju programmu realizāciju anatomijā, medicīniskajā šūnu bioloģijā, histoloģijā, embrioloģijā un antropoloģijā, kā arī klīnisko disciplīnu morfoloģiskajos aspektos
  • Nodrošināt augsti kvalificētu izglītību medicīniskajā šūnu bioloģijā, anatomijā, histoloģijā, embrioloģijā un antropoloģijā
  • Veikt cilvēka morfoloģiskos un antropoloģiskos pētījumus
  • Veikt morfoloģiska un antropoloģiska rakstura klīnisko diagnostiku un standartu izstrādi
  • Jaunu pētniecības metožu izstrāde un aprobācija
  • Anatomijas, medicīniskās šūnu bioloģijas, histoloģijas, embrioloģijas un antropoloģijas zinātņu vēstures izpēte un praktiskās darbības liecību saglabāšana

Galvenie darbības virzieni

  • Studiju procesa realizācija – lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, mācību metodisko materiālu izgatavošana
  • Medicīniskās izglītības didaktiskā procesa saturiskā un materiāli tehniskā pilnveide
  • Pētniecisko projektu realizācija, atbalsts studentu, bakalauru, maģistru, rezidentu un doktorantu pētnieciskajam darbam
  • Institūta profilam atbilstošu laikmeta liecību, vēsturisko materiālu uzkrāšana, izpēte, eksponēšana Institūta anatomisko un embrioloģisko eksponātu ekspozīcijā
  • Morfoloģisko un antropoloģisko pētījumu nepieciešamās materiālās bāzes tehniskā apkope, paplašināšana un kvalificēta personāla attīstība
  • Konferenču, semināru, simpoziju u.c. pasākumu organizācija
  • Radoša pieredzes apmaiņa ar citām RSU struktūrvienībām, izglītības, ārstniecības un zinātnes iestādēm Latvijā un ārvalstīs
  • Institūta darbības koordinācija ar radniecīgiem pētījumu projektiem un zinātnes virzieniem Latvijā
  • Institūta pētnieciskā darba rezultātu regulāra prezentācija starptautiskās un vietējās zinātniskās konferencēs, kā arī zinātnisko publikāciju izdošana starptautiski citējamo datu bāžu zinātniskajos žurnālos
  • Sabiedrības informēšana par Institūta darbību ar masu saziņas līdzekļu starpniecību, kā arī jaunu RSU reflektantu piesaiste, organizējot vispārizglītojošo un specializēto vidusskolu un ģimnāziju interesentiem ekskursijas AAI izvietotajā anatomisko un embrioloģisko eksponātu ekspozīcijā
  • Organizēta LUMPII zinātniskā konference, LU 60. gadskārtējās konferences ietvaros, 28.02. 2002 (M. Pilmane)

  • Starptautiskās konferences, kas veltīta profesora G. Bakmana 120. dzimšanas dienai, organizēšana 2003. gada 3.–4. oktobrī; vienlaicīgi tā ir arī pirmā 12 brīvības gados Baltijas Morfologu konference ar 24 ārzemju kolēģu piedalīšanos (M. Pilmane)

  • Starptautiskās konferences “Oksidatīvais stress-Antioksidanti-Terapeitiskās iespējas” organizēšana kopā ar Somijas Biomedicīnas biedrību 2003. gada 5. decembrī (M. Pilmane)

  • Eiropas Neiropeptīdu Kluba 15. gadskārtējās zinātniskās konferences organizēšana (prezidente – M. Pilmane)

  • Latvijas Ārstu kongresa V rīcības komiteja; profesoram J. Prīmanim veltītās morfoloģijas sēdes Klasiskā un modernā morfoloģija organizēšana 2005. gada 17. jūnijā (M. Pilmane)

  • Baltijas valstu konferences „The 4th vaccination day” orgkomiteja – 9.-10.09.2005. (M. Pilmane)

  • Organizēta zinātniskā konference – the IV Baltic Morphology scientific meeting, 19-20 November, 2007 (chair M. Pilmane, organizing committee – J. Vētra, S. Umbraško, I. Duļevska)

  • Latvijas ārstu kongresa ietvaros 2009. gada 20. jūnijā organizēta morfoloģijai veltīta sēde „Cilvēka mikroskopiskās un makroskopiskās uzbūves izpētes perspektīve” (M. Pilmane)

  • LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas sēdes 12.-29.05.2009., kas veltītas kaulu bioloģiskajām īpašībām un biomateriālu implantiem balstaudos, organizēšana (M. Pilmane)

  • Akadēmiskās pēcpusdienas organizēšana, kas veltīta Augstākās medicīniskās izglītības Latvijā 90. gadadienai 2010. g. 2. februārī (M. Pilmane)

  • Baltijas Morfologu VII konferences „Morfoloģiskās zinātnes eksperimentālajā un klīniskajā medicīnā“ organizēšana 2013. gada 7.-9. novembrī (chair M. Pilmane, orgkomitejā Dz. Kažoka)

  • Konferences "Update in Use of Imaging Techniques in Regional Anaesthesia, Pain Medicine and Intensive Care Medicine", Rīgā 24.-26.05.2013. organizēšana (E. Vasiļevskis)

  • 1. Latvijas Ķīnas tradicionālās medicīnas konferences un 3. Starptautiskā Domformu medicīnas konferences un ārstu apaļā galda par Latvijas un Ķīnas zinātnieku sadarbību organizēšana 19.-20.10.2013, Rīgā ( E. Vasiļevskis)

Vēsture

Laikposms no 2002. līdz 2016. gadam ienesa jaunas vēsmas arhitektoniski vecajā un dižajā Anatomikumā. Ir lietas, kas dabiski ieviesušās RSU AAI dzīvē un, reizēm pat netradicionālas būdamas, kļuvušas par institūta ikdienu.

Viena no tādām ir kontaktu atjaunošana ar zviedru profesora Gastona Bakmaņa radiniekiem – profesors tika aicināts uz Latviju 1920. gadā un piemēroja Anatomikumu topošo mediķu vajadzībām. No trim brāļiem – Gastona, Eižena un Čārlza Pjēra – bērni bija tikai Pjēram, kurš tāpat kā brāļi bija aizrāvies ar Latviju un, žurnalista gaitās iedams, daudz rakstīja par to. Viņa meita Kristīne un viņas bērni un mazbērni turpina Bakmaņu dzimtu Zviedrijā. AAI direktorei izdevās sameklēt Zviedrijas pilsētā Upsalā dzīvojošo Kristīni Bakmani, kas kopā ar mazmeitu Annu Bakmani Kleinu 2003. gadā ieradās uz starptautisko konferenci, kas bija veltīta profesora G. Bakmaņa 120. dzimšanas dienai. No tā laika AAI direktora kabinetu rotā eļļas krāsās gleznots G. Bakmaņa jaunības portrets un oriģināldiploms par zinātniskā grāda iegūšanu, kuru parakstījis Zviedrijas karalis Gustavs V.

Otrs lielais paveiktais darbs ir Pateicības dievkalpojumu ieviešana un mūžīgās atdusas vietas izveidošana Mārtiņa kapos tiem, kuri sevi novēlējuši mācību un zinātnes mērķiem (attēlā – piemineklis Mārtiņa kapos).

Pirmais Pateicības dievkalpojums notika 2002. gada 17. jūnijā, kad tika kremēti galvenokārt padomju laikā mirušie. Dievkalpojums notika krematorijā un tajā piedalījās luterāņu mācītājs Elijs Godiņš, Katoļu baznīcas priesteris Zbigņevs Stankevičs un tēvs Aleksandrs no Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodes. Otrais Pateicības dievkalpojums notika 2012. gada 4. decembrī, kad kremēja deviņu cilvēku mirstīgās atliekas; dievkalpojums notika Anatomikumā un tajā piedalījās Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers, Latvijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis priesteris Jānis Dravants, Katoļu baznīcas bīskaps, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks, Rīgas Mateja draudzes mācītājs Pēteris Eisāns. 2015. gada 3. jūlijā Rīgas Mārtiņa baznīcā RSU rīkoja Piemiņas brīdi tiem, kuri savus ķermeņus tika ziedojuši zinātnei un medicīnai RSU Anatomikumā. Ceremonijā piedalījās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas Krusta draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons, Katoļu baznīcas bīskaps, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis, Latvijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis priesteris Jānis Dravants, Baptistu draudžu savienības bīskapa vietnieks mācītājs Edgars Godiņš, RSU akadēmiskais personāls, studenti, interesenti. Pīšļus apbedīja Mārtiņa kapos netālu no Emīla Dārziņa kapavietas. Interesants fakts, ka kapsētas metāla žogs arī nosacīti saistās ar Anatomikumu: tā veidošanu finansējis izcilais latviešu izcelsmes inženieris Emīls Gailis no Apvienotās Karalistes, pēckara laika latviešu emigrantu atvase, kā pats sevi sauca – Rīgas, Pārdaugavas zēns. Anatomikumu ar E. Gaiļa kungu saista no viņa kompānijas Leec Ltd. par simbolisku summu iegādātie divi līķu uzglabāšanas skapji. Šādu skapju radīšana padarīja Leec Ltd. ievērojamu Anglijā un lieku reizi atklāja to, cik gaišs var būt latviešu zēna vai vīra un Latvijas patriota prāts!

AAI izkristalizējušos ideju par pieminekļa nepieciešamību atbalstīja universitāte un kopš 2016. gada pavasara kapavietu Mārtiņa kapos grezno melna ukraiņu granīta piemineklis ar uzrakstu latīniski un latviski:

piemineklis-martina-kapos.pngRequiem aeternam dona eis,
Domine, et lux perpetua luceat eis

Mūžīgu mieru dāvā viņiem, Kungs,
un mūžīga gaisma lai plūst pār tiem!
In perpetuam memoriam
Mūžīgai piemiņai
Rīgas Stradiņa universitāte

Anatomijas un antropoloģijas telpās izvietojies arī Institūta muzejs, kas ietver daudzus no Latvijas slimnīcām ziedotos orgānu un audu eksponātus skat. Anatomikuma muzeja sadaļu), kā arī profesoru P. Gērkes, J. Eglīša un I. Liepiņas-Eglītes personīgo mantu kolekciju. Citu vidū atzīmējama neliela mikropreparātu kolekcija, kas ataino, kā mainījusies mikropreparātu veidošana gadsimta laikā, un mikroskopu/demonstrācijas sistēmu kolekcija, kas aizsākas ar 18. gs. beigās ražotu mikroskopu. Lielu P. Stradiņa un viņa līdzgaitnieku vākto eksponātu kolekciju, kurā ietilpst arī tālaika mēbeles, AAI nodeva profesors J. Gardovskis. Restaurētā kolekcija tika atklāta 2003. gada 31. janvārī, uzsākot AAI anatomijas un embrioloģijas eksponātu muzeja gaitas un kļūstot par saieta un zinātnisko pētījumu vietu RSU medicīnas studentiem.

Anatomikums ir pieredzējis arī ar medicīnu saistītu grāmatu atklāšanas svētkus. 2003. gada 3. decembrī te tika atklāti A. Gailes un A. van Hofas tulkotie Hipokratiskie raksti latviešu valodā, bet K. Arāja grāmatas Latviešu kauli prezentācija notika 2006. gada 3. februārī. Tā paša gada 3. oktobrī tika atzīmēta pirmās latviešu valodā iznākušās M. Pilmanes un G. H. Šūmahera embrioloģijas grāmatas “Medicīniskā embrioloģija” atklāšana; iepriekšējo grāmatu, P. Gērkes Cilvēka embrioloģiju, laida klajā LPSR ZA izdevniecība pirms 47 gadiem, t.i., 1959. gadā. Pārējo grāmatu iznākšana īpaši nav tikusi atzīmēta, lai gan ikviena no tām ir ielikusi kādu akmentiņu RSU AAI darbinieku darba piemineklī.

Anatomikums ir vieta, kur nāve kalpo dzīvībai, tādēļ tā vienmēr interesējusi sabiedrību. Plaša un veiksmīga izvērtusies RSU AAI sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, kuras rezultāts ir sabiedrības izpratnes par žēlsirdību izaugsme un tādu cilvēku skaita pieaugums, kuri sevi novēl mācību un zinātnes mērķiem. Aktuālie jautājumi aptvēruši arī antropoloģiju, histoloģiju, embrioloģiju, anatomiju. Vidēji gadā vismaz 10 reizes Anatomikuma vārds pavīd plašsaziņas līdzekļos: regulāri intervijas sniedz M. Pilmane, S. Umbraško, arī J. Vētra, Dz. Kažoka. Čaklāko un ieinteresētāko sadarbības partneru vidū ir LTV1, LNT Nedēļas TOP 10, LR2 raidījums Zināmais nezināmajā, TV raidījumi Šeit un tagad un Bez tabu, žurnāli SantaIlustrētā Zinātne, Ieva, Veselība, Ievas Veselība, Otkritij gorod, avīzes Vesti segodņa un Vinogradnaja loza, Kristīgais Radio, RSU studentu medijs Skaļāk!. Īpaši sirsnīga sadarbība izveidojusies ar Medicus Bonus redakciju (galvenā redaktore – Līga Ribkinska, redaktore – Aija Kažoka), un mīļš Anatomikumam ir arī Latvijas Ārsts un Latvijas Ārstu biedrība (tās priekšsēdētājs – Pēteris Apinis).

AAI ir zinātniskais institūts, kurš neatkarīgi no akadēmiskajām struktūrvienībām piesaista arī pētniekus. Kopš 2002. gada Anatomikumam vienmēr bijuši piesaistīti pētnieki, kas vienlaikus bija arī izcilas personības: Dr. habil. biol. Nora Švinka (09.05.1936.–04.04.2010.), Dr. med. Ludmila Eņģele, Irina Paegle, Dr. med. vet. Anda Valdovska, Dr. med. vet. Inese Zītare (30.11.1943.–10.03.2015.) un Dr. med. Olafs Volrāts.

Absolūta RSU AAI prioritāte ir Baltijas morfologu kopīgo zinātnisko konferenču atjaunošana pēc Baltijas valstu brīvības atgūšanas. Pirmā šāda zinātniskā konference tika aizvadīta Anatomikumā 2003. gada decembrī. To apmeklēja 24 ārzemju kolēģi. Kopš tā laika notikuši astoņi zinātniskie saieti, no kuriem AAI rīkoja arī IV (2007. gada novembrī) un VII (2013. gada novembrī) Baltijas morfologu zinātnisko konferenci.

Unikālā infrastruktūra

AAI infrastruktūra ietver speciālu ļoti cietu audu griešanas ierīci Exact Grunding, virtuālo sekcijas galdu Anatomage, Gintera fon Hāgensa preparātus, mikroskopijas klases ar demonstrāciju sistēmām, daudzgalvu mikroskopus, specializētus pētniecības mikroskopus, divus JEOL firmas elektronmikroskopus (JEM-1011, JSM-6490LV).

AAI ir pieejami unikāli mācību uzskates līdzekļi, kuros iekļautais saturs būtiski nodrošina un papildina medicīnas studiju kursu apguvi, kā arī atbilst jaunākajām nozares tehnoloģijām un tajās izmantotajiem materiāliem:

Virtuālais desekcijas galds Anatomage Table ir virtuālās desekcijas galds ar pārvietošanās iespēju uz riteņiem, vizuālizāciju ar pamatā divdaļīgu pilnkrāsu skārienjutīgu ekrānu. Tas nodrošina pilna tilpuma/mēroga cilvēka ķermeņa attēlošanu 1:1 ar 0,2 mm fragmentu izšķirtspēju, skeleta, muskuļaudu, kardiovaskulārās, limfātiskās sistēmas, nervu, gremošanas, endokrīnās, dzimumsistēmas, urīnizvadsistēmas, maņu orgānu struktūru attēlošanu ar Latīniskiem nosaukumiem, nodrošina iespēju aplūkot ķermeņa daļas un orgānu sistēmas atsevišķi, daļēji un kopā, palielinājumā un samazinājumā. Galda iespējas attēlo reāla laika procesu demonstrāciju, ķermeņa un tā sistēmu attīstību, vismaz trīs gadījumus vienlaicīgi, nodrošina veikt manipulāciju treniņus, ļauj pievienot esošām pacientu bildēm citas orgānu sistēmas un virtuālos manipulācijas rīkus. Galds satur iekšējo bibliotēku pacientiem ar 100 speciāliem patoloģiskiem gadījumiem.

Trīs Gintera fon Hāgensa preparāti (sagitāls galvas griezums ar kakla daļu, preparētu ārējo miega artēriju un tās zariem, kā arī augšējās un apakšējās ekstremitātes muskuļu preparāti ar preparētiem virspusējiem muskuļiem, artērijām un nerviem), kas sagatavoti ar speciālu balzamēšanas un konservācijas metodi jeb plastināciju (ūdens un tauku aizvietošana ar polimēriem), ļauj izpētīt cilvēka ķermeni un tā daļu, struktūru uzbūvi dabiskā veidā un kalpo kā izcili līdzekļi anatomijas apgūšanai augstākā līmenī. Dotajiem preparātiem var pieskarties, tiem nav smaržas, sabrukšanas, un tajos tiek saglabātas sākotnējā parauga īpašības. Preparāti ir īpaši unikāli arī tādēļ, ka iegādāti no pirmā anatomijas plastinatora jeb plastinācijas metodes atklājēja G. fon Hāgensa laboratorijas Vācijā.

Anatomijas institūtā ir ap 180 studentu mikroskopiem, lielākoties Leica, Nikon un Optika ražojumi. Institūts arī ir aprīkots ar diviem Leica daudzgalvu mikroskopiem, lai pasniedzējs studentiem spētu novadīt ieplānotos kolokvijus.

Ja students vai potenciālais doktorants ir atklājis savu potenciālu un talantus pētniecības nozarē, tad viņam ir iespēja pētīt un uzņemt attēlus vienā no četriem Leica pētniecības mikroskopiem, izmantojot vertikālo gaismas vai fluorescences, stereo vai inverto gaismas mikroskopijas metodi (Leica DM6000 B vai Leica LEITZ DM RB, Leica MZ16A, Leica DMI 4000B).

Institūtā 12 telpas ir aprīkotas ar EPSON interaktīviem projektoriem un jaudīgiem DELL datoriem, lai veiktu prezentāciju un mikroskopisko preparātu demonstrāciju. Daļā auditoriju ir uzstādītas Sennheiser bezvadu rācijas, kas nodrošina skaļu un skaidru dzirdamību, kā arī skārienjūtīgi demonstrācijas paneļi, kas nodrošina vienkāršu darbošanos ar aparatūru, un anotatori, lai studentiem varētu uzskaitīt svarīgākās preparāta detaļas.

Exact Grunding sistēma, kas iegādāta no Heidelbergas (Vācija), ir paredzēta ļoti cietu audu preparātu pagatavošanai, tos speciāli slīpējot. Tādējādi tiek nodrošināta kvalitatīva – piemēram, biomateriāla un audu robežzonas – izpēte, ļaujot AAI piedalīties dažādu valstij aktuālu biomateriālu projektu izstrādē.

Abi japāņu firmas Joel elektronmikroskopi – gan caurejošais elektronmikroskops, gan skenējošais – atrodas starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorijā un vienmēr izraisa papildu interesi gan studentiem, gan plašākam interesentu lokam AAI publisko pasākumu laikā.

Aizstāvētie promocijas darbi 2002–2016

Māras Pilmanes vadībā aizstāvējušies 25 doktoranti (24 darbu vadītāja, viena darba konsultante)

  • Ilva Duļevska. Latviešu meiteņu 20. gs. morfoloģisko pārmaiņu raksturojums. Dr med 16.04.2003.
  • Regīna Tamane. Liellopu corpus luteum hormonu ekspresija cikla un grūsnības laikā. Dr med vet 30.01.2004.
  • Dzintars Mozgis. Cilvēka anorektālā rajona anomāliju kompleksa diagnostika un ķirurģiska ārstēšana. Dr med 17.06.2004.
  • Aurika Babjoniševa. VIP un P vielas IMH un RIH pētījumi astmātiķiem. Eiropas Neiropeptīdu Kluba 2005. gada zinātniskās konferences balvas laureāte. Dr med 19.10.2007.
  • Zane Ābola. Barības vada atrēzijas klīnisko un morfopatoģenētisko komplekso pētījumu kombinācija ķirurģiskās ārstēšanas tehnikas izvēlē. Dr med 06.12.2007.
  • Anda Valdovska. Ūdeļu barības līdzekļu patogēno sēņu ietekme uz ūdeļu morfopatoloģiju. Dr med vet 04.06.2008.
  • Māra Rone. Rosacea klīniskie un morfopatoģenētiskie pētījumi. Dr med 16.12.2008.
  • Ize Šalma. Sintētisko kalcija fosfāta biokeramikas materiālu reaktogenitāte pēc eksperimentālās implantācijas mutes, sejas un žokļu rajonā. Dr med 21.09.2009.
  • Anita Oginska. Latvijas jaundzimušo longitudinālais pētījums 2004.–2006. gadā. Dr med 28.09.2009.
  • Benita Krivicka-Užkurele. Augšanas, reģenerācijas un kvalitātes marķieru imūnhistoķīmiskā izpēte iedzimto sejas šķeltņu patoģenēzē un diagnostikā. Dr med 28.06.2010.
  • Ilga Šematoviča. Govs dzemdes morfofunkcionālās pārmaiņas dažādos laika periodos pēc atnešanās. Dr med vet 30.06.2010.
  • Kaspars Stāmers. Siekalu dziedzeru išēmiskā slimība. Dr med 29.12.2010.
  • Zane Lauriņa. Gēnu/transkripcijas un augšanas faktoru saistība ar periodonta patoloģijām. Dr med 09.03.2011.
  • Iveta Jankovska. Augšanas faktori ortognātisko anomāliju patoģenēzē un remodelēšanas procesā pēc žokļu osteotomijām. Dr med 23.02.2011.
  • Olafs Volrāts. Liesu saudzējošas ķirurģiskas taktikas izstrāde bērniem ar portālās hipertensijas sindromu un hematoloģiskām saslimšanām, lai novērstu postsplenektomijas sepses rašanos. Dr med 15.12.2011.
  • Anna Miskova. Augšanas faktoru un gēnu sadalījums I trimestra cilvēka embriju audos dažādas implantācijas gadījumos. Dr med 15.10.2012.
  • Arta Bārzdiņa. Bērnu galvas traumas dažādu terapijas modeļu novērtēšana. Dr med 04.09.2013.
  • Ģirts Šalms. Kaulaudus aizvietojošo biomateriālu Integrācija atrofiska augšžokļa mugurējā daļā. Dr med 21.10.2013.
  • Ilze Kreicberga. Molekulāro procesu raksturojums dažādu gestācijas vecumu placentās. Dr med 19.05.2014.
  • Māris Gržibovskis. Specifisko signālmolekulu kvalitatīvais novērtējums akveolārajā kaulā un periodonta audos dažādās vecuma grupās. Dr med 22.05.2015.
  • Olga Zaikovska. Naga funkcionālās vienības pārmaiņas onihomikozes pacientiem. Dr med 01.06.2015.
  • Elga Sidhoma. Psoriāzes slimnieku ādas lokālās aizsardzības sistēmas morfoloģisks raksturojums. Dr med 02.10.2015.
  • Jolanta Vamze. Reaktogenitātes raksturojums attālinātos laika periodos pēc kaulaudu aizvietojošo biomateriālu implantācijas. Dr med 08.07.2016.
  • Aigars Reinis. Staphylococcus epidermidis un Pseudomonas aeruginosa adhēzijas un kolonizācijas intensitātes noteikšana uz oriģināli sintezētu biomateriālu virsmas in vitro un in vivo pētījumos un to ietekme uz iekaisuma citokīnu ekspresiju audos. Dr med 07.11.2016.; darba konsultante
  • Liene Smane. Audu funkcionālā morfoloģija bērniem ar abpusējām caurejošām lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltnēm ontoģenētiskā aspektā. Dr med 09.12.2016.

Valērijas Gromas vadībā aizstāvējušies 2 doktoranti (abu darbu vadītāja)

  • Anna Ivanova. Siekalu dziedzeru un oronazofaringeālo audzēju klīniskā un morfoloģiskā izpēte, herpes grupas vīrusu lomas analīze malignā procesā, Dr med. 11.11.2013.
  • Sandra Skuja. Alkohola un narkotisko vielu izraisītu CNS izmaiņu morfoloģiskā izpēte, 06.10.2014.

Jāņa Vētras vadībā aizstāvējušies 12 doktoranti (visu darbu vadītājs)

  • Ilva Duļevska. Latviešu meiteņu 20. gs. morfoloģisko pārmaiņu raksturojums. Dr med 16.04.2003.
  • Vladimirs Skļarēvičs. Pēdas garenvelves augstuma izmaiņas ietekmējošie faktori pirmsskolas vecuma bērniem. Dr med 17.12.2003.
  • Silvija Umbraško. Skolēnu stājas un pēdas parametru vērtējums kā fiziskās attīstības rādītājs gadsimtu mijā, Dr med17.03.2006.
  • Ilze Šalma. Sintētisko kalcija fosfāta biokeramikas materiālu reaktogenitāte pēc eksperimentālās implantācijas mtes, sejas un žokļu rajonā. Dr med 21.09.2009.
  • Zeltīte Cēderštrēma. Latvijas zēnu fiziskās attīstības izvērtējums gadsimtu pārmaiņu kontekstā. Dr med 24.02.2010.
  • Simonas Gribauskas. Craniofacial morphplogy of medieval and modern human populations in the territories of Latvia and Lithuania. Dr med 05.06.2009.
  • Dzintra Kažoka, Sievietes bioloģiskā statusa izvērtējums Latvijā, Dr med 25.02.2009.
  • Anita Oginska. Latvijas jaundzimušo longitudinālais pētījums 2004.–2006. gadā. Dr med 28.09.2009.
  • Oksana Koļesova. Iegurņu morfoloģija mūsdienu Latvijas populācijā. Dr med 06.10.2014.
  • Artūrs Utināns. Maģiskās un kritiskās domāšanas mijiedarbība Medicīnas fakultātes studentiem. Dr med 02.11.2015.
  • Aigars Reinis. Biomateriālu mikrobiālā kontaminācija. Tās cēloņi un sekas in vivo un in vitro pētījumos. Dr med 07.11.2016.
  • Armen Gabrieljanc. Eitanāzijas fenomens krimināltiesiskajā, kriminoloģiskajā un medicīniski bioloģiskajā aspektā. Dr med 06.06.2014.

Ilvas Duļevskas vadībā aizstāvējies viens doktorants (darba vadītāja)

  • Zeltīte Cederštrēma. Rīgas skolas vecuma zēnu fiziskās attīstības rādītāju vērtējums gadsimta mijā, Dr med 2010.
Zinātniskie projekti un līgumdarbi 2002–2016

Māra Pilmane

Starptautiskie projekti: 2

  • Kopprojekts ar Erebrū Universitāti Zviedrijā par cistiskās fibrozes morfopatoģenēzi pacientiem, 2010.–2014. (vadītājs: G. Rūmanss, pētniece: M. Pilmane)
  • ERA-NET Financed by FP6 Matera 2011 Sonochemical technology for bioactive bone regeneration scaffold product (collaboration between Latvia, Israel, Poland) (vadītāja no RSU puses: M. Pilmane) 2011.–2014.

Latvijas Zinātņu Padomes, IZM projekti, valsts un nacionālās programmas: 22

  • RSU projekts ZP 01/2013 032 Šķeltņu morfopatoģenēzes longitudinālais pētījums (vadītāja: M. Pilmane, pētniece: E. Sidhoma) 2013.–2016.
  • RSU projekts Dzemdes kakala vēža klīnisko un molekulāro īpatnību izpēte agrīnas diagnostikas un ārstēšanas stratēģijas uzlabošanai, 01.–06.2017. (vadītāja: D. Rezeberga, konsultante: M. Pilmane)
  • Implantācijai nederīgu un abnormālas implantācijas cilvēka embriju struktūru morfopatoģenētiskā izpēte sievietes neauglības profilaksei, 2009.–2012. (vadītāja: M. Pilmane)
  • Ontoģenētiski bronhu sienas balstaudu spektrofotomorfometriski pētījumi ar HNPS slimojošiem pacientiem, Nr. 93915, 1993.–1995. (vadītāja: M. Pilmane)
  • Neiropeptīdi bronhiālās astmas patoģenēzē, 01.0354, 2001.–2003. (vadītāja: M. Pilmane)
  • Augšanas, reģenerācijas un kvalitātes marķieri iedzimto sejas šķeltņu patoģenēzē, diagnostikā un terāpijas prognozē, 04.1214, 2004.–2008. (vadītāja: M. Pilmane)
  • Nacionālās programmas ERAF projekts „Par RSU zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu” vadītāja no 18.03.2005.–01.03.2006.
  • VPP „Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde” (vadītājs: A. Šternbergs) projekta „Perspektīvi biomateriāli un medicīnas tehnoloģijas” (vadītāja: L. Bērziņa-Cimdiņa, pētniece: M. Pilmane)
  • Līdzdalība PHARE 2003 projekta Nacionālās programmas Ekonomiskās un sociālās kohēzijas pasākumi Latvijā 1. komponentes Inovatīvās uzņēmējdarbības un lietišķo pētījumu infrastruktūras attīstības veicināšana (budžeta līnija) 2003/004-979-06-03) programmas projekta „Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs” tehniskās specifikācijas noformēšana; projekta ietvaros apstiprināta skenējošā un transmisijas elektronmikroskopa iegāde un izvietošana Kronvalda bulvārī 9
  • IZM projekts, vadītāja: M.Pilmane no 2005., Dažādu augšanas faktoru un Ca2+ metabolisma noteikšana kaulaudos un nervu sistēmā agrīnās embrioģenēzes stadijās un augstākminēto faktoru eksperimentāla fenotipa pārmaiņu izpēte attīstības anomāliju veidošanās gaitā; no 2007. gada projekts apakšprojekta veidā iekļauts IZM projektā Bērnu mirstību un invaliditāti izraisošo faktoru izpēte saistībā ar jaunu diagnostikas, ārstēšanas un prevencijas pasākumu izstrādi bērnu veselības uzlabošanai Latvijā, 2007.–2008. (vadītāja: D. Gardovska, pētniece: M. Pilmane)
  • Vad. pētnieces darbs arī A. Eņģeļa vadītajā IZM projektā, vēlāk apakšprojektā „Žultspūšļa un žultsceļu patoloģijas bērnu vecumā: morfofunkcionālie pētījumi un to klīniskā interpretācija ķirurģiskās ārstēšanas vadlīniju izveidei” (2005.–2006; iekļauts lielajā projektā 2007.–2008.)
  • VPP N 9 „Inovatīvas tehnoloģijas augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas produktu ieguvei no ģenētiski, fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku izejmateriāla” Projekts Nr. 4 ”Dzīvnieku ģenētisko, fizioloģisko un bioķīmisko pazīmju izpēte augsti kvalitatīvas, veselīgas un drošas dzīvnieku izcelsmes pārtikas ieguvei”, 2007.–2010. (vadītājs: A.Jemeļjanovs, izpildītāja: M. Pilmane)
  • VPP Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniska izpēte ar multidisciplināra pētnieciskā konsorcija palīdzību projektā Nr. 6 „Uz modernām tehnoloģijām balstītu iedzimtu patoloģiju diagnostikas un ārstēšanas algoritmu izstrāde bērniem slimnieku mirstības samazināšanai, dzīvildzes pagarināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai”, 2006.–2010. (projekta vadītājs: A. Pētersons, galvenā pētniece: M. Pilmane)
  • VPP Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniskā izpēte ar multidisciplināra pētnieciskā konsorcija palīdzību projekts Nr. 10 „Asins transmisīvās cilvēka dzīvildzi ietekmējošās vīrusu infekcijas: vīrusu persistence slimnieka organismā. Diagnostikas un ārstēšanas paradigmas”, 2008.–2009. (vadītāja: L. Vīksna, galvenā pētniece: M. Pilmane)
  • ESF/RTU Eiropas Savienības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” projekts Jauno zinātnieku grupas multidisciplinārs pētījums biomateriālu tehnoloģiju izstrādei Nr. 2009/0199/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/090, PVS ID 1380, 2010.–2012. (vadītāja: L. Bērziņa-Cimdiņa, galvenā pētniece: M. Pilmane)
  • EEZ09AP-22/4 projekta Biroju tehnikskā aprīkojuma radītā iekštelpu piesārņojuma noteikšana un tā iespējamās ietekmes uz organismu novērtējums vadošā pētniece (vadītāja: M. Ā. Baķe), 2010. gads
  • VPP Jaunu profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļu un metožu, biomedicīnas tehnoloģiju izstrāde sabiedrības veselības uzlabošanai projekts Nr. 8 “Bērnu vecuma iedzimto un iegūto slimību prognozēšanas, diagnostikas un ārstēšanas klīniska, molekulārbioloģiska un morfofunkcionāla izpēte”, 2010.-2012., (8.1. apakšprojekts) (vadītājs: A. Pētersons, galvenā pētniece: M. Pilmane)
  • VPP Inovatīvu daudzfunkcionālu materiālu, signālapstrādes un informātikas tehnoloģiju izstrāde konkurētspējīgiem zinātņu ietilpīgiem produktiem projekts Nr. 4 “Jauni materiāli un tehnoloģijas bioloģisko audu izvērtēšanai un aizvietošanai” (4.5. apakšprojekts), 2010.–2014. (vadītāja: A. Skaģers, galvenā pētniece: M. Pilmane)
  • ERAF projekts Nr.2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/099 "Jaunu barības līdzekļu izstrāde cūkkopības un putnkopības nozaru produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai", vienošanās 2010/0226/2DP/2.1.1.1.0/10/ APIA/VIAA/099, 2010.–2013. (vadītājs: A. Jemeļjanovs, pētniece: M. Pilmane)
  • ERAF projekta/RSU Dabīga imūnmodulatora ar antibakteriālu iedarbību mastīta ārstēšanai un profilaksei govīm izstrāde (vadītāja: A. Valdovska, konsultante: M. Pilmane), no 2014. g. 1. augusta līdz 2015. gada 1. augustam
  • ERAF projekta/RTU„Jaunas zinātniskās grupas piesaiste sinerģiskam pētījumam kaulaudus reģenerējošu nanostrukturētu kompozītmateriālu izstrādei”, 01.09.2014.–01.08.2015. (vadītāja: K. Šalma-Ancāne, konsultante: M. Pilmane)
  • VPP Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2) projekta Nanomateriāli un nanotehnoloģija medicīniskajam pielietojumam apakšprojekts 3.4.2., 2014.–2017. (vadītāja: I. Šalma, izpildītāja: M. Pilmane)

Līdzdalība LZP un IZM zinātniskos projektos (kā vadošai pētniecei – galvenai izpildītājai) vai izpildītājai (pētniecei): 14

  • IZM projekts ES 04-48 Par ES COST B-23 Oral facial development and regeneration/„Mutes un sejas attīstība un reģenerācija”, 2005, vad. A. Skaģers, pētniece M. Pilmane
  • LZP 04.1224 “Imūnhistoķīmiskā un elektronmikroskopiskā šūnu morfoloģiskās adaptācijas procesu izpēte eksperimenta dzīvniekiem pēc kalcija fosfāta biokeramikas materiālu implantācijas žoklī“, 2004-2007, vad. A.Skaģers, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • LZP 05.1854 „Morfofunkcionālie, biomehāniskie un histoķīmiskie barības vada un kuņģa sienas pētījumi dažāda vecuma pacientiem pēc augšējā gremošanas trakta saslimšanu operācijām”, 2005-2009, vad. I. Ozolanta, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • LZP 01.0112 “Destruktīvo etiopatoģenētisko procesu ietekme uz dzīvnieku organisma fizioloģiskām norisēm un produkciju” , 2001-2004 , vad. J.Blūzmanis, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • “Neatliekamā liellopu spongiozās encefalopātijas un nelipīgo encefalopātiju diagnozes noteikšana un profilakses kompleksa izstrāde”, 2001-2002, vad. A. Jemeļjanovs, izpildītāja M. Pilmane
  • LZP 01.0145 “Zarnu trakta iekaisīgu saslimšanu diagnostikas algoritma izveide”, 2001-2004, vad. A. Eņģelis, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • LZP 01.0206 “Organisma endogēnās aizsargsistēmas mobilizēšanas iespējas sirds išēmiskās slimības komplikāciju profilaksē un ārstēšanā”, 2001-2004, vad. M. Vēveris, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • LZP 03.0994 “Ar ķirurģiskām bronhu un plaušu saslimšanām slimojošo dažāda vecuma cilvēku apakšējo elpceļu struktūras anatomiska, histoķīmiska, biomehāniska izpēte korelācijā ar lokālo un vispārējo imunoloģisko stāvokli diagnostiski terapeitiska algoritma izstrādei pulmonoloģijā”, 2003.-2006, vad. A. Pētersons, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • LZP 01.0363 “Barības vada striktūru vēlīnie rezultāti”, 2001-2003, vad. L. Sosāre, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • LZP 05.1854 “Barības vada un kuņģa sienas morfofunkcionāla, biomehāniska, histoķīmiska izpēte dažāda vecuma cilvēkiem ar ķirurģiskām augšējā gremošanas trakta saslimšanām”, 2008, vad. G. Ambalovs, izpildītāja M. Pilmane 
  • LZP 05.1367 „Investigation of morphofunctional changes of digestive tract and its innervation systems, organism biochemical imbalance, correlative analysis of the use of these indexes in diagnosis and prophylaxis of animal diseases”, vad. I. Zītare, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • IZM „Mūsdienīgo imūnhistoķīmisko metožu pielietošana dzīvnieku infekcijas slimību diagnostiski prognostisko kritēriju izstrādē”, 2006, vad. A. Jemeļjanovs, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • LZP 09.1408 Sejas žokļu deformāciju kaulaudu un mīksto audu radioloģiska un imūnhistoķīmiska izpēte, vad. I.Urtāne, 2009. -2012., galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • LZP 08.2201, vēlāk 09.1401 Saaugumu slimības veidošanās un norises kompleksie morfopatoģenētiskie aspekti ontoģenēzē, 2009-2012, vad. J. Vētra, galvenā izpildītāja M. Pilmane

Tirgus orientētie projekti

  • XP-128, 2008, “Salīdzinoši pētījumi par atgremotājdzīvnieku – slaucamo govju un savvaļas briežu gremošanas trakta morfofunkcionālām izmaiņām atkarībā no uzņemtās barības”, 2008, vad. A. Jemeļjanovs, galvenā izpildītāja M. Pilmane
  • TOP08-07, „Mezenhimālo cilmes šūnu izdalīšana, kultivēšana un izmantošana eksperimentāli izraisīto nervu sistēmas patoloģijas ārstēšanā”, 2008-2009, vad. D. Babarikins, izpildītāja M. Pilmane

Jānis Vētra

  • LZP 01.0735 “Kaula strukturālo un elektronisko īpašību gadsimtu pārmaiņas”, 2001-2004, vadītājs
  • LZP projekta 04.1223 “Dažādu gadsimtu kaulu eksoemisijas analīzes informativitāte paleopatoloģisko izmaiņu diagnostikā un analīzē”, 2004-2006, vadītājs
  • LZP programma 06.0036 “Latvijas iedzīvotāju novecošanās procesa medicīnisko un sociāli demogrāfisko likumsakarību izpēte”, 2006.-2009., vad. I. Ozolanta, izpildītājs J. Vētra
  • LZP 08.2201, vēlāk 09.1401 “Saaugumu slimības veidošanās un norises kompleksie morfopatoģenētiskie aspekti ontoģenēzē”, 2009-2012, vadītājs
  • VPP „Modernu funkcionālu materiālu mikroelektronikai, nanoelektronikai, fotonikai, biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo tehnoloģiju izstrāde” (vad. A. Šternbergs) projekta „Perspektīvi biomateriāli un medicīnas tehnoloģijas” (vad. L. Bērziņa-Cimdiņa), 2004-2008, morfoloģijas sadaļas līdzdalībnieks
  • IZM projekts Bērnu mirstību un invaliditāti izraisošo faktoru izpēte saistībā ar jaunu diagnostikas, ārstēšanas un prevencijas pasākumu izstrādi bērnu veselības uzlabošanai Latvijā (vad. D. Gardovska) – 3 apakšprojekta (apakšprojekta vadītāja M. Pilmane), 2006-2007, „Dažādu augšanas faktoru un Ca2+ metabolisma noteikšana kaulaudos un nervu sistēmā agrīnās embrioģenēzes stadijās un augstākminēto faktoru eksperimentāla fenotipa pārmaiņu izpēte attīstības anomāliju veidošanās gaitā” izpildītājs J. Vētra
  • VPP Daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, fotonika un nanotehnoloģijas (IMIS2) projekta Nanomateriāli un nanotehnoloģija medicīniskajam pielietojumam apakšprojekts 3.4.2., 2014-2017, vad. I. Šalma, izpildītājs J. Vētra
  • LZP 06.0036.2.1. „Iedzīvotāju novecošanās procesa sociālantropometrisko faktoru izpēte”, 2006–2008, vad. J. Vētra

Valērija Groma

  • LZP 01.0699 “Augšanas faktoru regulējošās lomas patomorfoloģiskā un klīniskā izpēte siekalu dziedzeru sekrēcijas traucējumu gadījumos” vadīšana, 2001.-2003., vad. V. Groma
  • LZP 04.1212 “Neirotrofīni un to receptori: to sastopamība un salīdzinoša morfoloģiskā izpēte neneirālas dabas audos”, 2004. – 2008., vad. V. Groma
  • LZP 01.0417 “Difterija 21. gadismita sākumā: patoģenēzes molekulārie mehānismi”, 2001-2003, vad. L. Vīksna, izpildītāja V. Groma
  • LZP 01.0714 “Eksperimentāls morfoloģisks pētījums par žokļu kaulu alveolārā izauguma audu vadāmo regenerāciju pēc modificētu kalcija fosfāta biokeramikas materiālu implantācijas”, 2001.-2003., vad. A. Skaģers, izpildītāja V. Groma
  • RSU-ZP07-5/8 pētniecības projekts “Dzemdes onkoloģisko diagnostiski prognostisku rādītāju izpēte ar molekulārās un šūnu bioloģijas metodēm”, 2007, vad. S. Andrējeva, izpildītāja V. Groma
  • LZP 09.1112 “Latentu/persistentu vīrusu infekciju iesaistes mehānismi reimatoīdā artrīta un osteoartrīta etiopatoģenēzē”, 2009. – 2012, vad. A. Lejnieks, izpildītāja V. Groma;
  • LZP 09.1394 „Hroniskā noguruma sindroma, pēcinfekcijas un neprecizētu encefalopātiju etiopatoģenēzes izpēte un diagnostisko kritēriju izstrāde”, 2009-2012, vad. M. Murovska, izpildītāja V. Groma
  • Eiropas Savienības Ietvarprogrammu/programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” projektā Nr. 009/0199/1DP1.1.1.2.0/09APIA/VIAA/090 „Jauno zinātnieku grupas multidisciplinārs pētījums biomateriālu tehnoloģiju izstrādei”, 2010-2012, vad. L. Bērziņa-Cimdiņa, izpildītāja V. Groma

Valērija Groma un Sandra Skuja

  • Eiropas Savienības Struktūrfondu projekts EEZ09AP-24/03 „Endometrija premaligno un maligno patoloģiju izvērtējums Latviešu sieviešu populācijā un to prognostisku biomarķieru atlase algoritma izstrādei”, 2008-2010, vad. V. Groma, 2008. – pētniece S. Skuja
  • LZP 478/2012 “Beta-herpesvīrusu HHV-6 un HHV-7 līdzdalības noskaidrošana encefalopātijas, encefalīta un epilepsijas attīstībā, lietojot multidisciplināru pieeju”, 2013-2016, vad. M. Murovska, izpildītājas V. Groma, S. Skuja
  • RSU ZP 14 2013 “Cilvēka sirds vārstuļu patoloģiju saistība ar parvovīrusa B19 un herpesvīrusa HHV-6 infekciju - morfoloģiskie, virusoloģiskie un biomehāniskie aspekti”, 2013-2016, vad. P. Stradiņš, izpildītājas V. Groma, S. Skuja
  • VPP „Biomedicīna sabiedrības veselībai (BIOMEDICINE)” projekta „Inovatīvu infekcijas procesa regulācijas un modulācijas stratēģiju izveide” apakšprojektā 2015 - Nr.5.7.2, vad. M. Murovska, izildītājas V. Groma, S. Skuja; projektā Nr.1. „Aterosklerozes izraisīto procesu personalizētas monitorēšanas, diagnostikas un ārstēšanas pētniecība”,2015, vad. A. Ērglis, izpildītāja V. Groma; 2015 - 5.6.1. apakšprojektā „Akūtu un hronisku slimību kompleksa izpēte bērniem diagnostikas un ārstēšanas algoritmu izstrādei slimnieku mirstības samazināšanai, dzīvildzes pagarināšanai, dzīves kvalitātes un sabiedrības veselības uzlabošanai”, vad. A. Pētersons, izpildītāja V. Groma.

Sandra Skuja

Eiropas Savienības 7. ietvarprogrammas projekts „Zinātnieku nakts Latvijā” (NIGHT LV) ES grants Nr. 200253, 01.08.2007.-31.1.2008, izpildītāja

Silvija Umbraško

  • “PVO Eiropas reģiona bērnu aptaukošanās pārraudzība” sadarbības līgums ar SIA „SKDS” par intervētāju instruktāžu un apmācību pētījuma „Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma 2012./2013. māc. g. aptaujas lauka darba veikšanu” ietvaros. Līg. Nr. 05/10/2012 - AU, 2012, izpildītāja S. Umbraško
  • Sadarbības līgumdarbs ar LOK “Stipra un vesela mugura”, skolēna stājas, pēdas un fiziskā attīstība, 2007-2009, izpildītāja S. Umbraško
  • Sadarbības līgums ar Jūrmalas pašvaldību “Stājas un gaitas novērtēšana skolas vecuma bērniem Jūrmalā”, 2008, izpildītāja S. Umbraško
  • IZM un VISC pilotprojekts Nr.-Gr.-6-25/2011./0234. ,,Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija”, 2011.-2012. aprīlis- augusts, izpildītāja S. Umbraško
  • IZM projekta “Zinātniskās darbības attīstība universitātēs” ietvaros apakšprojekts Nr.5-27/722 “Skolas vecuma bērnu un jauniešu fiziskās attīstības mainības rādītāji, balsta un kustību aparāta rādītāji, novirzes un daži fiziskās sagatavotības parametri”, 01.04.2005.-30.04.2006 , vad. I. Duļevska, izpildītāja S. Umbraško
  • DHL Express organizētā kampaņa skolās ,,Vislatvijas Mugurčempionāts”, 2012., izpildītāja S. Umbraško

Liāna Pļaviņa

  • Aizsardzības ministrijas pasūtījums “Patoloģiskie stresa lūzumi, to etioloģija, prognoze un profilakse”, 2002, vad. L. Pļaviņa
  • NAA iniciatīvais darbs, “Kadetu fiziskās sagatavotības rādītāju raksturojums mācību laikā Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijā”, 2004, vad. L. Pļaviņa
  • NAA iniciatīvais darbs “Kadetu fiziskās aktivitātes un fiziskās sagatavotības vērtējums”, 2005, vad. L. Pļaviņa
  • Identifikācijas Nr. AIVA 2005/099 “Karavīru veselības stāvokļa funkcionālo rādītāju raksturojums un profilaktisko ieteikumu izstrāde veselības uzlabošanai”, 2005-2007, vad. P. Tretjakovs, pētniece L. Pļaviņa
  • NAA AZPC-02/02-2010 “Pārskats par zinātniski pētniecisko darbu NAA - Kadetu antropometrisko rādītāju analīze un fiziskās sagatavotības raksturojums”, 2010, vad. L. Pļaviņa

Dzintra Kažoka

  • LZP 06.0036.2.1. „Iedzīvotāju novecošanās procesa sociālantropometrisko faktoru izpēte”, 2006 – 2008, vad. J. Vētra, izpildītāja Dz. Kažoka
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka - autora līgums Nr. 1.1.-15.2/2016/53 „Anatomijas šķirklis Latvijas Nacionālai bibliotēkai (LNB)” (08.03.2016 – 14.12.2016); izpildītāja Dz. Kažoka

Elga Sidhoma

  • Borisa un Ināras Teterevu fonda RSU studiju programmu modernizācijas mērķstipendija “Pilotprojekts cilvēka anatomijas, histoloģijas un embrioloģijas studiju kursu atslēgas vārdu izstrādei”, 2016, izpildītāji M. Pilmane, E. Sidhoma, Dz. Kažoka
  • RSU projekts ZP 01/2013 032 Šķeltņu morfopatoģenēzes longitudinālais pētījums, 2016, vad. M. Pilmane, pētniece E. Sidhoma

Ilva Duļevska

  • IZM projekta “Zinātniskās darbības attīstība universitātēs” ietvaros apakšprojekts Nr.5-27/722 “Skolas vecuma bērnu un jauniešu fiziskās attīstības mainības rādītāji, balsta un kustību aparāta rādītāji, novirzes un daži fiziskās sagatavotības parametri”, 01.04.2005.-30.04.2006 , vad. I. Duļevska

Arta Bārzdiņa

  • HORIZON 2020 projekts „Personalised Risk assessment in febrile illness to Optimise Real-life Management across the European Union" (PERFORM) līg. Nr. 668303, izpildītāja

Māris Gržibovskis

  • Nr. 2013/0007/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/024 “Jaunas zinātniskās grupas piesaiste sinerģiskam pētījumam kaulaudus reģenerējošu nanostrukturētu kompozītmateriālu izstrādei”, 01.09.2014 - 31.08.2015, vad. U. Berķis, izpildītājs M. Gržibovskis

Edgars Vasiļevskis

  • Multicentru dubultakls pētījums „Spinālā ganglija pulsa radiofrekvences terapijas un transforaminālās kortikosteroidu ievades terapeitiska efekta novērtēšana hronisku radikulāru sāpju gadījumā”, P.Stradiņa klīniskās Universitātes slimnīcas Sāpju aprūpes nodaļa sadarbībā ar Sāpju klīniku DAP un Viļnas Santarisku slimnīcas Sāpju terapijas nodaļu, 2013, izpildītājs E. Vasiļevskis
  • Latvijas Džuņ Juaņ cigun asociācija; P.Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijas centrs; RSU Anatomijas un antropoloģijas institūts; Kundawell Medicīnas zinātniski pētnieciskais institūts (Ķīna, Pekina) „Domformu medicīnas terapijas efektivitātes izvērtējums pacientiem ar somatiskām slimībām”; 02.2015.-09.2015., projekta koordinators E. Vasiļevskis
  • Eiropas bērnu anesteziologu asociācija NCT01878760 no 28.05.2015. pētījums "Spinālā ganglija pulsa radiofrekvences terapijas un transforaminālās kortikosteroidu ievades terapeitiska efekta novērtēšana hronisku radikulāru sāpju gadījumā", 2015, vad. Walid Habre, M.D. University Hospital, Geneva, izpildītājs E. Vasiļevskis

Anita Oginska

EPI ROTA-034 BOD EUR “Rota vīrusa gastroenterīta slimības bērniem līdz 5 gadu vecumam radīto slodzi uz primāro veselības aprūpi Bulgārija un Latvijā”, 2012 – 2013, izpildītāja A. Oginska

Aurika Babjoniševa (klīniskie projekti)

Kopš 2003. gada kā vadošā pētniece vada starptautisko klīnisko pētījumu izstrādāšanu pulmonoloģijā P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Bijusi vai ir vadošais pētnieks šādos klīniskajos pētījumos:

IndikācijaPētījuma fāzeGadsPētījuma numurs
PneumoniaII2004-20053074A1313WW
PneumoniaII2005-2006WI 18273
Bronchial asthmaII2006-2007TPU-TT-EU05-01
Bronchial asthmaII2007-20080793E202
COPDIII2007-2008CQAB149B2334
COPDII2007-2010NB19751
Bronchial asthmaIII2008P04705
Bronchial asthmaIII2008-2009CCD-0605-PR-0021
COPDIV2008-2010BI 205.389
COPDIII2010CQAB149B2348
COPDIV2010-2013BI 205.452
COPDIII2010-2012CQVA149A2307
COPDIV2011-2015HZC113782
Bronchial asthmaII2010-2011BI 205.420
Bronchial asthmaIII2011-2012BI 205.418
COPDII2012CD-RI-MEDI8968-1103
COPDIII2012CNVA237A2314
COPD 2012IG0903
Bronchial asthmaIII2012-2013CQMF149E2201
COPDIII2012-2013CQVA149A2339
COPDIV2014-2015CQVA149A3401
COPDIII2014-2015CQVA149A2318
PneumoniaII2014-2015CE01-300
AsthmaII2014-2017CD-RI-MEDI9929-1146
BronchiectasisIII2014-2016ARD-3150-1201 (ORBIT-3)
BronchiectasisIII2014-2016BAY q3939/15625 (RESPIRE 1)
BronchiectasisIII2015-2016BAY q3939/15626 (RESPIRE 2)
COPDIV2015-BI 1237.19
PneumoniaIII2014-2017PTK0796-CAB1200
COPDIII2014-CCD0599AA1-08

Ivars Melderis

  • IZM RSU-ZP 07-10 Bērnu mirstību un invaliditāti izraisošo faktoru izpēte, bērnu slimības, bērnu infekcijas slimības, bērnu ķirurģija, bērnu reimatoloģija, sabiedrības veselība, ģenētika, morfoloģija, immunoģenētika, embrioloģija, zobārstniecība (vad. D. Gardovska), apakšprojekts Placentas faktoru loma augļa intrauterīnas augšanas aiztures etioloģijā Latvijā (apakšprojekta vad. D. Rezeberga), izpildītājs, 2007, 2008, I. Melderis
  • Līgumdarbs „Transplacentāras infekcijas un to dinamika letālo iznākumu struktūrā”, 2007, izpildītājs I. Melderis
  • Līgumsdarbs „Atsevišķu perinatālo infekciju dinamikas un struktūras tendences Latvijā”, 2007, izpildītājs I. Melderis
  • Līgumdarbs „Virsnieru patoloģijas loma letālos iznākumos perinatālā un neonatālā periodā”, 2007, izpildītājs I. Melderis
  • VPP Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniskā izpēte ar multidisciplināra pētnieciskā konsorcija palīdzību (vad. A. Pētersons) apakšprojekts Placentas patoloģijas ietekme uz perinatālo iznākumu (apakšprojekta vad. D. Rezeberga); A. Melderis, 2008, izpildītājs

Ilze Kreicberga

  • VPP Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniskā izpēte ar multidisciplināra pētnieciskā konsorcija palīdzību (vad. A. Pētersons) apakšprojekts Placentas patoloģijas ietekme uz perinatālo iznākumu (apakšprojekta vad. D. Rezeberga); I. Kreicberga, 2008, izpildītāja
Publikācijas 2002–2016

Monogrāfijas vai to daļas, mācību/pārskati

  • Pilmane M. Anatomijas un antropoloģijas institūts: pārskats par darbu 2001. gadā. LMA(RSU), Rīga, 2002, 58 lpp.
  • Rudzītis K. Terminologia medica. Pilmane M. – histoloģisko un embrioloģisko terminu tulkošana un rediģēšana. Nacionālais apgāds, Rīga, 2005, lpp. 1360.
  • Monogrāfija: M. Pilmane, G.-H. Šūmahers. Medicīniskā embrioloģija. Rīgas Stradiņa universitāte, 2006, lpp. 335.
  • Monogrāfija: Boka S., M. Pilmane, V. Kavak. Embryology and Anatomy for Health Sciences, 2010, RSU, pp. 450.
  • Monogrāfija: M. Pilmane, L. Pļaviņa, V. Kavak. Embryology and Anatomy for Health Sciences, 2016, Riga Stradins University, pp. 511.
  • Monogrāfija: Zalcmane V., V. Groma. Šūnas ultrastruktūra, Jāņasēta, Rīga, 2004, lpp. 280.
  • Monogrāfija: Groma V., V. Zalcmane. Šūna: uzbūve, funkcijas, molekulārie pamati, 2012, Rīga, RSU, lpp. 284 l.
  • Vanags I., A. Sandore. Klīniskā anestezioloģija un intensīvā terapija. Gavričenkova L., - nodaļas Klīniskā un topogrāfiskā anatomija anestezioloģiem un reanimatoloģiem uzrakstīšana, 26-57.lpp; 2008, Rīga, Nacionālais Apgāds, 1232 lpp.
  • Loginas I. redakcijā nodaļa grāmatā “Sāpes”, “Medicīnas apgāds”, - M. Arons, I. Evansa, I. Golubovska, Aleksejs Miščuks A. un E. Vasiļevskis. 2013: 363-395.
  • Anšmite B., V. Arnis, M. Brēmane, U. Dumpis, I. Eglītis, L. Jurēvica, E. Kļemjato, A. Ķimenis, I. Lucenko, K. Leimane, V. Leimane, V. Nesaule, J. Skārds, A. Skutelis, P. Šmits, A. Villeruša, Z. Zariņš, J. Vētra (zinātniskais konsultants). Veselības grāmata. Aizkraukle, apgāds “Krauklītis”, 2005.

Zinātniskās monogrāfijas

  • Monogrāfija: Juris Bērziņš, Ināra Logina, Māra Pilmane, Egīls Vītols. Neiromuskulārās slimības. Nacionālais Apgāds, 2007: 278 lappuses

Raksti Pubmed, Scopus datubāzēs – 76; raksti starptautiskos izdevumos, tostarp Universitāšu rakstu krājumos, angļu valodā – 148; raksti Latvijas universitāšu rakstu krājumos latviešu valodā – 92; mācību metodikas – 14; klīniskās rekomendācijas un vadlīnijas – 2.

AAI patenti

Māra Pilmane

EU patents – Valdovska A., A. Jemeljanovs, M. Pilmane, I. H. Konosonoka, I. Lazdins. Antibiotic free Feed additive for piglets from Jerusalem artichoke, Lactobacillus reuteri and Pediococcus pentosaceus – 2015 Patent Cooperation Treaty Application/ WO2015047064

Latvijas patents/LV15060 B - A. Skaģers, I. Šalma, Ģ. Šalms, J. Vētra, S. Petronis, M. Pilmane, L. Bērziņa-Cimdiņa, J. Ločs, V. Zālīte Līdzeklis kaulaudu defektu aizvietošanai osteoporozes gadījumā – 20.04.2016

Republic of Poland patent W Swieszkowski, T. Chudoba, S. Kusnieruk, A. Kedzierska, B. Wožniak, J. Rogovska-Tylman, D. Smolen, E. Pietrzykowska, W. Lojkowski, J. Wojnorowic, A. Gedanken, J. Locs, V. Zalite, M. Pilmane, I. Salma. Method of manufacturing bone implant and bone implant; Republic of Poland Patent Office, patent access code: BA-III.P.412238.3.iskow; IHHP PAS access code: P/54-31/056/15

EU patents W Swieszkowski, T. Chudoba, S. Kusnieruk, A. Kedzierska, B. Wožniak, J. Rogovska-Tylman, D. Smolen, E. Pietrzykowska, W. Lojkowski, J. Wojnorowic, A. Gedanken, J. Locs, V. Zalite, M. Pilmane, I. Salma. Method of manufacturing bone implant and bone implant; EU patent November 2016 (10.11.2016), International Publication number – WO 2016/178174 A1

Jānis Vētra

Patenta Nr.AutoriPiet. Nr.Piet. dat.Piet. publ. dat.Pat. publ. dat.Nosaukums
12902 BValda Staņēviča, Jānis Vētra, Artūrs Sočņevs, Dace Gardovska, Jeļena Eglīte, Ruta ŠantereP-02-4318.03.2002.20.09.2002.20.01.2003.Diagnostikas metode organisma sliecības noteikšanai uz saslimšanu ar reimatismu
LV 12919 BJevgēņija Bikova, Jānis Vētra, Ludmila Ivanova, Bronislava Cafrina, Adrija Keiša, Aleksandrs Akopjans, Jan KangizersP-02-13417.07.2002.20.11.2002.20.03.2003.Biogēna preparāta iegūšana no placentas
LV 12988 BV. Skļarevičs, J. Vētra, Z. KasvandeP-01-14816.10.2001.20.04.2003.20.07.2003.Pēdas virsmas izklājuma iegūšanas metode apavu izgatavošanai
12987M. Saba, J. Vētra, A. Pavārs, I. IvanovsP-01-14001.10.2001.20.04.2003.20.12.2003.Strutojoša iekaisuša limfadenīta, apgrūtināta ar tromboflebītu, diagnostikas metode

LV 13180 B
J. Vētra, A. Pavārs, I. Ivanovs, M. Sama, S. KlimčuksP-02-18108.10.2002.20.06.2004.20.10.2004.Tievo zarnu saslimšanas diagnostikas metode
13562 AJ. Vētra, J. Bikova, A. Akopjans, S. SemjonovsP-06-14519.12.2006.20.05.2007.20.08.2007.Mākslīgs implants suņa spieķa kaula distālā iecirkņa rekonstrukcijai
LV15060 BA. Skaģers, I. Šalma, Ģ. Šalms, J. Vētra, S. Petronis, M. Pilmane, L. Bērziņa-Cimdiņa, J. Ločs, V. Zālīte---20.04.2016.Līdzeklis kaulaudu defektu aizvietošanai osteoporozes gadījumā

Edgars Vasiļevskis

  • Vasilevskis E. Device for locoregional anesthesia. World Intellectual Property Organization, 19. January 2006, International Publication Number WO 2006/006836 A1, International Patent Classification: A61G 13/12, A61M 5/52, International Application Number: PCT/LV2005/000002, International Filing Date: 8 March 2005 (08.03.2005), Priority Data: P-04-76, 9 July 2004 (09.07.2004) LV.
AAI organizētās zinātniskās konferences 2002–2016
Starptautiskā un vietējā sadarbība mācību vai zinātniskajā jomā

Māra Pilmane

Vietējā sadarbība – kopīgi doktoranti vai projekti

  • P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioķirurģijas centrs
  • RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomateriālu inovāciju un attīstības centrs
  • Bērnu KUS Bērnu ķirurģijas klīnika
  • RSU Stomatoloģijas institūts
  • RSU mutes, sejas un žokļu katedra, infektoloģijas un dermatoloģijas katedra, patoloģijas katedra, bioloģijas un mikrobioloģijas katedra
  • Veselības centrs 4, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas dzemdību nams, Sāpju klīnika, Berģu doktorāts, P. Stradiņa KUS Bronholoģijas dienests, Bērnu KUS Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnika, Mikroķirurģijas centrs

Starptautiskā sadarbība

  • Erebrū Universitāte, Zviedrija. Sadarbība: studentu/maģistru docēšana, kopīgs zinātniskais projekts, 2 kopīgas grāmatas, Erasmus pieredzes apmaiņa
  • Dikles Universitāte, Turcija. Sadarbība: divas kopīgi izdotas grāmatas, Erasmus pieredzes apmaiņa
  • Tartu Universitāte, Igaunija. Sadarbība: zinātniska rakstura, doktorantu ekspertīzes, kopējo Baltijas morfologu zinātnisko saietu organizēšana
  • Viļņas Universitāte, Lietuva. Zinātniska rakstura, doktorantu ekspertīzes, kopējo Baltijas morfologu zinātnisko saietu organizēšana
  • Lietuvas Veselības zinātņu universitāte, Kauņa, Lietuva. Sadarbība: zinātniska rakstura, doktorantu ekspertīzes, kopējo Baltijas morfologu zinātnisko saietu organizēšana
  • Stambulas Universitātes Cerefasas medicīnas fakultāte, Stambula, Turcija. Sadarbība: zinātniska rakstura, Erasmus pieredzes apmaiņa
  • Polija (Varšava, Institute of High Pressure Physics), Izraēla (Ramat Gan city, PVNanoCellLtd, Bar-Ilan University), - kopējs starptautisks projekts, patenti
  • Edinburgas Universitāte, Apvienotā Karaliste. Sadarbība – zinātniskās konsultācijas, docēšanas vizītes

Jānis Vētra

Vietējā sadarbība

  • RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomateriālu inovāciju un attīstības centrs
  • RSU Biomehānikas laboratorija

Valērija Groma

Vietējā sadarbība

  • Latvijas Infektoloģijas centrs
  • A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts
  • P. Stradiņa KUS Kardioķirurģijas centrs

Starptautiskā sadarbība

  • Department of Microbiology, Tumour and Cell Biology, Karolinska Institute
  • Stokholma, Zviedrija, vīrusu antigēnu noteikšana audos
  • Institute of Experimental Morphology, Pathology and Anthropology, Bulgarian Academy of Sciences, Sofija, Bulgārija, vīrusu ultrastrukturālie pētījumi
  • Radium Hospitalet, Oslo, Norvēģija, EEZ09AP-24/03 projekts

Silvija Umbraško

Vietējā sadarbība

  • Latvijas kultūras akadēmija, Laikmetīgās dejas mākslas nodaļa
  • Latvijas Olimpiskā komiteja
  • Vaivaru Nacionālais Rehabilitācijas Centrs
  • Atsevišķas vidusskolas, piemēram, Ropažu vidusskola, Berģu doktorāts
  • Pētījumu centrs SKDS

Starptautiskā sadarbība

  • Viļņas Universitāte, Lietuva. Zinātniska rakstura, doktorantu ekspertīzes, kopējo zinātnisko projektu apspriešana

Dzintra Kažoka

Vietējā sadarbība

  • Latvijas Aerobikas asociācijas mācību centrs Dzīves stils (no 2008. gada)

Starptautiskā sadarbība

  • Prāgas Kārļa universitāte, Čehija. Anatomijas terminoloģijas analīze, Erasmus apmaiņa (no 2013. gada)
  • Stambulas Universitātes Cerefasas medicīnas fakultāte, Stambula, Turcija. Zinātniska rakstura lekijas, Erasmus pieredzes apmaiņa
  • Erebrū Universitāte, Zviedrija. Divas kopīgas grāmatas

Elga Sidhoma

Starptautiska sadarbība

  • Roskildes slimnīcas Dermatoloģijas nodaļa un Kopenhāgenas Universitātes, Dānija, Veselības zinātņu fakultāte, kopējas zinātniskās publikācijas
Dalība RSU un citos pasākumos
  • Darba grupas un skolām domāti projekti:
    • Starpinstitūciju darba grupa „Jaunā pārtika“ pie Zemkopības ministrijas par klonētu dzīvnieku un nanotehnoloģiju ieviešanu – no 02.04.2009. (M. Pilmane)
    • LR Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas dienesta darba grupā – Jaunā pārtika, rīkojums 20.03.2014 (M. Pilmane)
    • Ziemeļu Ministru Padomes starptautiskās grantu programmas NORDPLUS ietvaros ar Rīgas domes līdzfinansējumu un Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) atbalstu, RKĢ projekts ,,Atbalsts vispārizglītojošo skolu jauniešiem integrācijai Baltijas valstu darba tirgus prioritārajās tautsaimniecības nozarēs” (Support to general education schools young people's integration in the Baltic states priority economic sector”) (PVS ID 2654, NPJR-2013/10457) (M. Pilmane, Dz. Kažoka)
  • Jauno mediķu akadēmijas lekciju/nodarbības organizēšana un vadīšana no 2014. gada (M. Pilmane, S. Umbraško, Dz. Kažoka).

  • Ēnu dienas aktivitātes (2011., 2014., 2016. gads – M. Pilmane; 2011. gads – V. Groma, Dz. Kažoka; regulāri no 2011. gada – S. Umbraško)

  • Izstādes

    • Līdzdalība izstādes „Stradiņa kods”organizēšanā (atklāšana 25.01.2012.) ar eksponātiem no AAI muzeja ekspozīcijas

    • Līdzdalība izstādes „Studentu zinātniskā biedrība” organizēšanā (atklāšana 28.03.2012.) ar personīgajiem eksponātiem un tādiem no AAI Muzeja kolekcijas

    • Bukleta – info lapiņas Institute of Anatomy and Anthropology izveidošana – 06.2013.;

    • Līdzdalība izstādē "Medbaltica 2013” 2013. gada septembrī un „Medbaltica2016” 2016. gada septembrī – informācija par elektronmikroskopijas metodēm (V. Groma)

  • Atvērto durvju dienas organizēšana AAI – 02.04.2016. (M. Pilmane, Dz. Kažoka)

  • Zinātnieku nakts organizēšana RSU Anatomikumā 2010. gada 24. septembrī – Kāpēc mums jāpazīst savs anatomiskais ķermenis? (M. Pilmane, V. Groma, Dz. Kažoka)

  • Līdzdalība citu šāda veida sabiedrisku pasākumu organizēšanā un izpildē 2007. gada 28. septembrī (M. Pilmane, Dz. Kažoka, J. Vētra) un 2015. gada 28. septembrī (Dz. Kažoka, E. Sidhoma, G. Skruze), bet 2011. un 2016. gada pasākumā S.–Umbraško.

Studentiem organizētās konferences

Morfoloģisko zinātņu konferences

No 2002. gada līdz 2017. gadam ir organizētas 16 konferences:

  • Studentu VII morfoloģisko zinātņu konference 2002. gada 2. maijā – 16 prezentācijas (organizatori O. Koroļova, M. Pilmane)
  • Studentu VIII morfoloģisko zinātņu konference 2003. gada 8. maijā – 34 prezentācijas (organizatori R. Žagare, V. Groma, M. Pilmane)
  • Studentu IX morfoloģisko zinātņu konference 2004. gada 5. maijā – 25 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, R. Žagare, V. Groma, I. Duļevska)
  • Studentu X morfoloģisko zinātņu konference 2005. gada 5. maijā – prezentācijas (organizatori M. Pilmane, R. Žagare, V. Groma, I. Duļevska)
  • Studentu XI morfoloģisko zinātņu konference 2006. gada 18. maijā – 24 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, R. Žagare, V. Groma, I. Duļevska)
  • Studentu XII morfoloģisko zinātņu konference 2007. gada 10. maijā – 18 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, R. Žagare, V. Groma, I. Duļevska)
  • Studentu XIII morfoloģisko zinātņu konference 2008. gada 14. maijā – 15 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, R. Žagare, V. Groma, I. Duļevska)
  • Studentu XIV morfoloģisko zinātņu konference 2009. gada 5. maijā – 14 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, R. Žagare, V. Groma, I. Duļevska)
  • Studentu XV morfoloģisko zinātņu konference 2010. gada 13. maijā – 31 prezentācija (organizatori M. Pilmane, V. Groma, Dz. Kažoka, I. Duļevska)
  • Studentu XVI morfoloģisko zinātņu konference 2011. gada 12. maijā – 29 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, V. Groma, Dz. Kažoka, I. Duļevska)
  • Studentu XVII morfoloģisko zinātņu konference 2012. gada 16. maijā – 32 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, V. Groma, Dz. Kažoka, I. Duļevska)
  • Studentu XVIII morfoloģisko zinātņu konference 2013. gada 17. maijā – 22 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, V. Groma, Dz. Kažoka, I. Duļevska)
  • Studentu XIX morfoloģisko zinātņu konference 2014. gada 15. maijā – 29 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, Dz. Kažoka, O. Koļesova, E. Jakovicka)
  • Studentu XX morfoloģisko zinātņu konference 2015. gada 14. maijā – 38 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, Dz. Kažoka, O.Koļesova, E.Jakovicka)
  • Studentu XXI morfoloģisko zinātņu konference 2016. gada 12. maijā – 34 prezentācijas (organizatori M. Pilmane, Dz. Kažoka, E. Sidhoma, E. Jakovicka)
  • Studentu XXII morfoloģisko zinātņu konference 2017. gada 11. maijā (organizatori M. Pilmane, Dz. Kažoka, E. Jakovicka)

Starp Zviedrijas Upsalas Universitātes Anatomijas departamentu un Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūtu 2003. gadā tika noslēgts līgums par labāko zinātnisko studentu apmācību vasaras mēnešos profesora G. Rūmansa vadībā uz trīs gadiem. Upsalā pabija studenti Z. Jaunmuktāne, A. Ivanovs, M. Malzubris un A. Ribakovs.

Anatomijas olimpiādes (13)

Anatomijas olimpiādes ir unikāls, pašu studentu rosināts pasākums, par kura organizāciju atbild tikai un vienīgi paši studenti. Iniciatīvas grupu 2004. gadā vadīja students Maksims Timčenko, kura doma bija radīt pašu studentu veidotus mācību materiālus citu studentu zināšanu pārbaudei. Gala rezultātā izkristalizējās ierosme iesaistīt šādā pasākumā pēc iespējas vairāk studentu un anatomijas olimpiādes būtība no tiem tālajiem gadiem ir saglabājusies tāda pati, proti, - II kursa studenti veido anatomijas dažādas grūtības pakāpes uzdevumus, kuri jārisina noteiktām I kursa studentu komandām. Pasākums norisinās Anatomikumā veselu dienu, uzvarētāji tiek pie medaļām un piemiņas balvām, bet visi kopā, - gan studenti, gan pasniedzēji no pasākuma gūst lielu prieku! Minēto ideju klātienē vērojuši zviedru un vācu kolēģi, aiznesot šo ideju uz savām universitātēm, bet Rīgas Stradiņa universitātes Anatomikumā šī anatomijas olimpiāde kļūst aizvien plašāka un no 2016. gada jau pārvērtusies par starptautisku olimpiādi, uz kuru ierodas tuvāku un tālāku kaimiņaugstskolu studentu komandas ar vēlmi sacensties par godalgotajām vietām un iegūt jaunus studiju draugus.

Anatomijas olimpiādes rīkošanu atbalsta RSU vadība, MF dekanāts, viss AAI kolektīvs, bet īpaši M. Pilmane, R. Žagare, Dz. Kažoka.

  • I Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2004. gada maijā
  • II Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2005. gada 22. aprīlī
  • III Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2006. gada 12. maijā
  • IV Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2007. gada 11. maijā
  • V Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2008. gada 9. maijā
  • VI Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2009. gada 15. maijā
  • VII Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2010. gada 7. maijā
  • VIII Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2011. gada 27. maijā
  • IX Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2012. gada 24. maijā
  • X Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2013. gada 24. maijā
  • XI Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2014. gada 23. maijā
  • XII Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2015. gada 29. maijā
  • XIII Baltijas Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2016. gada 19.–20. maijā
  • XIV Baltijas Anatomijas olimpiāde, RSU, AAI, 2017. gada 25.–26. maijā
Aizsaulē aizgājušo AAI darbinieku piemiņai

Aina Visocka (17.11.1926.–25.06.2006.)

aai-aina-visocka.png1953–1971 RMI/MF Anatomijas katedras asistente

1972–1979 RMI/MF Anatomijas katedras vecākā pasniedzēja

1980–1998 AML Anatomijas katedras docente

1998–2000 LU Anatomijas un histoloģijas katedras stundu pasniedzēja

Aina Visocka dzimusi 1926. gada 17. novembrī Rīgā. 1946. gadā beigusi 2. pilsētas vidusskolu. Tad iestājās Rīgas Medicīnas institūtā kuru absolvēja 1952. gadā. Pēc absolvēšanas gadu strādā Sarkanā Krustā, bet no 1953. gada Rīgas Medicīnas institūtā.

Docente A. Visocka strādāja normālās anatomijas katedrā sākumā kā asistente, no 1972. gada kā vecākā pasniedzēja, no 1980. gada kā katedras docente. 1962. gadā aizstāvēja disertāciju „Cilvēka spermatiskie gangliji”.

A. Visocka bija pieredzējusi, kvalificēta pasniedzēja. Lasīja normālās anatomijas lekcijas stomatoloģijas fakultātes 1. kursa studentiem augstā zinātniskā līmenī, kā arī vadīja praktiskās nodarbības. Viņa darbojās Latvijas anatomu, histologu un embriologu biedrībā Rīgā.

Mūža nogalē A. Visocka regulāri uzturēja kontaktus ar RSU anatomijas un antropoloģijas institūta kolēģiem, gaidīja ciemos un vienmēr viņai atradās labs vārds, ko bilst kolēģiem…

Rūta Lindberga (23.08.1926.–19.01.2009.)

aai-ruta-lindberga.pngR. Lindberga dzimusi Rīgā zobārstes Emīlijas un aizsargu aviācijas kapteiņa Jāņa Lindberga ģimenē. Mācības sākusi Rīgas Franču licejā, vēlāk studējusi LVU Bioloģijas fakultātē. Darba gaitas sākusi Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmijā) Anatomijas katedrā sākumā kā laborante , tad asistente un pasniedzēja. No 1987. gada 6. jūlija līdz 2000. gadam Rūta Lindberga bija Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāles Anatomijas muzeja vadītāja. Pēc viņas iniciatīvas Anatomijas muzejs vēlāk ieguva Latvijas anatoma un antropologa profesora Jēkaba Prīmaņa vārdu.

Ar toreizējā Paula Stradiņa MVM direktora K. Ē. Ārona atbalstu R. Lindberga ierosināja Anatomikuma vestibilā 1984. gadā izveidot pirmo lielformāta fresku, veltītu izciliem senatnes ārstiem un zinātniekiem, kuras autors bija profesors Indulis Zariņš. Arī 90. gados muzeja logos izveidotas vitrāžas, kurās redzami 20. gadsimta pirmās puses ievērojamākie anatomi un histologi.

Nenoliedzams R. Lindbergas nopelns ir Anatomijas muzejam veltītās mazformāta grāmatiņas izdošana 1995. gadā un docentei Lūcijai Jērumai-Krastiņai veltītās biobibliogrāfijas izdevuma sagatavošana 1999. gadā.

aai-lindberga-visocka.png

R. Lindberga un A. Visocka, 2000. gads (no M. Pilmanes arhīva)

R. Lindbergas iniciatīva bija sarakstei ar ārvalstīs dzīvojošiem ārstiem un bijušajiem LVU pasniedzējiem anatomiem, histologiem un antropologiem-Irmu Liepiņu-Eglīti, Nikolaju Caunu, Pēteri Lapsu u. c. Tā rezultātā no ASV uz Latviju atceļoja mākslinieka un medicīnas grāmatu ilustratora Jāņa Cīruļa gleznas, daļa no tām atrodas muzeja krājumā. 1989. gadā R. Lindbergas vadībā tika sarīkotas Līvu dienas atceroties Latvijā veiktos lībiešu pētījumus. Pagājušā gadsimta 80. gados viņa piedalījās arī anatomijas katedras mācību darbā vadot praktiskās nodarbības studentiem.

Ar Rūtas Lindbergas līdzdalību nodibināta Jēkaba Prīmaņa piemiņas balva par sasniegumiem anatomijā, histoloģijā un antropoloģijā. Arī pati R. Lindberga saņēma šo balvu 2004. gadā par nopelniem Anatomijas muzeja darbā un ievērojamāko anatomu piemiņas saglabāšanā.

Rūtas Lindbergas dzīvesgājums pārtrūka 2009. gada 19. janvārī, un droši varam teikt, ka viņa bija nesavtīga latviešu intelektuālā mantojuma kopēja un neordināra personība.

Ausma Bērziņa (23.10.1925.–07.11.2010.)

aai-ausma-berzina.png1951– beigusi RMI

1953 – RMI Normālās anatomijas katedras docētāja

1955 – anatome, medicīnas zinātņu kandidāte

1971–1993 – RMI/AML Ārstniecības fakultātes I–II kursa prodekāne

1976 – katedrā ievēlēta par docenti

2010 – piešķirts IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordenis

Ausma Bērziņa dzimusi 1925. gada 23. oktobrī Suntažu pagastā jaunsaimnieka ģimenē. Pamatskolu beigusi 1940. gadā Suntažos, pēc tam mācījusies Rīgas 3. vidusskolā, kuru ar Zelta medaļu absolvējusi 1946. gadā. Jau vidusskolas gados lolojusi sapni kļūt par mediķi, un tas īstenojies 1951. gadā, ar izcilību beidzot Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti. Tajos gados jaunizveidotajam institūtam trūka pasniedzēju, tādēļ jaunā speciāliste tika atstāta aspirantūrā Normālās anatomijas katedrā, kaut gan viņa pati bija vēlējusies kļūt par ķirurģi. Trīs gadu laikā vajadzēja izstrādāt un aizstāvēt disertāciju, ko arī A. Bērziņa sekmīgi paveica un 1955. gadā ieguva medicīnas zinātņu kandidāta grādu. Jau aspirantūras gados viņai vajadzēja mācīt studentiem anatomiju. Tas nebija viegli, jo vajadzēja arī pašai daudz mācīties, un gadu starpība ar studentiem arī bija pavisam neliela – tikai trīs četri gadi. Labi noderēja studiju gados sabiedriskā darbā gūtā pieredze un rūdījums. Anatomikums Ausmai Bērziņai kļuva par otrajām mājām. 1976. gadā viņa katedrā tika ievēlēta par docenti. Darbs ar studentiem neaprobežojās tikai ar anatomijas pasniegšanu katedrā, viņai tika uzticēti arī prodekānes pienākumi I – II kursā, kurus viņa ar lielu atbildību veica no 1971. līdz 1993. gadam. Docente Ausma Bērziņa savas darbības laikā veikusi zinātniskos pētījumus, kas galvenokārt saistīti ar vēnu sistēmas un perifēriskās nervu sistēmas morfoloģiju. Viņa ir vairāk nekā 50 zinātnisko darbu autore. Par pašaizliedzīgu darbu jaunās mediķu saimes audzināšanā docente Ausma Bērziņa 1985. gadā apbalvota ar LPSR Veselības aizsardzības ministrijas Goda rakstu. Latvijas valdība novērtējusi šīs AAI docētājas mūža darbu, 2010. gadā piešķirot viņai IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Genovefa Jēča (18.04.1921.–06.04.2011.)

aai-genovefa-jeca.png1973–1990 RMI/LMA Anatomijas katedras vadītāja

1990–1991 RMI/LMA Anatomijas katedras profesore, konsultante

1992–1995 RMI/LMA Anatomijas katedras profesore

Genoveva Jēča dzimusi 1921. gadā 18. aprīlī Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā. Pēc Ziedukalna pamatskolas beigšanas 1936. gadā iestājusies Rēzeknes valsts ģimnāzijā, 1941. gadā iestājusies un 1946. gadā pabeigusi Latvijas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti, iegūstot ārsta kvalifikāciju.

Darba un zinātniskās gaitas sāktas 1947. gadā Latvijas valsts universitātes medicīnas fakultātes Histoloģijas katedrā, vēlāk tajā pašā gadā pārcelta uz Anatomijas katedru. No 1950. gada 16. decembra visa tālākā darbība aizritējusi Rīgas medicīnas institūta/Latvijas Medicīnas akadēmijas Anatomijas katedrā, sākotnēji strādājot par asistenti, tad 1961. gadā ievēlēta par docenti, 1962. gadā piešķirts docentes akadēmiskais nosaukums. Atbilstoši tā laika likumdošanai 1974. gadā konkursa kārtībā G.Jēča tika apstiprināta par profesori ar profesora amata pienākumu izpildīšanu, bet profesores akadēmiskais nosaukums tika piešķirts 1978, izveidojot atbilstošu štata vietu. gadā. Par katedras vadītāju profesore G.Jēča strādā no 1973. līdz 1990. gadam, pēc tam gadu – par profesori konsultanti, līdz 1995. gadam – par katedras profesori. Sešdesmito gadu nogalē divus gadus viņa ir Vispārējās medicīnas fakultātes prodekāne.

Ikdienā mācību un metodiskais darbs cieši savijies ar zinātniskās pētniecības un sabiedrisko darbu. 1957. gadā aizstāvēta disertācija medicīnas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, 1970. gadā – iegūts medicīnas zinātņu doktora grāds. Kopējais zinātnisko darbu skaits – vairāk nekā 70, no tiem starptautiski atzītos žurnālos un zinātnisko rakstu krājumos – 10.

Daudz laika un enerģijas profesore veltījusi topošajiem ārstiem ne vien mācību procesā, bet arī studentu zinātniskajā darbībā. Kopš 1975. gada katedrā katru gadu notika konkurss „Labākais anatomiskais preparāts”. Studenti piedalījušies studentu zinātniskajās konferencēs ar referātiem Rīgā, Viļņā, Kauņā, Tartu, Ļeņingradā, Maskavā, Kijevā, Minskā u. c., nereti iegūstot prēmēto 1. un 2. vietu.

Profesores G.Jēčas pedagoģisko, zinātnisko un sabiedrisko darbu atzinīgi novērtēja institūta/akadēmijas vadība, vairākkārtīgi izsakot pateicību par labu tiešo un sabiedrisko darbu. PSRS Veselības aizsardzības ministrija 1975. gadā apbalvojusi ar nozīmīti „Veselības aizsardzības teicamnieks”, Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrija 1981. gadā – ar Goda rakstu, 1986. gadā ar Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija lēmumu apbalvota ar medaļu „Darba veterāns”. 1997. gadā kļuvusi par Latvijas ZA emeritēto zinātnieci, 2001. gadā AML Senāts piešķīris Jēkaba Prīmaņa balvu.

Pēc G. Jēčas nāves viņas mazbērni, no kuriem daži arī tika izvēlējušies ārsta ceļu, tika izdevuši atmiņu krājumu, kas veltīts viņu vecmāmiņai - “Anatome augstskolā, zinātnē, dzīvē” (2015. gads).

Ludmila Ņemčenko (09.05.1947.–19.03.2016.)

aai-ludmila-nemcenko.pngLudmila Ņemčenko dzimusi 9.maijā 1947. gadā Rīgā, mirusi 2016. g. 19. martā, apglabāta Jaunciema kapos.

No 1954. gada līdz 1961. gadam Ludmila mācījās Rīgas 10. vidusskolā, turpmāk līdz 1964. gadam mācījās un pabeidza Rīgas 4. Medicīnas skolu. Kopš 1964. gada Ludmila Ņemčenko strādāja par medmāsu Valsts Studentu poliklīnikā Rīgā līdz poliklīnikas likvidācijai 1998. gadam.

1999. gada februārī Ludmila uzsāka darbu LMA (Latvijas Medicīnas akadēmijā), pēc tam, Rīgas Stradiņa universitātē, Anatomijas un Antropoloģijas institūtā, Antropoloģijas laboratorijā. Ludmila ar lielu atbildību un kārtīgi veica jebkuru darbu. Aktīvi piedalījās pētniecisko projektu realizācijā, godprātīgi veica jebkuru uzticēto pienākumu AAI un Antropoloģijas laboratorijas ietvarā. Ludmila bija zinošs speciālists medicīnā un antropoloģijā. Spēja ātri atrast kontaktus gan ar pieaugušajiem, gan arī ar maziem bērniem.

Ludmila Ņemčenko ļoti rūpējās par savu ģimeni, viņai patika sēņot, strādāt dārzā. Viņas dārzu rotāja krāšņas un daudzveidīgas ziedu šķirnes.

Mūžīgā piemiņā saglabāsim Ludmilas smaidu, viņas labestību, darbīgumu.